Par nepamatotu maksājumu nav jāklusē 1
2014. gadā 27 pacienti atguva ārstniecības iestāžu un ģimenes ārstu nepamatoti iekasēto naudu 689 eiro apmērā. Lielāko summu – 150 eiro – atmaksāja kādai jaunajai māmiņai par papildu maksājumiem, saņemot dzemdību palīdzību. Visbiežāk pacientiem prasīta nauda par valsts apmaksātiem pakalpojumiem, nav izsniegti čeki vai “pierakstīti” vairāk vai dārgāki pakalpojumi, nekā patiesībā saņemti.
Nepamatoti iekasēto naudu var atgūt
“Rodoties aizdomām, ka ambulatorajā kartē pierakstīti pakalpojumi, kas patiesībā nav sniegti, vai nepamatoti pieprasīta samaksa, vispirms jāvēršas pie ārstniecības iestādes vadības, lai noskaidrotu, vai aizdomas ir pamatotas. Ja tās apstiprinās, bieži vien pacientam savu nepamatoti samaksāto naudu izdodas atgūt uzreiz,” skaidro Veselības inspekcijas (VI) Veselības aprūpes līgumu un pakalpojumu uzraudzības departamenta vadītājs Ainārs Čivčs.
Ja ārstniecības iestāde uzstāj, ka visas pacienta iemaksas bijušas likumīgas, vai aizdomas par nepamatotiem maksājumiem radušās pēc ilgāka laika, piemēram, ka par valsts apmaksātu pakalpojumu samaksāts pēc maksas cenrāža, sīkākai informācijai jāvēršas Nacionālajā veselības dienestā (NVD). Interneta portāla latvija.lv sadaļa “Mani valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi”, kur līdz šim varēja uzzināt šo informāciju, sakarā ar e-veselības pakalpojumu uzlabojumiem pagaidām nav pieejama.
Aizdomām apstiprinoties vai gadījumos, kad pirmie divi soļi tās nav kliedējuši, jāvēršas Veselības inspekcijā (kontrolē valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu ap 2500 medicīnas iestādēs un ārstu praksēs, kam noslēgts līgums ar NVD) vai nu pa tālruni, vai arī iesniedzot vai pa pastu atsūtot iesniegumu, kam pievienotas maksājumu kvītis, čeki un citi dokumenti, kas varētu būt noderīgi lietas izskatīšanā. Ik gadu inspekcija vidēji saņem ap 1000 tālruņa zvanu un 160 sūdzību, no kurām vairāk nekā puse ir pamatotas, norāda A. Čivčs.
Pārkāpumu buķete
Pērn inspekcija veica pārbaudes par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu 23 stacionārās un 100 ambulatorās medicīnas iestādēs, kā arī 108 ģimenes ārstu un 21 zobārstu praksē. Vidēji pēc vienas pārbaudes veselības aprūpes budžetā tiek atmaksāti 1242 eiro.
Kā stāsta A. Čivčs, biežākie pārkāpumi saistās ar pakalpojumu uzskaiti, piemēram, tiek uzrādītas pacientam neveiktas, dārgākas vai lielākā skaitā veiktas manipulācijas nekā patiesībā; nepamatoti samaksātām pacienta iemaksām, piemēram, ja ambulatorajā kartē norādīts, ka cilvēkam ir trūcīgās personas statuss, bet kases čeku grāmatā uzrādīts, ka viņš pie ģimenes ārsta samaksājis pacienta iemaksu 1,42 eiro. Šādos gadījumos ārstam šī nepamatoti iekasētā summa jāatdod atpakaļ pacientam. Ārstu vai iestādi pieķerot atkārtoti, draud arī līgumsods – pirmajā reizē 10%, nākamajā jau 30% apmērā no summas, ko NVD saskaņā ar līgumu pārskaita par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu.
Tomēr visbiežāk ārstniecības iestādes mēģina valsts apmaksātos pakalpojumus pārlikt uz pacienta pleciem, paprasot maksu pēc maksas pakalpojumu cenrāža, atzīst A. Čivčs. Piemēram, piedāvājot tikt pie speciālista jau nākamajā dienā. “Pacienti uz to iekrīt un saņem maksas pakalpojumu,” atklāj A. Čivčs.
Kādai sievietei pēc dzemdībām lika samaksāt par anti-D rēzus imūnglobulīnu, ko gadījumos, kad mātei un bērnam ir rēzus nesaderība, apmaksā valsts. Paciente vērsās ar sūdzību VI, un ārstniecības iestāde naudu par šo medikamentu viņai atdeva atpakaļ.
Ārstniecības iestādes bieži vien piekrīt VI lēmumam un pacientam atmaksā nepamatoti iekasēto naudu. Ja tā nenotiek, tiek sākts administratīvais vai pat tiesas process, lai pacients vai valsts naudu atgūtu.
