Mērnieks – kā detektīvs. Kurš atbildēs par kļūdaini uzmērītu zemi? 0
Iedzīvotāji nevar justies pilnīgi droši, ka viņu atgūtās zemes robežas uzmērītas precīzi. Ne Valsts zemes dienests, ne cita valsts pārvaldes iestāde neuzrauga un nepārbauda mērnieku darbu. Tā secinājusi Valsts kontrole (VK), izlases veidā pārbaudot, kā no 2010. gada janvāra līdz 2017. gada decembrim valstī īstenota uzraudzība par zemes īpašumu uzmērīša
Satraucoši atklājumi
“Zemes kadastrālajai uzmērīšanai pievērsām uzmanību tāpēc, ka aizvadītajos gados šajā nozarē notikušas lielas pārmaiņas,” skaidro VK padomes locekle un 2. Revīzijas departamenta direktore Ilze Grīnhofa. “Kopš 2006. gada Valsts zemes dienests vairs nemērī zemi, ar to nodarbojas sertificēti mērnieki. No 2011. gada tas vairs nepārbauda, ko mērnieki uzmērījuši un kā par zemes īpašumiem reģistrētie dati sakrīt ar stāvokli dabā. Pārbauda vien, vai mērnieki iesnieguši visus reģistrēšanai nepieciešamos dokumentus un vai tie atbilst normatīvo dokumentu prasībām,” viņa atgādina.
Uz “LA” jautājumu, kādas sekas radījušas šīs pārmaiņas, Ilze Grīnhofa atbild, ka tās ir satraucošas. Valsts zemes dienesta (VZD) uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā par zemes īpašumiem uzkrātie dati nesakrīt ar dabā uzmērītajām robežām, par ko Valsts kontrolei bieži teikuši iedzīvotāji. Turklāt šo neatbilstību skaits krasi pieaug. 2013. gadā kadastrā reģistrēto robežu neatbilstība atklāta 1349 īpašumiem. Toties 2016. gadā – jau 2966 īpašumiem. Gandrīz pusei (47%) robežu neatbilstību cēlonis ir mērnieku pieļautās kļūdas un pārkāpumi.
Atzīstot, ka liela daļa kļūdu radušās zemes reformas sākumā, kad zemes īpašumu robežas ierādīja, nevis mērīja ar instrumentiem, Ilze Grīnhofa saka, ka 12,5% gadījumu tās tomēr pieļāvuši sertificēti mērnieki. Tas nozīmē, ka arī pašlaik vairāk nekā katrs desmitais mērniecības pasūtījums netiek izpildīts precīzi un līdz galam.
“Protams, nevar apgalvot, ka visi nozarē strādājošie mērnieki neprot mērīt vai strādā slikti,” saka VK amatpersona. “Tomēr no vairākiem tūkstošiem Valsts zemes dienestā iesniegto zemes lietu revīzijai izlases veidā atlasītie un izanalizētie šīs kļūdas uzrādīja pietiekami skaidri. Kādu daļu mērnieku pieļauto kļūdu Valsts zemes dienests gan “noķer” iesniegtajos dokumentos, atsakot tos reģistrēt kadastrā. Piemēram, 2016. gadā dienests atteica reģistrēt 431 iesniegto zemes lietu. Diemžēl satrauc tas, ka ik gadu šo atteikumu skaits būtiski nesarūk, kas liecina par mērnieku paviršību,” noraizējusies ir Grīnhofa.
Viņasprāt, satrauc arī tas, ka mērnieku pieļautās kļūdas laikus netiek labotas. Turklāt nenovērsto un kadastrā reģistrēto kļūdu skaits audzis. 2012. gadā tās bijušas 249, bet 2017. gadā jau 1735 zemes īpašumiem.
“Ik gadu šīs kļūdas rada neērtības zemes īpašniekam. Piemēram, viņš nevar veikt meža inventarizāciju, nevar sagatavot uz zemes uzcelto būvju situācijas plānu,” atzīst VK sektora vadītāja Aelita Jaunroze, “kļūdaini noteiktās zemes īpašumu robežas ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa, kā arī vienoto platību maksājumu apmēru.”
