Par naudu Latvijai būs jāpacīnās 2
Eiroparlamentāriete Inese Vaidere (“Jaunā Vienotība”) pārstāv Latviju Briselē kopš 2004. gada, pašlaik ir Eiropas Tautas partiju (ETP) grupā un darbojas divās: Vides un Ekonomikas komitejās. Sarunā ar deputāti nonākam pie negaidīta secinājuma – Eiropas Savienībā gandrīz visur pie varas ir sievietes! Turpinājumā arī mazliet par jauno Eiropas zaļo kursu un naudas lietām.
Vaideres kundze, kā mūsu sievietes – vēstnieces aizcīnījušās līdz augstiem Eiropas amatiem? Ilze Juhansone kļuvusi par Eiropas Komisijas ģenerālsekretāri, bet Baiba Braže par NATO ģenerālsekretāra vietnieci?
I. Vaidere: Beidzot uzvarējis princips piešķirt amatus par kompetenci un strādīgumu, nevis no kuras lielvalsts tu nāc. Pazīstu abas dāmas.
Varu teikt, ka Ilze darīs darbu absolūti lieliski, labāk par priekštečiem, un Baibai ir ne vien augstas darbaspējas, kompetence, bet arī teicamas komunikācijas prasmes. Latvietes ir pratušas sevi parādīt. Tas priecē mani, par to jāpriecājas visai Latvija.
Vai Latvijai būs kāds ieguvums?
Latviju ievēros ļoti pozitīvā veidā! Daudzviet, īpaši dienvidos, Latviju īsti nezina. Tagad caur augstām amatpersonām, ieskaitot arī Valdi Dombrovski, iepazīs labāk.
Kā jaunajā Eiropas Komisijas prezidentes vietā iejutusies Urzula fon der Leiena?
Viņa joprojām ir diezgan piesardzīga. Nelielais balsu pārsvars, ar kuru viņu ievēlēja, liek būt uzmanīgai. Tikām saturīgie priekšlikumi, ar ko sāk strādāt Komisija, liecina par lielu apņēmību.
Daudz dzirdam par Eiropas zaļo kursu, bet par pārējo mazāk. Kāds, piemēram, ir EK vadītājas viedoklis par ES nākotni, vai dalībvalstīm dziļāk jāintegrējas vai jādzīvo “nacionālajos dzīvokļos”?
Fon der Leiena ir vāciete, un viņas pārstāvētais politiskais spēks arvien bijis par Eiropas dziļāku integrāciju. Ja būs nepieciešama kopīga rīcība, būdama praktiska sieviete, EK prezidente strādās pie pragmatiskiem, visām dalībvalstīm izdevīgiem risinājumiem.
Vai gaidāmas pārmaiņas bēgļu jautājumā? Izskatās, ka migrācijas problēma noslīdējusi zemāk par darāmo klimata pārmaiņu vai izglītības laukā. Karadarbība Sīrijā daudz kur pierimst, bet vai bēgļi gatavojas atgriezties dzimtenē?
Vispirms par prioritātēm. Mani priecē, ka Eirosavienība beidzot sākusi domāt par savu konkurētspēju, vairāk iegulda inovācijās, izglītībā. Mainās arī līdzšinējā pieeja – Eiropā jāielaiž katrs, kas vien to vēlas.
Tomēr, piemēram, Grieķijā Lesbas salā atkal ir nelegālo migrantu pieplūdums, kas apgrūtina dzīvi gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tur jau esošajiem migrantiem. Vāciešiem ļoti patiktu “Eiropas risinājums” – lai iebraucējus sadalītu starp dalībvalstīm.
Taču obligātās kvotas nav radušas dzirdīgas ausis citu ES partneru vidū. Ir uzlabojusies robežkontrole, ir nākusi sapratne, ka bēgļu “glābšana” bieži ir saistīta ar cilvēku kontrabandu, bet lielākā daļa bēgļu atgriezties dzimtenē nealkst.
