“Par nodokļu politiku tuvākajā nākotnē neviens nedomā.” Kāpēc FM negatavo nodokļu politiku tuvākajiem gadiem? 16
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par nodokļu politiku tuvākajā nākotnē neviens nedomā – tā vakar secināja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti, noklausoties FM pārstāvju taisnošanos par to, kāpēc nav sagatavotas valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.–2025. gadam.
Uz Saeimas komisijas vadītāja Vjačeslava Dombrovska jautājumu, kāpēc šī dokumenta joprojām nav, kaut arī valdība bija uzdevusi to sagatavot jau līdz pagājušā gada 31. maijam, FM parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs atbildēja, ka tā neesot bijusi neizdarība vai nolaidība.
Sagatavot tās esot iztraucējusi vīrusa saslimšanu straujā izplatība, kuras dēļ valdības darba kārtībā bijuši svarīgāki uzdevumi.
Papildinot viņu, FM valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības lietās Ilmārs Šņucins skaidroja, ka pagājušā gada 2. septembrī valdība lēmusi neturpināt šī plānošanas dokumenta sagatavošanu.
Bet jauns termiņš tam neesot noteikts.
Atis Zakatistovs atklāja, ka tuvāko gadu laikā lielākās pārmaiņas nodokļu politikā saistāmas ar Eiropas Savienības noteikto Zaļo kursu. Tā ietvaros plānota jaunu nodokļu ieviešana energoproduktiem un elektroenerģijai.
Savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ierosina starpnacionālo kompāniju digitālās uzņēmējdarbības peļņas nodokļu pārdali un minimālā uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes noteikšanu.
Uz jautājumu, ko FM izdarījusi, lai 2024. gadā samazinātu darbaspēka nodokļu slogu līdz 38,4% no kopējiem darbaspēka izdevumiem, kā tas paredzēts Nacionālās attīstības plānā, FM pārstāvis Ilmārs Šņucins sola, ka FM neatkāpsies no darbaspēka nodokļu samazināšanas plāniem, kā tas jau bijis paredzēts agrāk pieņemtajās nodokļu politikas pamatnostādnēs.
Šogad par 1% jau samazinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).
Nodokļu slogu paredzēts samazināt galvenokārt mazo algu saņēmējiem, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību un lielas Latvijas iedzīvotāju daļas nabadzību.
Esot gan jānoskaidro, kā vēl lielāks samazinājums ietekmētu valsts budžeta ieņēmumus. Pašlaik gan notiekot diskusijas arī par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm un ar nodokli neapliekamo minimumu. Bet nekādu lēmumu vēl neesot.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību palielina ar iedzīvotāju ienākuma nodokli diferencētais neapliekamais minimums.
Tāpēc FM pārstāvju runas par nevienlīdzības mazināšanas plāniem ir nevietā. Ja pašlaik jau tiek spriests par šī minimuma “griestu” pacelšanu līdz 400 eiro mēnesī, tad, viņaprāt, no tā vislielākie ieguvēji būs tikai tie iedzīvotāji, kuriem nav apgādājamo.
Turpretī iedzīvotāji, kuriem ir vismaz divi apgādājamie, neiegūs neko, līdz ar to nevienlīdzība būs vēl lielāka, nekā jau ir pašlaik.
Viņaprāt, šāda nodokļu politika veicina lētā darbaspēka un aplokšņu algu saglabāšanu, kavējot pāreju uz augstākas pievienotās vērtības un lielāka atalgojuma ekonomiku.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente Elīna Rītiņa atgādināja par pērn 22. septembrī notikušo valdības sēdi, kurā FM uzdots kopīgi ar sadarbības partneriem un Latvijas Banku līdz šī gada 1. jūnijam iesniegt darbaspēka nodokļu turpmākas samazināšanas plānu.
FM pārstāvju pieminētā VSAOI samazināšana par 1%, viņasprāt, ir tikai pirmais solis šajā virzienā. Bet uzņēmēji vēl neesot redzējuši pašu plānu turpmākai darbaspēka nodokļu mazināšanai.
Atbildot uz Elīnas Rītiņas jautājumu, kad būs redzams šis līdz 1. jūnijam apsolītais plāns, Atis Zakatistovs sacīja, ka nodokļu politikas veidošana lielā mērā atkarīga no valdošās koalīcijas dalībnieku savstarpējās vienošanās. Diemžēl pašlaik nekādas sarunas par to nenotiek.
Uz Vjačeslava Dombrovska jautājumu, ko ES noteiktā Zaļā kursa ietvaros paredzēts grozīt transporta nozarē, kas ir viena no lielākajām kaitīgo izmešu radītājām, FM parlamentārais sekretārs atbildēja, ka priekšlikumus nodokļu politikas maiņai iesniedzot par nozari atbildīgā Satiksmes ministrija (SM). FM no savas puses piedāvājot tikai paņēmienus šo priekšlikumu īstenošanai.
SM Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova atzīst, ka, apspriežot valsts budžetu 2021. gadam, ministrija bija iesniegusi priekšlikumus, kuri skāruši autotransporta reģistrācijas nodokli – nolūkā samazināt gados vecu, videi kaitīgu automašīnu ievešanu valstī.
Bet šie priekšlikumi netika atbalstīti. Savukārt jauni priekšlikumi nodokļu politikas maiņai, lai samazinātu autotransporta radītos kaitīgos izmešus, neesot iesniegti.
No valdības tāds uzdevums neesot saņemts, tādējādi izmešu samazināšanu autotransporta nozarē vismaz pagaidām ministrijā neplāno.
