Trīs gadi nosacīti. Spēkā stājies spriedums par biedra nošaušanu medībās 3
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Stājies spēkā Kurzemes rajona tiesas Talsos spriedums, ar kuru mednieks Viesturs K. sodīts ar trīs gadu cietumsodu nosacīti par to, ka aiz neuzmanības nonāvēja medību biedru.
Tiesa notika rakstveidā un vienojoties ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu. No tiesas materiāliem izriet, ka notikumi 2019. gada 14. decembrī risinājušies šādi.
Mednieks Viesturs ieradies uz biedrības “Mednieku klubs – Laidze” rīkotajām dzinējmedībām.
Medību vadītājs Viesturam un citam medniekam Jānim lika nostāties ceļa Laidzes kultūras nams–”Mežgravas” 6. kilometrā uz īpaši paredzētiem torņiem blakus 135 metru attālumā vienam no otra.
Apsūdzībā teikts, ka masta dzīšanas laikā Viesturs rupji pārkāpis medību noteikumus, proti, ka atļauts šaut tikai sektorā, kas nepārsniedz 70 grādu uz abām pusēm no perpendikula pret mednieku līniju mastā vai ārpus masta un ka aizliegta šaušana pa mednieku līniju – lādiņš vai tā daļa nedrīkst lidot tuvāk par 15 metriem no mednieka, un ka šaut uz medījamo dzīvnieku blakus stāvoša mednieka šaušanas sektorā atļauts tikai tad, ja blakus stāvošais mednieks jau ir izšāvis uz medījamo dzīvnieku.
Viesturs ar savu vītņstobra šaujamieroci “Tikka T3X” šāvis pa mednieku līniju un uz Jānim tuvāk esošu medījamo dzīvnieku. 7 mm lode trāpījusi blakus tornī esošajam Jānim kājas augšstilbā, un viņš mira no noasiņošanas.
Par šo traģisko gadījumu “Latvijas Avīze” un žurnāls “Medības” iepriekš jau rakstījuši.
Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Haralds Barviks toreiz komentēja: “Tas ir kārtējais atgādinājums medniekiem par drošības tehniku. Pirms veic kaut vienu kustību, jāpadomā par sekām, īpaši jāpadomā, pirms pieskaras ieroča mēlītei!”
Bet Valsts policijas pārstāvis Juris Veispals rosināja: “Medību vadītājiem vajadzētu noteikt obligāti laiku pa laikam atsvaidzināt zināšanas, apmeklējot zināmu stundu ilgus kursus vai seminārus. Tad viņi būtu lietas kursā par jaunāko medību un ieroču jomā, neaizmirstu svarīgāko pirms katrām medībām atkal atgādināt visiem medniekiem.”
Žurnāla “Medības” autori vēlāk (izmeklēšana vēl nebija noslēgusies) pēc Valsts meža dienesta novērojumiem un mērījumiem secināja, ka Laidzē tika pārkāptas ne vien drošības prasības, bet arī mednieku ētikas norma, ko izsaka Medību noteikumu drošības prasību punkts: “Šaut uz medījamo dzīvnieku blakus stāvoša mednieka šaušanas sektorā atļauts tikai tad, ja blakus stāvošais mednieks jau ir izšāvis uz medījamo dzīvnieku.”
Žurnāla “Medības” autore, vērojot apkārtni no otrā torņa, secināja, ka briedis šķērsojis ceļu cietušā mednieka sektorā aptuveni 50 metru attālumā, taču šis mednieks nenospieda sprūda mēlīti, jo pat no viņa torņa iespējamā šāviena trajektorija nešķiet droša, lai gan vizuāli leņķis ir lielāks.
Tikmēr šajās brīvdienās saņemta jauna traģiska ziņa – sestdien, 5. decembrī, Austrumlatgales virsmežniecības teritorijā, Viļakas novada Žīguru pagastā dzinējmedību laikā bojā gājis 1963. gadā dzimis mednieks.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis žurnālam “Medības” apstiprinājis sākotnējo neoficiālo informāciju, ka cietušais patvaļīgi pametis mednieka stāvvietu un pārvietojies pa mednieku līniju.
Mednieks, kurš raidījis šāvienu, šāvis pa mednieku līniju uz neskaidri redzamu mērķi. Cietušais guvis nāvējošu ievainojumu. Sākts kriminālprocess.