Ja pieminējām Vāciju – pasaules ietekmīgākajai sievietei Angelai Merkelei 2020. gads ir pēdējais aktīvā darba gads kā kanclerei.
Apbrīnojami, kā Merkele spējusi izturēt tik daudzus gadus tādā režīmā. No rīta vienā pasaules malā, vakarā otrā, arvien gatava diskutēt un risināt problēmas.
Žēl, ka pasaules ietekmīgākā sieviete paziņojusi, ka vairs nekandidēs uz kanclera amatu. Promejošs politiķis – tas automātiski mazina ietekmi. Merkeles izvēlētā pēctece Krampa-Karenbauere nav bijusi laba izvēle. To pierāda arī viņas paziņojums aizvakar, būtībā pēc pirmajām grūtībām, ka nekandidēs uz kanclera amatu un paliks partijas vadītājas amatā tikai līdz jauna kanclera amata kandidāta izvēlei.
Ko saka ETP biedri no Vācijas Kristīgi demokrātiskās partijas? Kas tad nāks Merkeles vietā?
Paredzu asu cīņu par KDS vadību. Vācija ir Vācija. Šīs valsts galvgalī tomēr jābūt respektētam politiķim, kurā ieklausās un kurš spēj īstā brīdī teikt īstos vārdus un panākt Eiropai labvēlīgus risinājumus.
Šobrīd vairāk izskan Ziemeļreinas-Vestfālenes ministru prezidenta Armīna Lašeta vārds, kā arī runā vēl par trim nopietniem KDS vīriem. Interesanti, ka līdzās tiek minēts arī KDS sabiedroto – Bavārijas KSS – vadītājs Markuss Zēders.
Vai gaidāmas pārmaiņas Vācijas politikā, Mutti aizejot?
Tas nav izslēdzams. Ilgu laiku Eiropas politiku raksturo tendence – nerunāt par asām, jūtīgām lietām atklāti.
Asumu pabīdīšana zem galda izraisījusi alternatīvu spēku popularitātes pieaugumu iepretī tradicionālajiem. Jaunie ne pašā labākajā veidā, bet tomēr runā par daudziem jautājumiem, kas sāp cilvēkiem Vācijā un citviet. Ja netiks atrasta stipra personība KDS līderis, partijas ietekme var sarukt. Tas būtu ļoti nepatīkami, jo šis spēks gadiem ilgi bijis Vāciju un Eiropu stabilizējošs faktors.
Pagājušonedēļ Ekonomikas komitejā tikāties ar vēl vienu augsti stāvošu kundzi – Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidenti Kristīni Lagārdu. Ko viņa pauda atskaitē?
Lagārda grib uzlabot ECB saites ar eirozonas dalībvalstīm, ar Eiropas Padomi un parlamentu. Banka domā, kā līdzēt īstenot jaunuzņemto zaļo kursu, bet galvenais uzdevums ir stabils eiro.
Kā ar savu ilggadējo pieredzi vērtējat jauno Eiroparlamentu? Jūsu, centristu, svars ir mazinājies, un pirms vēlēšanām bija bažas par lielu eiroskeptiķu pārstāvību, kas grautu Savienību no iekšpuses. Vai jūt, ka EP radikalizējies?
Īpaši ne. 2/3 ir jauni deputāti. Jaunievēlētiem nezināmā vidē šķiet, ka tieši viņi spēj rīt uz brokastlaiku izdarīt visu – un kāpēc vecie to nedarīja jau vakar?
Ienākšana ar milzu ambīcijām un pretējām vēlmēm rada grupu konfliktus, kur vieni grib virzīt pūliņus vienā virzienā, citi – otrā. Izskatījās, ka laiks tiks tērēts nevajadzīgā pļāpāšanā.
Pēc pusgada darba ir cerība, ka deputāti sapratuši, ka EP ir uz sadarbību vērsta iestāde. Kaut populisms arvien ir dzīvs un ir deputāti, kam liekas, ka pietiek ar daiļrunāšanu. Turklāt, aizejot britiem, lielākie zaudētāji ir liberāļi un eiroskeptiķi. Mūsu, centristu, īpatsvars pat palielinājies.
