Lai ierobežotu nelegālos dzīvnieku pavairotājus, iespējams, tiks noteikta augstāka nodeva par nesterilizētu un nekastrētu dzīvnieku turēšanu.
Lai ierobežotu nelegālos dzīvnieku pavairotājus, iespējams, tiks noteikta augstāka nodeva par nesterilizētu un nekastrētu dzīvnieku turēšanu.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Iebilst pret pasi katram sunim 0

Neraugoties uz atšķirīgajiem viedokļiem, Saeimas deputāti šonedēļ konceptuāli vienojās samazināt termiņu, līdz kādam vecumam suns būtu obligāti jāapzīmē ar mikroshēmu (jāčipē) un jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra suņu un kaķu reģistrā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Par to, vai šis termiņš būs divi vai trīs mēneši, Zemkopības ministrijai jāvienojas ar mājdzīvnieku audzētājiem un patversmēm.

Sākotnējais ministrijas priekšlikums bija noteikt, ka suns līdz četru mēnešu vecumam ir apzīmēts ar mikroshēmu un tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase, kas nozīmē, ka tas ir ne tikai čipēts, bet arī reģistrēts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saeimā diskusijas par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā kļūst arvien karstākas. Abus likumus Zemkopības ministrija atvēra jau vairāk nekā pirms gada, lai ieviestu tajos administratīvo atbildību par pārkāpumiem dzīvnieku aizsardzības un labturības nodrošināšanā, tostarp arī par dzīvnieku neidentificēšanu, tas ir, nečipēšanu un nereģistrēšanu.

Grozījumus patlaban skata Saeimas komisijās, gatavojot otrajam lasījumam. Kopumā iesniegti 73 dažādi priekšlikumi, kā uzlabot suņu un kaķu dzīvi, tie brīžiem ir pretrunā viens otram.

Otrdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēžu zālē bez deputātiem bija klāt arī daudzo suņu un kaķu biedrību, patversmju un citi ar dzīvnieku aizsardzību saistītie cilvēki, kuri aktīvi lobē savus priekšlikumus. “Latvijas Avīze” jau rakstīja (“Kaķi un suņi uz nokaitētā likuma jumta”, “LA”, 2019.27.03.) par dzīvnieku draugu organizāciju dažādajiem viedokļiem.

Iebilst pret pasi katram sunim

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs deputātiem norādīja, ka priekšlikums suņu čipēšanu obligāti veikt līdz divu mēnešu vecumam radīs sarežģījumus lauku teritoriju iedzīvotājiem, kuriem grūti sasniedzamais veterinārārsts būs jāapmeklē divas reizes.

“Pirmo reizi būs jāiet divos mēnešos nočipēt, otro reizi trijos mēnešos saņemt trakumsērgas poti, kas ir obligāta,” skaidro Grasbergs. “Vienīgā trakumsērgas pote, kas Latvijā ir reģistrēta, ir no trīs mēnešu vecuma.”

Atbilstoši vakcinācijas plānam pirmā kucēna vakcinācija pret kucēnu vīrusu slimībām tiek veikta sešu nedēļu vecumā. Līdz ar to nav nekādu objektīvu šķēršļu pirmās vakcinācijas laikā ievadīt mikročipu un reģistrēt dzīvnieku.

Reklāma
Reklāma

Mikročipa ievadīšana garantē ne tikai dzīvnieka identifikāciju, bet arī tā īpašnieka maiņas fakta fiksāciju. Līdz ar to šādā veidā var identificēt dzīvnieku pavairotājus, kuri darbojas pelēkajā zonā, uzsvēra suņu audzētāji, aizstāvot ideju par obligātu čipēšanu līdz divu mēnešu vecumam.

Nodibinājuma “Dzīvnieku policija” vadītāja Ilze Džonsone savukārt iestājas pret Zemkopības ministrijas ierosinājumu katram dzīvniekam pēc apzīmēšanas obligāti izsniegt pasi.

“Tā ir Zemkopības ministrijas jaunrade, kas pilnībā sagrauj pašlaik esošo sistēmu. Tas arī nozīmē, ka jebkuram patversmes sunim būs jāizdod ceļošanas pase, neskatoties uz to, ka pēc noteikta laika, šobrīd likumā ir 14 dienas, patversmei ir tiesības to iemidzināt. Mūsu patversmei šī likuma jaunrade uzliktu pieckārtīgu sadārdzinājumu. Vakcinācijas apliecības tipogrāfijā pasūtām par 20 eirocentiem gabalā, bet dzīvnieku pases ir dārgākas,” skaidro Džonsone.

Nosacījums par dzīvnieku pasēm sarežģītu arī iespēju rīkot suņu reģistrēšanas akcijas, kurās veterinārārsti kopā ar pašvaldībām un patversmēm dotos, piemēram, uz Bolderāju, Dārziņiem Rīgā, kur mīt cilvēki ar suņiem, kuri šobrīd “nekādā veidā nav veterinārmedicīnas klīniku klienti”.

Nelegālajam biznesam grib pielikt punktu

Iesniegto priekšlikumu apspriešana turpināsies nākamnedēļ. Iespējams, šīs diskusijas beigsies ar to, ka pašvaldībām būs tiesības noteikt augstākas nodevas par dzīvniekiem, kuri nav kastrēti vai sterilizēti. Tādā veidā patversmes domā cīnīties ar nelegālajiem dzīvnieku pavairotājiem un pārdevējiem. Atis Lejiņš rosināja apvienot spēkus, lai Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests un policija dažu mēnešu laikā, veicot kontrolpirkumus pēc sludinājumiem, varētu ātri darīt galu nelegālajam suņu un kaķu pavairotāju biznesam.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.