“Par pareizu politiku jāpiemaksā”. Vai Somija piepalīdzēs Eiropai izkļūt no krīzes? 0
Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš Somija premjerministres Sannas Marinas (Sociāldemokrātu partija) vadībā Eiropadomes sarunās sākusi piedalīties donorvalstu pusē, “taupīgais četrinieks” ārvalstu plašsaziņas līdzekļos ir pārtapis par piecnieku. Vēl dēvēti par frugāļiem (no angļu valodas) jeb sīkstuļiem.
Somija kopā ar Nīderlandi, Austriju, Dāniju un Zviedriju atbalstīja pieticīgāko 700 miljardu eiro ekonomikas atveseļošanas finansējuma paketi ar tiešajam finansējumam (grantiem) noteiktu 350 miljardu maksimumu.
Jo arī Somija ir viena no ES donorvalstīm. Turklāt visām tām maksājumi palielinājušies līdz ar Lielbritānijas izstāšanās no ES – Somijas daļa pieaugusi par 100 miljoniem eiro gadā.
Fiskāli apdomīgās valstis arī negribēja uzņemties kopīgu aizdevumu. Atgādinām, ka ES dalībvalstis vienojās par ekonomikas atveseļošanas paketi 750 miljardu eiro apjomā: 390 miljardi eiro tiks piešķirti grantos un 360 miljardi – aizdevumos.
Kopā ar taupīgajām
Somija ir gandarīta: sarunu rezultātā grantu pakete tika samazināta, tiesiskas valsts princips tika iekļauts atveseļošanas paketē, un dalībvalstis ir atbildīgas tikai par savu aizņēmuma daļu, pēc samita atzinusi premjerministre Marina.
Taupīgā četrinieka galvenais mērķis ir samazināt ziemeļu finansējumu dienvidiem caur atveseļošanas fondu, un šis mērķis apvienojumā ar finansējuma izlietošanas uzraudzību Somijai liekas saprātīgs, ziņo laikraksts “Ilta-Sanomat”.
Premjerministre Marina laikrakstam apgalvo, ka Somiju taupīgo valstu blokam tāpēc vien nevarot pieskaitīt, jo Somija dažādos jautājumos sadarbojas ar dažādām valstīm un nav nevienas nostabilizējušās grupas biedre.
Drošākā zīme, ka Somija patiešām nav pievienojusies taupīgajam četriniekam, ir somu opozīcijas pārmetumi valdībai, ka tā netika pieprasījusi dalības maksas atvieglojumus, kā to darīja pārējās četrinieka valstis.
Premjerministre Marina uzskata, ka Somijai labāks rezultāts tika sasniegts, dalības maksas atvieglojumu vietā pieprasot un saņemot papildu finansējumu lauku attīstībai (400 miljonus eiro), kā arī Austrumsomijas un Ziemeļsomijas reģionālajai attīstībai (100 miljonus), ziņo laikraksts “Helsingin Sanomat”.
Premjerministre Marina vietnē “Twitter” Somijas pozīciju pamatoja šādi: “Šajās sarunās cieši sadarbojāmies ar Zviedriju, Dāniju, Holandi un Austriju, tādējādi mums izdevās jūtami samazināt tiešā atbalsta daļu atveseļošanas rīkā.
Pateicoties tam, Somijas maksājumi atveseļošanas rīkam samazinājās par vairāk nekā diviem miljardiem eiro, bet ieguvumi palika labā līmenī.” Somija no atveseļošanas paketes saņems 3,2 miljardus eiro. Laikā no 2021. līdz 2058. gadam Somija kopējā budžetā iemaksās 6,6 miljardus eiro.
Par pareizām investīcijām jāmaksā
Premjerministre Marina politiku uzskata par atbilstošu: Somija faktiski ir maksātājvalsts, jo pieder ES bagātākajām valstīm. Premjerei piekrīt arī pašreizējais finanšu ministrs, bijušais premjers un Somijas parlamenta priekšsēdētājs Mati Vanhanens no Centra partijas: “Ja mēs ticam, ka, sastopoties ar šādu šoku, ekonomiku varam uzlabot ar publiskajiem izdevumiem un to pareizu investēšanu, tad šis ir mērķis, par kuru arī ir jāmaksā,” ziņo Somijas nacionālais ziņu dienests YLE.
Lai gan Dienvideiropa pašas Somijas eksportam nav tieši svarīga, tomēr tās pastarpinātā nozīme ir liela.
Piemēram, Somija pārdod komponentus savam lielākajam eksporta partnerim Vācijai, kur ražo rūpniecisko produkciju Dienvideiropas tirgum. Ja atveseļošanas paketei izdosies mīkstināt koronavīrusa krīzes izraisītā ekonomiskā pagrimuma ietekmi, tas pozitīvi ietekmēs arī Somijas ekonomiku, situāciju analizē vakara laikraksts “Iltalehti”.
Somijai bija ļoti svarīgi, lai atveseļošanās pakete tiktu saistīta ar tiesiskas valsts principu, kas nozīmē, ka grantus un aizdevumus dalībvalstis var nesaņemt vai tie var būt jāatmaksā, ja netiek ievēroti tiesiskas valsts principi.
Šādā gadījumā EK lēmumam nav jābūt vienbalsīgam, bet pietiek ar vairākumu jeb 15 valstīm un 65% ES iedzīvotājiem.
Tiesiskas valsts princips ir svarīgs instruments, lai uzraudzītu, piemēram, šobrīd problemātiskās Ungāriju un Poliju.
Neatkarīgi no viedokļa par ekonomikas atveseļošanas paketi, diskusijas par to ir palīdzējušas Eiropas Savienībai panākt milzīgu redzamību: par ES lietām šobrīd notiek spraigas un atklātas diskusijas gan dalībvalstu iekšienē, gan starp tām. Arī Somijā turpinās diskusijas gan par atveseļošanas paketes atbilstību Somijas, gan ES konstitūcijām.
Triju plašsaziņas līdzekļu kopīgajā aptaujā noskaidrots, ka divas trešdaļas somu akceptē ES valstu atveseļošanas fondu un ar to saistīto kopīgo finansiālo atbildību, ziņo YLE.