Kā uztvert Francijas prezidenta Makrona pieaugošos centienus draudzēties ar Krieviju? Ar Kremli vajagot runāt, sadarboties.
Tas nenozīmē neko citu kā ekonomiskās intereses, kuras lielajās valstīs dažkārt ņem virsroku pār drošības interesēm un sapratni par Austrumu un Centrālās Eiropas valstu vajadzībām.
Nav noslēpums, ka Krievija ir milzīgs tirgus franču, itāļu, vācu precēm un krievu izejvielas ir nepieciešamas Rietumiem. Tas mūs nesajūsmina. Skaidrs – ja noziedznieku nevis stingri attur no tālākām noziedzīgām darbībām, bet aicina sēdēt pie kopgalda, tas nevar dot labu rezultātu.
Cik ilgi saglabāsies ES vienprātība uzlikt sankcijas Krievijai?
Bažas ir katru reizi, ka kādai valstij būs alternatīvs viedoklis. Līdz šim to izdevies novērst, sankcijas pagarinātas, pateicoties arī ASV stingrai nostājai.
Bet Vācijā, piemēram, autoindustrija vēlas piegādāt Krievijai vairāk mašīnu un saņemt tās lēto gāzi. Rūpniecības sektori izdara spiedienu uz valdību arī citās valstīs.
Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā Krievija ir pilnvērtīgi atgriezusies, Tolstoja kungs ievēlēts par vicespīkeri, mūsu intereses un protests pret to paliek neievērotā mazākumā.
Manuprāt, EPPA situācija ir apkaunojoša un nepieņemama. Tas liecina, ka var legalizēt starptautiskus noziegumus un par to nav jāatbild.
Ko stāstāt Latvijas vēlētājam, kad viņš interesējas, kas ir Eiropas zaļais kurss un ko tas dos?
Zaļais kurss nozīmē padarīt mūsu ekonomiku spēcīgāku, tai pašā laikā videi un cilvēkam draudzīgāku. Eiropā sākam vairāk novērtēt vidi, cilvēka veselību.
Vienlaikus svarīgi, lai cilvēki nesāktu dzīvot sliktāk tāpēc, ka gribam dzīvot zaļāk. Tiek izstrādāta veicamo pasākumu programma. Tajā uzsvars likts uz pētniecību, jaunām tehnoloģijām, jo, pateicoties tām, varēs ražot tikpat daudz un vairāk, vienlaikus izmantojot mazāk resursu. Kā bija līdz šim? Ražojam vairāk, patērējam vairāk.
Pieeja lēnām mainās. Gan cilvēku apziņā, gan valdību domāšanā. Martā būs aprites ekonomikas plāns – lai ražotu ilgtspējīgus priekšmetus, nevis vienas dienas preces, lai atgrieztos pie lietu remonta, izmantotu atjaunojamus resursus.
Viena no manām prioritātēm ir strādāt pie iepakojuma samazināšanas. Nav normāli, ja veikalā katrs nieciņš ir iesaiņots kartonā un plastmasā, aptīts ar celofānu – nākas izmest milzum daudz atkritumu. Turklāt jāsamazina nepārstrādājamā iepakojuma daudzums. Tas viss jāievieš starptautiskās tirdzniecības praksē, piemēram, ar Ķīnu.
Savukārt, veidojot klimatneitrālu Eiropu, svarīgi saprast, ka vienu trešdaļu CO2 izmešu rada transports, otru trešdaļu pievieno enerģētika un trešā trešdaļa nāk no lauksaimniecības. Katrā nozarē savi uzdevumi. Turklāt lauksaimniecības sektorā būtiski jāsamazina pesticīdu un citu kaitīgo vielu lietojums.
Tātad jūs neaicināt latviešus neēst gaļu?
