Par patriotiskām emocijām draud cietumsods 73
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 26. janvārī sāks skatīt Krievijas pilsoņa Maskavas iedzīvotāja Staņislava Razumovska un Latvijā dzīvojošās Ksenijas Ovsjaņņikovas prasību pret Daini Rūtenbergu par Krievijas Federācijas karoga bojāšanu.
Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras prokurore Dace Lapinska konstatējusi, ka Rūtenbergs ir tīši bojājis svešu mantu un ar savām darbībām izdarījis noziedzīgu nodarījumu, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, arests vai naudas sods līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. Atgādināšu, ka Rūtenbergs, ejot uz mājām šā gada 10. martā, ieraudzījis piketētāju pūli pie Eiropas mājas Aspazijas bulvārī, kas ar Krievijas karogiem un Georga lentītēm rokās izkliedza saukli: “Rossija, Rossija!” Tas bija Latvijas Krievu savienības organizētais pikets “Krimas atbalstam”, kurā piedalījās arī abi augšminētie prasības iesniedzēji. “Te ir Latvija un tas nav nekāds sporta pasākums. Neesmu ātri nokaitināms, taču katram cilvēkam ir tāds brīdis, tāda robeža, kad rīcība pakļaujas emocijām. Un tā situācija izraisīja manī tieši tādu reakciju. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Rīgas dome atbalsta visatļautību Rīgas ielās,” atceras Dainis. Viņš izrāvis Krievijas karogu no Razumovska rokām. Karoga kāts bija tik neizturīgs, ka saliecās, un divās vietās ieplīsa audums.
“Tādējādi ar savām darbībām D. Rūtenbergs sabojāja Staņislavam Razumovskim piederošo mantu, nodarot materiālo zaudējumu 15 eiro apmērā,” raksta prokurore Lapinska, pamatojot lēmumu par Rūtenberga saukšanu pie kriminālatbildības. Razumovskis gan uzskata, ka bez bojātā karoga vērtības, kas ir 15 eiro, tiesai jāpiedzen no Rūtenberga vēl 60 eiro jeb transporta izdevumi no Maskavas uz Rīgu un atpakaļ.
Turpretī Lapinskas kolēģe Centra rajona prokuratūras inspektore Kristīne Eisaka, kuras rokās tūdaļ pēc piketa nonāca pirmais Razumovska iesniegums, lēmusi par kriminālprocesa izbeigšanu, jo izmeklēšanas gaitā pārliecinājusies, ka izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījums sastāva, tāpēc pirmstiesas kriminālprocesa virzīšanu izbeidza.
Razumovskis lietu pārsūdzēja – kriminālprocess tika atjaunots un turpināts par svešas mantas bojāšanas faktu. Prokurore Lapinska jau konstatēja, ka Rūtenbergs turams aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par ko Krimināllikumā paredzēts bargs sods.
“Prokuratūrā man ieteica, lai es izlīgstu ar Razumovski un Ovsjaņņikovu. Atbildēju, ka es to nedarīšu. Vai man jāizlīgst par to, ka Razumovskis atbrauc uz Latviju, lai atbalstītu Krievijas iebrukumu Krimā?” vaicā Dainis.
Dažas dienas pēc paredzētā Rūtenberga tiesas procesa Rīgā, 29. janvārī Liepājas tiesa turpinās izskatīt krimināllietu, kurā partijas “Par dzimto valodu!” līderim Jevgēņijam Osipovam celta apsūdzība par Latvijas valsts karoga zaimošanu. Osipovs Lāčplēša dienas svētku nedēļā savai meitai liedzis nēsāt piespraudi ar Latvijas karogu, to nodēvējot par “dīvainu, puvušu asiņu krāsas lentīti”. Osipovs šādu savu viedokli pauda interneta vietnē “facebook.com”. Prokuratūra cēlusi Osipovam apsūdzību pēc Krimināllikuma 93. panta par valsts simbola zaimošanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Tātad par Latvijas valsts karoga zaimošanu draud maigāks sods nekā par Krievijas karoga kāta bojāšanu.
Ārlietu ministrijas Valsts protokola otrā sekretāre, Latvijas Valsts karoga likuma projekta autore Sintija Stipre uzsvēra, ka šie ir divi pilnīgi atšķirīgi gadījumi. “Karoga kātu nevar uzskatīt par neatņemamu valsts simbola sastāvdaļu. Ja Krievijas karogs būtu tīši plēsts, tad tā būtu pavisam cita situācija. Patriotisku emociju uzplūdā saliekts karoga kāts nevar būt krimināli sodāms noziegums. Pilnīgi citāda situācija ir Osipova gadījumā. Karoga zaimošana ir ne tikai necienīga izturēšanās pret to fiziskā nozīmē, bet arī ar vārdiem un par to draud kriminālatbildība,” sacīja Ārlietu ministrijas amatpersona un piebilda, ka viņa cenšas skaidrot un vērst prokuroru, policistu, tiesnešu uzmanību uz kļūdām, kas pieļautas, izmeklējot ar valsts simboliem saistītas lietas. Diemžēl tik un tā joprojām diezgan bieži rodas situācijas, kad tiesībsargājošās institūcijas līdz galam neizprot tiesību normas vai nepareizi tās piemēro.
Arī krimināltiesību eksperts Saeimas deputāts Andrejs Judins secina, ka prokuratūra mehāniski piemērojusi likuma normu, neiedziļinoties lietas būtībā. “Dainis Rūtenbergs nav nodarījis tādu kaitējums, lai viņam piemērotu sodu,” sacīja Judins.
Valsts karoga zaimošanā ir piedalījies arī bijušais Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs, kurš plašākai publikai ir zināms ar savu deguna šņaukšanu Latvijas karogā Valsts prezidentes inaugurācijas ballē. Kabanovs gan to noliedza, apgalvojot, ka esot patriots un karogu noskūpstījis. Toreiz gan neviens īstenais Latvijas patriots pret viņu prasību neiesniedza.
