Par pensijām un bēgļiem 16
Pedagoģijas doktoru liepājnieku Jāni Imantu Birzkopu nokaitinājis viens no politiķu priekšlikumiem – palielināt pensijas vispirms tikai tiem, kuriem tās ir vismazākās, proti, līdz 200 eiro: “Elpa aizraujas par šādu “taisnīgu” domāšanu. Vai tad grūti iedomāties, cik ārkārtīgi neapmierināti būs visi tie, kuriem pensijas ir, piemēram, 201 eiro vai kādu grasi vairāk? Tiks izjaukta pensiju lielumu, ja tā var teikt, hierarhija. Bijušais trūcīgākais aizies daudziem garām, saņems vairāk! Un tas nu būs taisnīgi? Tas, kurš mazāk strādājis, saņems vairāk? Vairs nekādas korelācijas starp ieguldījumu un pensijām?”
Birzkopa kungs uzsver, ka noteikti vajag pielikt arī tiem, kuriem pensijas ir pāri 200 eiro: “Kaut arī mazāk nekā vistrūcīgākajiem, bet tomēr tā, lai bijušo vistrūcīgāko pensijas nepārsniegtu to pensijas, kuriem līdz šim tās bija maķenīt lielākas.
Tas pats jāturpina arī tālāk, attiecībā uz 300 un 400 eiro pensijām. Arī tās patiesībā ir niecīgas. Arī šajos gadījumos pensiju pielikums varētu būt dilstošs, kur pamatnoteikums ir tas pats: jo lielāka pensija, jo mazāks pielikums, bet tomēr – tam jābūt tādam, lai savu vietu pensiju hierarhijā neviens nezaudētu! Tikai tā varam izvairīties no lielas neapmierinātības. Vienīgi tie, kuriem 500 un vairāk eiro mēnesī, šoreiz solidaritātes vārdā paciešas. Kā noskaidrojuši speciālisti, ar tādu pensiju, ja cilvēks nav slims vai ar īpašām vajadzībām, var izdzīvot.”
Lasītājs iesaka padomāt Ministru prezidentei un arī pārējiem politiķiem par to, kādiem vārdiem un argumentiem viņi uzrunā pensionārus: “Paustais, ka tas ir viss, ko valdība var atļauties” attiecībā uz pensionāriem, ir vienkārši briesmīgs, nepārdomāts sakāmais. Augstākā mērā cinisks. Ja tā runāsim, sagaidīsim, ka daudzi nodokļu maksātāji arī teiksies nodokļus nemaksāt. Nevarēs, redziet, “atļauties”.”
Savukārt rīdzinieci Ināru Grasmani satrauc Āfrikas bēgļu jautājums: “Uz Eiropu nevar pārcelt visu Āfriku. Eiropas ziemeļvalstu klimats viņiem nav piemērots.” Lasītāja salīdzina, ka mūsu klimats nebija piemērots vjetnamiešiem, kuri padomju laikos ieradās Latvijā, un toreiz daudzi slimoja.
Uldis Priede piekrīt Aleksandra Caunes rakstītajam “Bēgļu problēmas jārisina citādi” (“LA” 9. jūnijā) un spriež: “Par bēgļiem atbildīgas tās valstis, no kurām viņi mūk. Grūti iedomāties, kā uzvedīsies mums ES nosūtītās personas no cita kontinenta ar citiem klimatiskajiem apstākļiem un citu reliģiju.”