Man tas liekas pārāk radikāls sauklis. Pētījumi rāda, ka, pateicoties tam, ka cilvēks lieto uzturā gaļu, ir attīstījusies smadzeņu darbība. Viss jādara ar mēru, katram pašam jāizsver savs ēšanas režīms.
VARAM ministrs Pūce raksta: Latvijā klimata pārmaiņu rezultātā var pavērties jauns industriālās attīstības ceļš, kas var kļūt par ceļu uz nebijušu pārticību. Varat iztulkot teikto?
Zaļais kurss paver Latvijai lielas iespējas. Latviešiem ir labas attiecības ar jauniem tehnoloģiskajiem risinājumiem.
Tos spēj mūsu mazie jaunie uzņēmumi, kuri dažkārt tukšā vietā rada lieliskas lietas. Un tā ir iespēja radīt jauninājumus, ielauzties specifiskās nišās, radīt nevis materiālu, bet zināšanu ietilpīgus produktus. ES virzās uz šādu pētījumu un modernu risinājumu materiālu atbalstu, un tie ir nopietni finanšu pamati.
Latvijas budžetu veidojot, citugad jādomā, kā palielināt apkaunojošos 0,51% zinātnei līdz vismaz 1,5% no budžeta. ES budžetā lielākā daļa finansējuma turpmāk nebūs adresēts tieši Igaunijai vai Latvijai, bet atradīsies kopējā katlā, no kura paņemt priekšroka būs tiem, kas spēj sagatavot un īstenot labus projektus.
Latvijā klimata pārmaiņu politikas ieviešanai paredzēti seši miljardi eiro līdz 2030. gadam. Liela daļa – budžeta līdzekļi. Uz kā rēķina tos dos? Vai pensionāram ar dīzeļdegvielas auto nāksies pārsēsties elektromobilī, vai saglabāsies malkas apkure?
Tie ir pārprasti ultimāti un izplatīti mīti. Pirmkārt, tas nebūs jādara ne rīt, ne parīt, bet tiek iezīmēta virzība.
Turklāt šodien Latvijā praktiski nav uzlādes infrastruktūras elektromobiļiem. Otrkārt, jāgādā, lai, ieviešot zaļo politiku, neciestu trūcīgākie iedzīvotāji. Nedrīkst akceptēt nevienu risinājumu, kas pasliktina cilvēku materiālos apstākļus.
Lauciniekiem arī nevajadzēs atteikties no vecām mašīnām, ar kādām cilvēki nebrauc prieka pēc, bet spiestā kārtā, jo jaunu auto nevar atļauties. Uzsvēršu, ka šie seši miljardi neizkūpēs gaisā, bet tiks izlietoti vides un ekonomikas attīstībai.
Vai taisnība, ka Latvija turpmāk ES daudzgadu budžetā par katru iemaksāto eiro saņems atpakaļ ne vairs 4,2 eiro, bet trīs un vēl mazāk eiro?
Aprēķini veikti dažādu pagaidu scenāriju ietvaros. Ir prezidējošās valsts Somijas scenārijs, kurā kohēzijas fondi mazināti par 13%, ir EK piedāvājums, saskaņā ar kuru tie sarūk par 10%, un ir Eiroparlamenta priekšlikums, kurā aicina dalībvalstis palielināt iemaksas no 1,07% līdz 1,3%, lai fondi nesaruktu.
Pēdējais skaitlis nozīmē mums labvēlīgu scenāriju, iespējams, to pašu 1:4 eiro attiecību. Iznākums atkarīgs no valstu spējas vienoties. Iemaksas jāpalielina, jo ir jaunas prioritātes, arī britu aiziešana radījusi 9–11 miljardu eiro iztrūkumu budžetā.
Bet donorvalstis iebilst un negrib maksāt vairāk!
Iebilst, bet, iespējams, vajadzēs maksāt. Nav pieņemami, ka šīs valstis aktīvi iestājas par zaļo kursu, kas prasīs izdevumus, bet nav gatavas maksāt vairāk kopīgajā ES budžetā.
