Par pašnāvības iemeslu var kļūt arī kredīts – dzīvībai jābūt svarīgākai par kaunu! 36
Latvijā ik gadu pašnāvības izdara ne mazāk par 300 cilvēkiem, starp kuriem netrūkst arī tādu, kas šķirties no dzīves lēmuši tieši parādsaistību dēļ, uzskata Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš.
Saskaņā ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra publiskotajiem datiem 2021. gadā izdarītas 267 pašnāvības, 2020. gadā 298 pašnāvības un 2019. gadā arī 298 (atsauces uz visiem informācijas avotiem zem raksta). Diemžēl informācija par 2022. gadu vēl nav apkopota, taču arī šie skaitļi būtu tikai viena daļa no reāli izdarīto pašnāvību skaita, jo Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs apkopo datus tikai par tām pašnāvībām, kas nonākušas tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā un nāves cēloņa apliecināšanai tādu vai savādāku iemeslu dēļ ir bijis nepieciešams eksperta atzinums.
Patiesais pašnāvību skaits visdrīzāk ir lielāks, jo daļā gadījumu pietiek ar ārsta slēdzienu un tādā veidā reģistrēto nāvju skaits šajā statistikā neparādās. Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati par 2022. gadu liecina, ka pagājušajā gadā Latvijā izdarīta 221 pašnāvība (vecuma grupā 18+), taču šie dati arī nav pilnīgi, jo daļā gadījumu vēl tiek veikta izmeklēšana (tajā skaitā arī Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā), un tādēļ reālie dati būs redzami tikai šī gada nogalē.
Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs neslēpj, ka par Latviju šobrīd citu – precīzāku datu nav, taču atsaucas uz Zviedrijā – “Södertörn” Universitātē veikto pētījumu, kurā secināts, ka cilvēkiem vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem, kuriem bijušas parādu problēmas, ir divarpus reizes lielāks risks izdarīt pašnāvību, nekā tiem, kuri tās nav izdarījuši.
“Pieņemot, ka Zviedrijā ir augstāks dzīves līmenis, sakārtotāka un taisnīgāka kredītsaistību likumdošana, kā arī ļoti aktīvi darbojas dažādi sociālie dienesti, kas rūpējas par iedzīvotāju mentālo veselību, es teiktu, ka Latvijā šie riski ir daudzkārt lielāki,” asociācijas redzējumu skaidro Jānis Āboliņš.
Zīmīgi, ka saskaņā ar Pasaules Bankas datiem 2019. gadā Latvija pašnāvību skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotājiem Eiropas Savienībā ir bijusi otrajā vietā aiz Lietuvas.
Āboliņš gan atzīst, ka “bez speciāliem pētījumiem nav iespējams precīzi pateikt, cik liels skaits no tiem cilvēkiem, kas lēmuši šķirties no dzīvības Latvijā, to izdarījuši tieši kredītsaistību dēļ. Taču starp tiem, kuri vērsušies pie mūsu asociācijas pēc palīdzības, ir gan šo cilvēku piederīgie (kuri pēc tam mēģina tikt galā ar aizgājēju atstāto kredītu nastu), gan arīdzan citi ticami avoti, kas ļauj mums secināt, ka šādu cilvēku skaits ir daudz lielāks, nekā pieņemts uzskatīt.”
Asociācijas vadītājs uzsver – diemžēl šādus gadījumus sabiedrība izvēlās “neredzēt”, jo ir pieņemts uzskatīt, ka kredītņēmēji tiek uzskatīti par “neapdomīgiem cilvēkiem”, lai gan patiesībā tas nebūt tā nav. “Bieži vien cilvēki paņem kredītu, jo ir spiesti to darīt, lai atrisinātu kādu steidzamu problēmu, piemēram, lai apmaksātu ar veselības aprūpi saistītos izdevumus, nodrošinātu kādus maksājumus par bērnu vai salabotu auto, ar ko nokļūt līdz darbam. Taču beigās (piemēram, to pašu veselības problēmu dēļ) iekrīt parādu jūgā un nespēj vairs no tā izrauties. Vieni nāk pie mums, un tad mēs mēģinām viņiem palīdzēt, iedrošināt, uzmundrināt, bet ir arī gadījumi, kad pie mums vairs nāk tikai šo cilvēku radinieki, kuriem jātiek galā ar to, kas palicis pēc aizgājējiem.”
“Ņemot vērā iepriekš minēto, mēs kā Latvijas Kredītņēmēju asociācija vēlamies mudināt cilvēkus, kuriem radušās problēmas ar kredītu nomaksu, nekaunēties un vērsties pēc palīdzības iestādēs un organizācijās, kas ar to nodarbojas. Mēs esam tikai viena no tādām organizācijām, bet dzīvība ir daudz augstāka vērtība par bailēm piedzīvot kaunu vai nosodījumu apkārtējo acīs. Gandrīz vienmēr ir iespēja palīdzēt, runāt ar kreditoriem un vienoties. Arī tajos gadījumos, kad tas šķiet bezcerīgi.
Nav tādu kreditoru, kas būtu ieinteresēti, lai kredītņēmējs darītu galu dzīvībai, jo tās ir problēmas arī viņiem (vismaz juridiskas). Protams, arī tuviniekiem jāpievērš uzmanība tam, kā mainās to cilvēku izturēšanās un attieksme, kas nonākuši parādsaistībās. Un šādos brīžos ir ārkārtīgi svarīgi, lai viņi pareizajā momentā saņemtu morālu atbalstu no pašiem tuvākajiem, lai kāds arī nebūtu parādsaistību iemesls,” organizācijas nostāju pauž Jānis Āboliņš.
***
Rakstā izmantotie informācijas avoti:
Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra publiskotie dati:
https://www.vtmec.gov.lv/lv/media/365/download?attachment
Slimību profilakses un kontroles centra statistikas datus elektroniskajā sarakstē sniedza centra komunikācijas nodaļa.
Atsauce uz Zviedrijā – “Södertörn” Universitātē veikto pētījumu par pašnāvībām:
https://sciencenorway.no/economy-finans-nav/people-who-are-unable-to-pay-their-debt-are-twice-as-likely-to-commit-suicide/1997215
Pasaules Bankas dati 2019. gadā, kur redzams, ka Latvija pašnāvību skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotājiem Eiropas Savienībā ir bijusi otrajā vietā aiz Lietuvas:
https://data.worldbank.org/indicator/SH.STA.SUIC.P5?locations=EU
