Par mežacūku postījumiem atbild mednieku klubs un zemes īpašnieks 0
Vai par medījamo dzīvnieku populācijas stāvokli visā valstī var spriest pēc situācijas vienā pagastā? Vai pēc mežacūku un citu dzīvnieku nodarīto postījumu problēmas vienā medību iecirknī var secināt, ka tā ir arī visā valstī? Šķiet, ka Medību likuma grozījumu iespaidā dažādas iesaistītās puses mēģina deķi vilkt katra uz savu pusi, situāciju Latvijā atspoguļojot tikai un vienīgi caur savu problēmu prizmu.
Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis pēc 12. augusta Latvijas TV raidījuma “Panorāma” noskatīšanās uzskata, ka sižetā tika pausti nepatiesi apgalvojumi par Latvijas medību likumdošanu, kā arī vienpusēji atspoguļots divu mednieku formējumu konflikts, kā rezultātā mežacūkas nodarījušas postījumus lauksaimniecībai.
“Konkrētajā sižetā minētajā gadījumā par dzīvnieku postījumiem ir atbildīgs mednieku klubs “Dzērve”, kas par minētajām platībām ir noslēdzis medību nomas līgumu un kura biedrs ir arī dzīvnieku postījumu skartās platības īpašnieks. Turklāt normatīvie akti paredz arī zemes īpašnieka pienākumu veikt preventīvos pasākumus, lai nepieļautu postījumus,” skaidro J. Baumanis.
Pirmkārt, Latvijas medības reglamentējošie normatīvie akti paredz mednieku atbildību par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. Medību likums skaidri un gaiši pasaka – par medījamo dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem ir atbildīgs medību tiesību lietotājs, ja līgumā par medību tiesību nodošanu nav paredzēts citādi.
Otrkārt, kā savā paziņojumā norāda LMS, Medību likuma 19. panta 1. daļa nosaka minimālās platības, kurās ir atļautas limitēto medījamo dzīvnieku medības medību iecirknī. Mežacūku medībām šī platība ir noteikta ne mazāk kā 1000 ha meža zemes. Diemžēl šobrīd Latvijā ir parādījusies tendence, ka tiek veidoti daudzi jauni, nelieli medību iecirkņi. Ja mednieki veido medību iecirkni, kura platība ir mazāka par likumā noteikto, skaidri apzinoties, ka mežacūku medības šajā platībā būs aizliegtas, viņiem arī jāuzņemas pilna atbildība par dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. Tas pats attiecas arī uz zemju īpašniekiem – ja viņi nevēlas, ka viņu īpašumā rīkojas mednieki, tad jāsaprot, ka atbildību par mežacūku rakumiem citiem uzvelt nebūs iespējams.
Kā “Panorāmas” sižetā situāciju skaidroja Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols, Medību likums paredz sistēmu attiecībā uz medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu problēmas risināšanu, taču ļoti bieži iesaistītās puses šīs iespējas neizmanto.
Tajā vainojami dažādi apstākļi – savstarpēja nepatika, nespēja vienoties, pārāk ambiciozas prasības kā no zemes īpašnieku, tā mednieku puses. Problēmas risinājums būtu attiecību sakārtošana un pienākumu definēšana attiecībā uz katras puses rīcību postījumu gadījumā, nevis drastiskas pārmaiņas esošajā medību saimniecības veidošanās sistēmā.
LMS kategoriski iebilst pret grozījumiem Medību likumā, kas pieļautu faktiski nekontrolētu savvaļas dzīvnieku iznīcināšanu. LMS uzskata, ka radušās konfliktsituācijas par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem var atrisināt esošās likumdošanas ietvaros. Minētais “Panorāmas” sižets esot nodemonstrējis, ka lietas būtība slēpjas nevis dzīvnieku nodarītajos postījumos, bet gan atsevišķu personu vēlmē iegūt neierobežotas tiesības medīt.
Lai nepieļautu to, ka mežacūkas nekontrolēti savairojas vai, gluži otrādi – pilnībā tiktu likvidētas, medniekiem ar lauksaimniekiem vajadzētu ciešāk sadarboties.
