Oligarhu “tipoloģija” 7
Grāmatā atrodami arī prezidenta spriedumi par oligarhiem, kuriem sākumā šādu birku nav vēlējies karināt. Gadiem ejot, Zatlers mēģinājis iztēloties, pēc kādiem algoritmiem darbojas Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers un Andris Šķēle. Eksprezidentam atmiņā nākot kāda videofilma, ko viņš noskatījies nelegālā videoseansā 80. gadu sākumā par kungfu cīņas mākslu. “Dzērāja taktika” esot raksturīga Lembergam. “Šāds pretinieks atdarina viegli iereibušu cilvēku – mazliet grīļīgs, allaž priecīgs, dzen jokus par nopietnām lietām, it kā nedomā (..) Bet tā ir tikai maska. Patiesībā “dzērājs” ik brīdi ir gatavs gan uzbrukumam, gan aizsardzībai. Gluži kā Lembergs, kurš atrodas it kā vieglā štīmē un īstajā brīdī novāc sliktos.”
Otra cīņas taktika – “pērtiķis”. “Līganām, it kā haotiskām kustībām viņš iemidzina upuri, kurš ātri zaudē modrību. Līdzīgi rīkojas Šķēle – ar savu aso prātu un erudīciju viņš apbur sarunas partneri, iekaro tā uzticību, ja nepieciešams – spēj būt lišķīgs un spēj blefot. Tajā pašā laikā viņš visu nemanāmi tur savā kontrolē un prasmīgi savāc sev ekonomiskos labumus.”
Kungfu mākslā pastāvot arī “kobras” stils. “Čūska vienmēr ir tramīga. Ar paceltu galvu tā uzmana pretinieku, un mazāko aizdomu gadījumā seko ass uzbrukums ar šņākoņu un indīgu kodienu,” raksta Zatlers un min, ka šo stilu Latvijas politikā izkopusi Solvita Āboltiņa.
Savukārt Šlesers, pēc eksprezidenta domām, tiešām līdzinoties buldozeram, kurš ar spēku dodas uz priekšu un daudz neskatās, ko, kad un kā noslauka no zemes.
