Par Nākotnes namu vēl jādiskutē 8
Lai izkustinātu no vietas birokrātijā un Zaigas Gailes vadītas arhitektu grupas pretestībā iestrēgušo Okupācijas muzeja (OM) piebūves “Nākotnes nams” projektu, līdz gada beigām sarīkojama sabiedrības un profesionāļu diskusija.
Tajā beidzot jānoskaidro, kas projektā uzlabojams un maināms, lai to varētu apstiprināt Rīgas būvvaldē – šādu lēmumu vakar pieņēma Rīgas domes un OM pārstāvji.
Tikšanās notika Rīgas domē. Piedalījās domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs un pilsētas galvenais arhitekts Gvido Princis, bet muzeja intereses pārstāvēja Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs un muzeja direktors Gunārs Nāgels. “Ušakovs apliecināja, ka Rīgas dome vienmēr atbalstījusi Okupācijas muzeju un tā attīstību. Viņš apgalvoja, ka dome ieinteresēta, lai jautājumā par Nākotnes namu būtu virzība gan Strēlnieku laukuma sakārtošanas, gan pašas muzeja attīstīšanas ziņā,” informēja muzeja sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Strazda. Rīgas mērs izturējies konstruktīvi un pretimnākoši, kamēr Princis un Vircavs bijuši konkrētāki, taču vienlaikus noraidošāki, izturējušies “stīvi”. Būvvaldes vadītājs Vircavs informējis, ka ceturtdien tālākais Nākotnes nama liktenis tiks skatīts Rīgas būvvaldes padomē. Prognozējami, ka padomē tad arī noformulēs publiskas diskusijas nepieciešamību. Muzeja pārstāvji, nenoraidot diskusijas lietderību, uzskata, ka tai jābūt raitai un jānotiek drīz. Tam piekritis arī Ušakovs. Kārtējam diskusiju lokam būtu jābeidzas “līdz Ziemassvētkiem”.
Esošās muzeja ēkas Strēlnieku laukumā paplašināšanu ar Gunāra Birkerta projektēto Nākotnes namu iecerēja vēl 2007. gadā, taču, par spīti Saeimas, Valsts prezidenta un valdības atbalstam, projektam nepieciešamās dokumentācijas apstiprināšana un celtniecības darbu sākšana hroniski aizkavējas. Šogad kampaņu pret piebūves īstenošanu aizsāka arhitekti Z. Gaile un Andis Sīlis, jo pašreizējā Okupācijas muzeja ēkas esot kultūrvēsturiska vērtība, 60. – 70. gadu arhitektūras piemērs.
Pēdējais akcents epopejā ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 10. septembra lēmums, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likumu termiņš administratīvā akta izdošanai lietā par būvatļaujas izsniegšanu OM piebūvei pagarināms līdz nākamā gada 11. maijam. Iemesls – Rīgas pilsētas arhitekta viedoklis par būvniecības ieceres atbilstību kvalitatīvas pilsētvides veidošanas principiem iesniegts būvvaldei 8. septembrī jeb divas dienas pirms galējā iesniegšanas termiņa, kas bija 10. septembris. Tādējādi būvvalde, attaisnojoties ar nespēju tik īsā laikā izvērtēt visu ar Nākotnes nama būvprojektu saistīto dokumentāciju, lēmumu varēja atvirzīt par likumā paredzētajiem astoņiem mēnešiem. Optimistiski spriežot, lēmumu varētu pieņemt arī agrāk par 2016. gada 11. maiju, taču OM pārstāvjiem pēc vakardienas sanāksmes Rīgas domē radies iespaids, ka ne būvvaldei, ne galvenā arhitekta birojam šāda kārtējā termiņa paildzināšana līdz maksimāli iespējamajam neliekas kaut kas skandalozs vai ārkārtējs.
Pieminētajā Rīgas pilsētas arhitekta Prinča atzinumā būvvaldei, kas tapa pēc arhitektu kolēģijas sēdes 8. septembrī, konkrētas detaļas vai novēršami defekti, kas projektā būtu pārstrādājami, nav uzrādīti. Toties būvvaldei ieteikts neatbalstīt būvatļaujas izsniegšanu Nākotnes nama būvniecībai, jo piedāvātais risinājums “deformē objekta kultūrvēsturisko vērtību un pastiprina tā neiederību Vecrīgas ainavā un panorāmā”. Tāds formulējums pats par sevi ir interesants, jo grūti iedomāties, kādu iederību vecpilsētas ainavā prasīt no piebūves, kas domāta jau tāpat neiederīgam objektam.
Jēga gaidāmajai diskusijai būs tikai tad, ja tajā beidzot parādītos, kas tieši Birkerta projektā jāmaina, lai arhitekts varētu aizrādījumus ievērot. Birkerta kungs telefonsarunā Valteram Nollendorfam jau agrāk izteicis gatavību darīt visu nepieciešamo, lai projekts beidzot tiktu apstiprināts. Ja šķēršļi tiešām ir kādās projekta niansēs… Taču OM ļaudis nebrīnītos, ja gaidāmajā diskusijā parādītos vēl kādas jaunas, līdz šim neizskanējušas pretenzijas. “Mēs piekritām šai diskusijai, jo tas ir vienīgais, ko šobrīd var darīt. Esam atkarīgi no domes institūciju lēmumiem. Ja tiek teikts, ka diskusiju vajag, mēs diskutēsim. Taču skaidrs, ka lieta ir ļoti, ļoti sarežģīta. Jebkurā gadījumā mūsu viedoklis paliek nemainīgs: muzejam piebūve ir nepieciešama un mēs darīsim visu, lai tā būtu. Muzejs bez šīs piebūves funkcionēt nevar,” bilda muzeja pārstāve Strazda. Jautāta par Stūra māju, Strazda norāda, ka tā ir bezjēdzīga tērgāšana par svešu īpašumu, jo šī ēka “nepieder ne Zaigai Gailei, ne Okupācijas muzejam”. Bijušais Latvijas PSR VDK nams ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) objekts, bet īpašnieks muzejam nekad tādu priekšlikumu nav izteicis, un muzejs to arī nevēlas. Jāpiebilst, ka VNĪ kā Nākotnes nama būves pasūtītājs gatavojas šonedēļ pārsūdzēt Pilsētas attīstības departamenta lēmumu kā nepamatotu.
Par sabiedrības noskaņojumu runājot, muzejs Nākotnes nama atbalsta kampaņā līdz vakardienai uz paraksta lapām bija saņēmis 1666 parakstus un vēl 551 elektronisku parakstu. Parakstus vietnē mugurkauls.lv vāc arī piebūves pretinieki, taču minētajā lapā nav iespējams noteikt, cik savākts.
