Vai jādažādo ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā ienākumu daļa? 4
Finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”) aicina sabiedrību apspriest, kā ar nodokļu palīdzību samazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību. Viens no veidiem – noteikt atšķirīgu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo ienākumu daļu. Savukārt Labklājības ministrijā iesaka paaugstināt minimālo algu līdz 330 eiro mēnesī.
Daiga Zēna-Zēmane, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle, sertificēta nodokļu konsultante: ”Iespējams, ka rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas liek politiķiem atvērt acis un ieraudzīt, ka Latvijā ir milzu plaisa starp cilvēkiem ar ļoti maziem ienākumiem un lielo algu pelnītājiem. Piedāvājums ir labs vēlēšanu pasākums, bet diezin vai labākais risinājums šīs plaisas samazināšanai. Neapliekamā minimuma diferencēšana darbosies valsts un pašvaldību iestādēs, bet privātajā sektorā strādājošos tā neietekmēs.
Protams, ir atbalstāma jebkura valsts vēlme iesaistīties pasākumos, kas rosina konkurētspēju uzņēmējdarbībā. Kā varētu to uzlabot – ar minimālās algas vai ar neapliekamā minimuma pacelšanu, manuprāt, tie nav vieni otram pretstatāmi pasākumi. Ar abiem varētu palielināt ienākumus iedzīvotājiem, kuri pašlaik saņem tikai minimālo atalgojumu.”
Pēteris Krīgers, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs: ”Ik gadu esam piedāvājuši valdībai dažādus variantus ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, diemžēl tālāk par runāšanu netiekam. Pirmkārt, ir jāatgriežas pie tā garantiju līmeņa, kāds bija jau pirms krīzes, t.i., neapliekamajam minimumam jābūt vismaz 128 eiro (90 lati), attaisnotajiem izdevumiem par veselības aprūpi un izglītību – 427 eiro (300 lati). Otrkārt, jāatgriežas pie koncepcijas par minimālās algas paaugstināšanu, kuru pārtrauca Kalvītis pirms savas krišanas un kas noteica minimālās algas proporciju pret vidējo algu tautsaimniecībā – vismaz 50%! Diferencēts neapliekamais minimums nav nekas slikts, ja ir jūtamas garantijas tiem, kuri saņem mazas algas. Bet baidos, ka valdība paziņos, ka visi tie, kuri saņem minimālās algas, ir krāpnieki, tāpēc bez ienākumu deklarāciju pārbaudēm neko nevar uzsākt. Labā ideja būs kārtējā purvā!
Tāpēc augustā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē diskutējot par minimālās algas paaugstināšanu, jāapspriež arī neapliekamā minimuma paaugstināšana, atvieglojumi par apgādībā esošām personām, attaisnotās izmaksas par veselības aprūpi un izglītību, sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazināšana darbiniekiem, pievienotās vērtības nodokļa pazemināšana dažiem pārtikas produktiem, iedzīvotāju ienākuma nodokļa pazemināšana un atvieglojumu piemērošana darba līgumos ietvertajām garantijām.”
Andris Zorgevics, Latvijas dzelzceļa darba devēju organizācijas valdes priekšsēdētājs: ”Neapliekamā minimuma diferencēšanas ideja nav slikta. Bet šajā saspringtajā finanšu situācijā tā vispirms būtu pamatīgi un bez steigas jāapspriež. Var runāt arī par minimālās algas pacelšanu. Taču jāņem vērā, ka darba devējiem, sevišķi maziem un vidējiem, tas var būt papildu slogs par darbaspēku maksāto nodokļu veidā. Gādājot par ienākumu palielināšanu darba ņēmējiem, samazināsim ienākumus darba devējiem. Lai izdzīvotu, viņi centīsies nemaksāt nodokļus valstij, plauks tā sauktās aplokšņu naudas.”
Uzziņa
No 2014. gada 1. janvāra neapliekamais minimums ir:
vispārējais – 75 eiro mēnesī;
pensiju saņēmējiem – 235 eiro mēnesī jeb 2820 eiro gadā.
Nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošām personām 165 eiro mēnesī jeb 1980 eiro gadā par katru apgādājamo.
Papildu atvieglojumi:
154 eiro mēnesī jeb 1848 eiro gadā I un II grupas invalīdiem;
120 eiro mēnesī jeb 1440 eiro gadā III grupas invalīdiem;
politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem – 154 eiro mēnesī jeb 1848 eiro gadā.