Eiroparlaments savu vārdu bildis – tagad par to jāvienojas Eiropas valstu vadītājiem. Ja to nepanāks, neturpināsies dalībvalstu dzīves līmeņu izlīdzināšanās. 15 valstis, ieskaitot Baltijas valstis, ir par to, lai kohēzijas fondi netiek mazināti. Ar tām būs jārēķinās.
Maksātāji saka – Latvija pārsniegusi 70 procentus no Eiropas vidējā dzīves līmeņa, tālāk var ķepuroties pati.
Mēs sakām – nevar! Mēs parādām, kāpēc nevar. Galu galā ES iestājāmies, lai varētu sasniegt Eiropas attīstītāko valstu līmeni.
Gaida grūts uzdevums, bet mūsu premjers zina metodes, ar kurām jāstrādā – Kariņš cīņā metīsies pilnu krūti. Man liekas, pašreizējās prognozes ir pārmēru pesimistiskas. Nekas vēl nav izlemts, bet būs jāpacīnās, lai vienam eiro pretī dabūtu trīs vai četrus eiro.
ES prezidents Šarls Mišels atvēlējis dalībvalstu vadītājiem lemšanai trīs dienas, sākot no nākamās nedēļas 19. februāra.
Viņš laikam nelaidīs Eiropas līderus ārā no apspriežu telpas, kamēr noslēgs vienošanos.
Es būšu patīkami pārsteigta, ja vienošanās tiks ātri panākta. Parasti, ja runā par mērķiem, visi noskaņoti ātri piekrist. Kolīdz sāk dalīt naudu, seko viedokļu sadursmes, nikna cīņa un lēna virzība.
Paļaujos uz Kariņu, bet nez vai pietiks ar vienu sanāksmi, lai izšķirtu naudas lietas.
Bieži esat Latvijas laukos. Ko par Eiropas Savienību mēdz jautāt cilvēki?
Cilvēki pirmās lasa dramatiskās, sliktās ziņas. Tāpēc satraukušies, ka nebūs ES naudas, samazinās kohēzijas fondus, aizslēgs kūdras ražotnes, aizliegs braukt ar dīzeļiem un benzīna auto. Skaidroju, kā ir patiesībā. Un tā ir pagara saruna.
Vai par to neinteresējas, ka Brisele dara pāri Ungārijai, Polijai, cenšoties ierobežot nacionālo valstu tiesības pieņemt lēmumus?
Latvijā tāpat kā Eiropā ir dalītas jūtas pret šajās valstīs notiekošo. Kreisie, sociālisti, komunisti ļoti noskaņoti pret Polijas, Ungārijas politiku, kamēr labējie iecietīgāki.
Ja kādam nepatīk Ungārijas rīcība, mūra celšana, kad cēlās lielais migrācijas vilnis – ko ungāriem bija darīt, lai nepārvērstu savu zemi par caurstaigājamu sētu? Citas valstis palīgā nesteidzās.
Polija ne visai toleranti, tomēr mēģina risināt ar komunistisko mantojumu saistītas lietas. Man liekas, Briselei tā vareni iejaukties dalībvalstu iekšējās lietās bez īpašas sapratnes par to, ko dara, – nevajadzētu.
ETP grupa arī tā kā atstūmusi ungāru valdošo “Fidesz” partiju.
Jā, ir pieļautas kļūdas, bet kurā valstī ir ideāli pareizā politika? Liberāļi, kas ļoti iestājas pret poļu nacionālismu, pret ungāru patstāvību lēmumos, sen vairs nav liberāli. Viņi sevi uzskata par vienīgās un absolūtās patiesības paudējiem – nevienam nedrīkst būt atšķirīgs viedoklis.
Liberālie spēki nostiprinās Eiroparlamentā.
Tā gluži nav. Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņi saņēma nedaudz vairāk balsu nekā iepriekš, taču tas bija uz sajūsmas rēķina par jaunā līdera Makrona parādīšanos. Tagad šī sajūsma ir krietni noplakusi. Joprojām populārākie ir labēji konservatīvie spēki.
