Par nevēršanos pie ģimenes ārsta pacientam plāno piemērot “sodu” 0
Kā ziņots, lai veicinātu pacientu nokļūšanu pie ģimenes ārsta profilaktisku pārbaužu veikšanai, VM piedāvā noteikt, ka ģimenes ārstam jātiekas ar ikvienu praksē pierakstīto pacientu vismaz reizi trijos gados.
VM paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norādījusi, ka, ja nosacījums netiktu izpildīts, valstij būtu tiesības neizmaksāt ģimenes ārstam maksājuma daļu jeb kapitācijas naudu par konkrētā pacienta veselības aprūpi līdz brīdim, kad pacients atkal vērsies pie ģimenes ārsta.
Tomēr ministrija par minētās normas neievērošanu paredzējusi savdabīgu “sodu” arī pašam pacientam – izslēgšanu no ģimenes ārsta pacientu saraksta, ja uz kārtēja gada 1.janvāri šis speciālists nav apmeklēts pēdējos trīs gadus un visu šo laiku persona bijusi reģistrēta pie šī ārsta.
Plānots, ka šāda veida izslēgšana no pacientu saraksta neattieksies uz trīs iedzīvotāju grupām – ieslodzītajiem, psihiatriskā profila ārstniecības iestāžu pacientiem, kuri nepārtraukti ārstējas ilgāk par trim mēnešiem, kā arī personām, kuras uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem. Šo cilvēku reģistrāciju pie ģimenes ārsta Nacionālais veselības dienests (NVD) bloķēs automātiski, tāpat kā tas ticis darīts līdz šim.
Pret VM priekšlikumu kategoriski iebilst Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) un par to vēstulē ir informējusi Valsts prezidentu, tiesībsargu, Veselības ministriju un Valsts kanceleju.
“Kategoriski iebilstam pret “vardarbīgu” pacienta izslēgšanu no ģimenes ārsta pacientu saraksta, ja pacients nav apmeklējis ģimenes ārstu, kas pēc būtības ir vardarbīga ārsta un pacienta attiecību pārtraukšana,” teikts LĢĀA vēstulē.
Asociācijas pārstāvji norāda, ka VM priekšlikuma ieviešana prasīs no jauna aizpildīt vienošanos par reģistrāciju pie ģimenes ārsta, kas būs ne tikai administratīvs slogs, bet arī radīs neizpratni un samulsumu no pacienta puses, līdz ar to tiks bojātas ārsta un pacienta attiecības un atkārtota reģistrācija varētu arī netikt veikta.
Tāpat LĢĀA uzsver, ka ģimenes ārsta apmeklējums nav vienīgais palīdzības sniegšanas veids, jo pacients ar ģimenes ārstu var sazināties pa tālruni vai e-pastu. Iespējami arī gadījumi, kad pacientam kontakts ar ģimenes ārstu nav nepieciešams, bet palīdzību/aprūpi viņam sniegusi prakses māsa vai ārsta palīgs ģimenes ārsta uzraudzībā.
“Tādējādi ārsta prakse veic pacienta veselības aprūpi un ir tiesīga saņemt visus maksājumus, kuri ir atkarīgi no reģistrēto pacientu skaita [..],” teikts vēstulē.
LĢĀA lūdz neatbalstīt minēto VM priekšlikumu un meklēt citus risinājumus, kā nodrošināt lielāku pacientu aptveri. Piemēram, piešķirot papildu finansējumu, lai ārsta prakse varētu papildus sazināties ar pacientiem, nodrošinot papildu māsu vai ārstu palīgu pieņemšanas.
“Uzskatām, ka būtu nepieciešama īpaša juridiska diskusija par Noteikumu 44.-46.punktu no cilvēktiesību viedokļa. Joprojām uzskatām, ka veselības ministres Ingrīdas Circenes (V) realizētā veselības politika ir sabiedrībai bīstama un primāro veselības aprūpi degradējoša,” teikts vēstules noslēgumā.
Patlaban normatīvie akti ļauj NVD izslēgt pacientu no ģimenes ārsta pacientu saraksta, ja ārsts izbeidz līgumattiecības ar NVD, ja pats pacients vēlas tikt izslēgts no konkrētā ģimenes ārsta saraksta, ja persona ir zaudējusi Latvijas valsts piederību un ja persona ir mirusi.
NVD arī izslēdz no pediatra reģistrēto pacientu saraksta pacientu, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu.
Tāpat ārstam ir tiesības atteikties no pacienta turpmākas ārstēšanas gadījumos, kad pacienta dzīvība nav apdraudēta, bet viņš neievēro noteikto režīmu, nepilda ārstniecības personu norādījumus vai apzināti kaitē savai veselībai un šādā veidā tieši ietekmē konkrētās slimības ārstēšanu.
Kā ziņots, VM ierosinājumu neatbalsta arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, aģentūrai LETA pastāstīja asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.
Savukārt Latvijas Ārstu asociācijas prezidents Pēteris Apinis aģentūrai LETA sacīja, ka VM priekšlikums veicinātu pacientu nokļūšanu pie ģimenes ārsta tikai nedaudz. Viņaprāt, ir jāmeklē modernāki risinājumi, piemēram, jārada iespēja pacientam vismaz reizi gadā konsultēties ar ģimenes ārstu, izmantojot “Skype”.
