Par mežu jārūpējas jau no kociņu iestādīšanas brīža 2
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pērn izkopusi jaunaudzes ievērojami lielākā platībā nekā gadu iepriekš. Ja 2022. gadā jaunaudzes izkoptas 28,6 tūkstošu hektāru platībā, tad pagājušajā gadā tie bija jau 39,104 hektāri. Kā norāda LVM Mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde, jaunaudžu kopšana ļauj saglabāt un veicināt to investīciju atdevi, kas ieguldīta, jauno mežu stādot vai sējot. “Mežkopim jāpieliek visas pūles, lai tas darbs un arī nauda, kas ieguldīta augsnes sagatavošanā, stādu audzēšanā un stādīšanā, dabas apstākļu dēļ neaizietu bojā un jaunie kociņi labāk augtu”.
Edmunds Linde skaidro, ka pagājušā gada augstie rādītāji skaidrojami gan ar labvēlīgākiem dabas apstākļiem, gan arī to, ka mežkopības pakalpojumu sniedzēju tirgū bijis lielāks piedāvājums. LVM meža kopšanas darbiem piesaista atklātā konkursā izvēlētus ārpakalpojuma sniedzējus, tādēļ arī iespēja izvēlēties lielāku šo pakalpojumu sniedzēju skaitu ir būtiska. “Mēs katru gadu jau laicīgi un mērķtiecīgi apsekojam un identificējam visas nepieciešamās platības, kā arī ieplānojam darbus to kopšanai. Pagājušajā gadā mums izdevās paveikt pat vairāk par ieplānoto. LVM gadījumā apjomi visiem šiem vajadzīgajiem darbiem ir ļoti lieli, turklāt jāņem arī vērā, ka dažādos gados situācija atšķiras. Tomēr pamatu pamats ir pietiekama skaita pakalpojumu sniedzēju piesaistīšana, kuri šos darbus veic,” tā Edmunds Linde. Viņš uzsver, ka pērn klasiski izkoptajiem 39,104 jaunaudžu hektāriem vēl jāpieskaita 33,758 hektāri, kuri izkopti ar agrotehnisko kopšanu, lai atbrīvotu jaunos stādījumus no zālaugu apēnojuma un sakņu konkurences, tā ļaujot kokiem netraucēti augt tālāk.
Lai zāle jauno kociņu “neapēstu”
Edmunds Linde stāsta – ja pavasaris ir auglīgs un mitrs, zāle aug ātri un var gadīties, ka agrotehniskā kopšana nepieciešama jau maija beigās un jūnijā. Agrotehniskā kopšana turpinās līdz pat septembrim, un, vietās, kur tas nepieciešams, iespējams, pat ilgāk. Edmunds Linde norāda, ka pēdējos gados veģetācijas sezona pagarinās, ko apstiprina arī zinātnieki, un tas, savukārt, nozīmē, ka paildzinās arī zāles augšanas periods. “Rezultātā var rasties situācija, kad jūnijā, jūlijā priežu jaunaudze izkopta ar agrotehnisko kopšanu, bet septembrī var rasties nepieciešamība šo pašu teritoriju vēlreiz izpļaut. Pretējā gadījumā zāle zem sniega kociņu noliec, tas var nosust un aiziet bojā. Tādēļ arī agrotehniskās kopšanas platībās ir gan vienreiz, gan divreiz gadā koptās platības.”
Pieredzējušais mežkopis stāsta, ka Latvijā gan klimats, gan augsnes auglība ir tāda, ka mērķtiecīgi iestādītais koks mežā var labi un ātri attīstīties pie nosacījuma, ja to pieskata. Pretējā gadījumā, piemēram, skuju kokus gluži vienkārši nomāks ievērojami ātrāk augošā apkārtējā zāle, krūmi un lapu koku atvases. “Ja mežkopis vai meža īpašnieks īsto kopšanas brīdi noguļ, tad atnākot pēc gada vai diviem, viņš var atklāt, ka jāsāk viss no sākuma. Mazie kociņi augstajā zālē būs vienkārši pazuduši,” stāsta Edmunds Linde.
Kādos gadījumos kokiem ir jāpalīdz
Valsts mežos jaunaudžu kopšana tiek veikta pēc nepieciešamības 4 – 20 gadus vecās jaunaudzēs, kas tiek sadalītas darba izpildes grūtības pakāpēs, atbilstoši konkurējošo kociņu augstumam un caurmēram. Tādējādi tiek nodrošināta konkrētai vietai piemērotas koku sugas kociņu optimāla augšanas telpa un koku skaits uz hektāra, ļaujot kokiem labāk izmantot augsnes auglības potenciālu.
Pēc Edmunda Lindes teiktā Latvijas mežos ir auglīgas augsnes, savukārt smilšainie, nabadzīgie tipi veido pavisam nelielu procentu no kopējām meža platībām. “Meža tipi, kādu Latvijā ir 23, ir pietiekami labvēlīgi, lai tur augtu viss, arī zālaugi un no mežsaimnieka viedokļa nevēlamās lapu koku sugas. Bez jaunaudžu kopšanas mēs ražīgāko, labāko rezultātu no meža nesagaidīsim.”
Jaunaudžu kopšana Latvijas valsts mežos noris visu gadu, taču no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam – putnu ligzdošanas laikā – jaunaudžu kopšana nenotiek. Izņēmums ir vienīgi izcirtumi un paši jaunākie stādījumi, kurā augošie kociņi nav garāki par pusmetru. Pārējās jaunaudzēs līdz pat laikam, kad putni būs izperējuši mazuļus, valda klusums.
Jaunaudžu kopšana rit visu gadu
Taujāts par jaunaudžu izkopšanu ziemā, LVM Mežkopības plānošanas vadītājs norāda, ka sniega apstākļos var ieplānot vecāko jaunaudžu retināšanu, kuros koki sasnieguši 4 – 5 metru augstumu. “Faktiski sniega apstākļi nav kaut kādā veidā noteicošais, mēs cenšamies saviem līgumpartneriem, pakalpojuma sniedzējiem, darbu nodrošināt visu gadu. Galvenie mežkopības darbi ir stādīšana, jaunaudžu aizsardzība, jaunaudžu kopšana. Pēdējais ir viens no tiem darbiem, ko ziemas laikā var pietiekoši ražīgi un kvalitatīvi darīt,” skaidro Edmunds Linde.
Vēl viens darbs ir jauno stādījumu aizsardzība pret briežu dzimtas dzīvniekiem – stirnām, staltbriežiem, aļņiem. “Viņiem ļoti garšo mūsu iestādītie koki un, lai savu ieguldīto darbu saglabātu, mums jāveic darbi jaunaudžu aizsardzībai. Atkarībā no jaunaudzes vecuma, metodes un lietotie līdzekļi atšķiras. Jauniem, tikko stādītiem kociņiem jāsargā galotnīte, bet trīs līdz piecmetrīgām priedēm jāaizsargā stumbrs. Galotnītes aizsargāt palīdz repelenti, stumbrus – vai nu repelents vai plastmasas spirāle,” skaidro pieredzējušais mežkopis.
Savukārt, kad mežā augsne ir atkususi, var sākt domāt par meža atjaunošanu . “Kokaudzētavas kolēģi jau rosās, komplektē kravas uz mūsu noradītajām vietām reģionos, kur tās nonāks pakalpojumu sniedzēju rokās un gaidīs stādīšanu,” saka Edmunds Linde.
