Anda Līce: Karš skars visus, kovidlaika ierobežojumi bija tikai tāds mēģinājums 0
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Debesis virs Ukrainas, kuru Krievija grib noslaucīt no zemes virsas, ir jāslēdz. Par to nedrīkst būt šaubu. Bet nav jāaizmirst arī par tām neredzamajām debesīm, kurās katra tauta glabā un caur savu reliģiju, tradīcijām un gadsimtu pieredzi dzīvē īsteno morālās vērtības, kas palīdz tautai izdzīvot un saglabāt pašcieņu.
Tie, kas pēdējos divdesmit gadus šīs debesis vēra ciet, tagad paši par notiekošo šausminās. Ir jāapzinās – izliekoties ļaunumu neredzam un bezatbildīgi klusējot, mēs visi veicinām tā izplešanos.
Tas, ka tik daudzi vairs nejūt riebumu pret neētisku rīcību, nozīmē, ka viņiem saikne ar morālajām debesīm nepastāv. Šis karš šodien ienāk katrā mājā arī Latvijā un ievelk apziņā skaidru robežu, kas tik ilgus gadus bija izplūdusi, – ļaunais un labais kļūst gandrīz fiziski sataustāms.
Runas par nākotnes sabiedrību nav nekā vērtas, ja lietas nesauc īstajā vārdā. Kaut gan Rietumu pasaule redzēja, kā Krievijā atdzimst totalitārisms, tomēr, gadiem ilgi piesedzoties ar politkorektumu, attālināja no sevis briesmas ar ilūzijām, ka gan jau ļaunums iznīks pats no sevis.
Tas neiznīkst, ja tam ir nodrošināta barības bāze. Putina režīmam par lielisku barības bāzi kalpoja Rietumu tieksme pēc saldās dzīves. Dabā to var novērot pie kukaiņu ēdāju augiem, kas kukaiņus pievilina ar savu ziedu smaržu.
Valstis, kas ielaižas darījumos ar globāliem noziedzniekiem, peļņas nolūkā ļauj savās bankās noguldīt zagtas naudas summas, banku uzraugi, kas uz to skatās caur pirkstiem, dažādi starpnieki, kas no tā barojas, piedalās noziegumā.
To pašu dara arī drupaču uzlasītāji no kungu galda, tā saucamie noderīgie idioti, un tie, kas nevēlas noņemt sev klapes no acīm. Pasaulei un arī Latvijai nāksies iedzīvināt praksē tādu piemirstu jēdzienu kā reputācija, jo lielais ļaunums vienmēr sākas no mazā.
Sarkastisko autorprogrammu veidotājs Aleksandrs Ņevzorovs saka: “Mēs tagad visi piedalāmies dzīvās vēstures stundā.” Vai tā nav vēstures un likteņa ironija, ka krievu okupanti uz tankiem un bruņumašīnām zīmē burtu “Z”, ar kuru sākas Ukrainas prezidenta Zelenska uzvārds?
Karš tā vai citādi skars visus, arī tos, kas tajā tieši nepiedalās. Nāksies daudz ko pieciest un no daudz kā atteikties. Šajā ziņā kovidlaika ierobežojumi bija tikai tāds mēģinājums. Mums jāattīra ir ne tikai notekūdeņi, bet arī sava apziņa un jādalās ar tiem, kuriem karš atņem visu. Bet to nav iespējams izdarīt, ja domājam, ka ir tikai vienas – redzamās debesis.
