Par mums informē… 0
Sākumā informāciju atlasa un sašķiro. Varētu pat rasties iespaids, ka tīmekļa meklētājā ieraksta “Latvija” (“Igaunija”, “Lietuva”), pārlūko jaunākās ziņas par tēmu, lai izvēlētos, tā teikt, piemērotākās. Savukārt nederīgās ir visas tās, kurās pieminēti, piemēram, šo valstu mākslinieku panākumi dažādos starptautiskos kultūras forumos un citi sasniegumi.
Protams, Baltijas telpu atspoguļojošās Maskavas propagandas mašinērija ir sarežģītāka, un par to jau daudzi rakstījuši (pavisam nesen arī Agris Liepiņš “LA” komentāru lappusē), taču darbības princips ir līdzīgs. Šajā specifiskajā nozarē galvenā loma atvēlēta televīzijai – mums sniegto “audiovizuālo pakalpojumu” klāstā fiagurējošais Pirmais Baltijas kanāls vien ir ko vērts… Taču pastāv arī “informatīvi analītiski” portāli.
To vidū, piemēram, “NewsBalt” ir uzņēmies apskaidrot Krievijas un vispār “tautiešu” auditoriju par norisēm plašākā Baltijas jūras reģionā kopumā. Taču, cik noprotams, diezgan īpatnējā rakursā. Jo, kā nesen šajā pašā portālā publicētajā intervijā stāstījis tā galvenais redaktors, esot svarīgi, lai minētā auditorija zinātu ne vien par izdaudzināto “skandināvu sociālisma modeli, bet arī par pedofiliju Dānijā, bezdarbu Somijā un korupciju Polijā”. Citiem vārdiem – mēs viņus beidzot izcelsim īstenajā patiesības gaismā. Iemesls tādai nesaudzībai ir tas, ka, pēc šefredaktora domām, “starp Krieviju un Eiropu pašreiz notiek sava veida informatīvais karš”, un viņa portāls tātad pašsaprotami “aizstāv Krievijas informatīvās intereses”.
Tāpēc šo dāņu pedofilu vai korumpēto poļu atmaskošana ir svarīgs “NewsBalt” uzdevums, taču Latvijas un Igaunijas “fašisma” tēma – vēl jo svarīgāka. Faktiski noder jebkas, un “analītiskās” sadaļas aizpildīšanai var izmantot materiālus no visas plašās pasaules. Teiksim, interneta izdevumā “The Brussels Journal” publicētos Džona Laflenda prātojumus, kas ar skubu tika atreferēti minētajā Krievijas portālā un otrreizējā uzlējumā parādījās arī mūsu attiecīgajos medijos ar virsrakstu “Britu eksperts: Latvija melo, mēģinot attaisnoties par līdzdalību komunismā”. Vārdkopa “britu eksperts” skan lepni. Savukārt viņa izraudzītā tribīne jeb “The Brussels Journal” Beļģijā tiek uzskatīta par diezgan reakcionāru, “Vlaams Belang” aprindām tuvu ideju izplatītāju. Beļģu Karalistes tiesībsargājošajām iestādēm bija radušās aizdomas par šā izdevuma saistību ar Oslo šāvēju Breivīku. Bet tāpēc vien jau neies smādēt “Briseles” avotu ar visu “britu ekspertu”, ja tikai tie var pateikt kaut ko sliktu par Latviju.
Protams, tā ir sava veida pārmaiņa, jo šoreiz Baltijas valstis bez ierastā “fašisma” tiek apsūdzētas vēl arī “komunismā”. Tomēr visu veidu apsūdzētājiem vēstures gaitas redzējums ir samērā līdzīgs. Ir arī līdzīga loģika, kas aizkavējusies apmēram 17. vai 18. gadsimtā.
Viņi parasti uzsver, ka igauņi un latvieši (ar lietuviešiem ir mazliet citādi) vienmēr tak atradušies citu varā – zem “teitoņiem”, zviedriem, poļiem, līdz nonāca Krievijas impērijā. Tad gan baltieši aiz pārpratuma ieguva neatkarību, taču Otrais pasaules karš, respektīvi, Staļins, atgrieza lietas dabiskajā stāvoklī, kādā tām vajadzēja palikt mūžīgi mūžos, bet atkal notika negadījums…
Tiesa, Baltijas valstu pilsoņu absolūtais vairākums uztver savu pagātni un savas valstis pilnīgi citādi, bet tam nav nekādas nozīmes šajā kampaņā, kas, kā jau tika sacīts, pārstāv “Krievijas informatīvās intereses”. Bet vai Latvijai tādas ir?
