Par okupācijas noliegšanu draudēs cietums 23
Saeimā sākušās diskusijas par Krimināllikuma grozījumiem, kas paredzētu kriminālatbildību par Latvijas okupācijas noliegšanu, slavināšanu vai attaisnošanu.
Jau janvāra vidū Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija vērtēja toreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu noteikt kriminālatbildību par fakta par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības zaudēšanas publisku noliegšanu. Toreiz deputāti šādu ideju konceptuāli atbalstīja, bet politisko aizmuguri zaudējušā Bordāna priekšlikums tomēr tika noraidīts, jo tajā esot bijušās redakcionālas nepilnības. Proti – netika paredzēti gadījumi, kad kāds nenoliedz neatkarības zaudēšanas faktu, bet apgalvo, ka tas noticis tiesiski vai atbildis Latvijas interesēm.
Deputāti arī neatbalstīja, ka okupācijas noliedzējus varētu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem – tas esot nesamērīgi smags sods.
Tādēļ vakar Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputāti vienojās par Krimināllikuma papildināšanu ar jaunu pantu. Tas paredz par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai ļaunprātīgu apšaubīšanu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Apakškomisijā šāds grozījums tika apstiprināts bez iebildumiem, taču nav grūti prognozēt, ka Juridiskajā komisijā un Saeimas sēdē par šo pantu vēl gaidāmas smagas debates. Taču šoreiz dažādiem viltus “vārda brīvības aizstāvjiem” būs audz grūtāk atsaukties uz Eiropas praksi vai biedēt ar jaunām tiesvedībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Gluži otrādi – izstrādājot šos grozījumus, autori ņēmuši vērā Eiropas Savienības Padomes pamatlēmumu (2008/913/TI) “Par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm”. Šis Briseles dokuments paredz, ka katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sodu par genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu publisku attaisnošanu.
Apņemšanās noteikt kriminālatbildību par okupācijas fakta noliegšanu un okupācijas režīmu slavināšanu bija iekļauta jau Nacionālās apvienības (NA) 2011. gada programmā uz 11. Saeimas vēlēšanām. Taču, mainoties tieslietu ministriem un risinot iekšējos konfliktus, līdz šim jautājumam partija nonākusi tikai tagad, kad jau tuvojas nākamās vēlēšanas. NA pārstāvis Krimināltiesību politikas apakškomisijā gan apgalvoja, ka nacionāļi par savu priekšvēlēšanu solījumu nebija aizmirsuši, bet pie tā strādājuši jau vairākus gadus.