Par kļūdām jāmaksā zemes īpašniekam
Kā stāsta VK amatpersona, pēc zemes īpašnieka pieprasījuma tam mērniekam, kurš kļūdaini uzmērījis zemes īpašuma robežas vai pieļāvis pārkāpumu, tas bez maksas jāizlabo 10 gadu laikā, skaitot no īpašuma reģistrēšanas kadastrā. Taču pārkāpumi, kļūdaini uzmērītās robežas un nesakritības ar kadastrā reģistrētajiem datiem atklājas vidēji pēc 14,5 gadiem kopš zemes robežu uzmērīšanas. Lielākoties tās atklājas tad, kad zemi uzmērī atkārtoti. Iznākumā mērnieka pieļautās kļūdas jānovērš zemes īpašniekam par savu naudu.
Uz jautājumu, kāpēc par mērniecības nozarē notiekošo un par šiem satraucošajiem faktiem VK neziņoja agrāk, Aelita Jaunroze atbild, ka, tā kā mērnieku sertificēšana ir spēkā kopš 2011. gada, bija jāpaiet arī laikam, lai novērtētu, kā tā darbojas.
“Tomēr arī pēc tam, kad mērnieku sertificēšana tika pilnībā nodota sertificēšanas institūcijām, tas nenozīmē, ka valstij vairs nav nekādas atbildības par to, kā tās strādā ar mērniekiem. Diemžēl pašlaik ne Tieslietu ministrijai, ne kādai citai šis pienākums nav skaidri noteikts, līdz ar to neviens ne par ko neatbild,” piebilst viņa.
No valsts puses neuzrauga neviens…
VZD ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa atzīst, ka viņai neesot iemesla apšaubīt VK atzinumus, kas balstīti uz kadastrā reģistrētajiem datiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem un citiem informācijas avotiem.
Uz jautājumu, vai VZD reģistrē mērnieku iesniegtos dokumentus, bet nepārbauda mērnieku veikto uzmērīšanu dabā, viņa atbild, ka tā patiešām esot – VZD vairs nav ar likumu noteikta pienākuma pārbaudīt mērnieku darbu dabā.
“Līdz 2010. gada beigām zemes kadastrālo uzmērīšanu veica licencēti uzņēmumi, kuriem licences izsniedza un kuru darbu uzraudzīja VZD. Bet kopš 2011. gada 1. janvāra zemes kadastrālo uzmērīšanu veic tikai sertificētas personas, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem sertifikātus izsniedz un tās uzrauga sertificēšanas institūcijas, kas ir privātas organizācijas,” saka viņa.
Jautāta, kurš pašlaik uzrauga mērnieku darbu, VZD ģenerāldirektore atbild, ka mērniekiem izsniedz sertifikātus, uzrauga darba kvalitāti un izskata sūdzības sertificēšanas iestādes. Valdība piešķīrusi šīs tiesības Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centram, SIA “Mācību un konsultāciju centrs ABC” Sertificēšanas birojam un SIA “Sertifikācijas centrs” Speciālistu sertificēšanas centram. Pēdējā gan nevienam mērniekam sertifikātu nav izsniegusi.
Pēc VZD vadītājas skaidrotā saprotams, ka mērnieku praktiski izpildīto darbu no valsts puses neuzrauga neviens.
Kļūdas – pagātnes mantojums
Latvijas Mērnieku biedrības (LMB) valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele uzskata, ka VK ziņojumā izceltās mērnieku kļūdas un pārkāpumi lielākoties esot pagātnes mantojums. Nevarot visas uzvelt tikai pašlaik nozarē strādājošiem.
“No 1992. līdz 2006. gadam ap 80% zemes īpašumu uzmērīja VZD strādājošie mērnieki,” stāsta Baiba Ziemele. “Tolaik lielākoties izmantoja zemes robežu ierādīšanas metodi pēc padomju laika fotoplānu materiāliem. Valsts gribēja iespējami īsākā termiņā un lētāk īstenot zemes reformu, ierādīto zemi reģistrējot kadastrā un zemesgrāmatā. Grēkoja arī īpašnieki, kuri nenostiprināja robežpunktus un nerūpējās par to saglabāšanu. Valsts kontrole savos atzinumos balstās uz to, ka kadastrs satur aktuālus, publiski ticamus datus, kuri atbilst stāvoklim dabā. Taču pašlaik kadastrs sniedz tikai pārskatu par zemes īpašumiem ar aptuveni 10 līdz 20 metru un pat vēl lielāku metru nobīdi.”
Baiba Ziemele teic, ka mūsdienu sertificētais mērnieks bieži ir kā detektīvs, kurš pūlas noskaidrot un iespēju robežās labot šīs pirms vairāk nekā divdesmit gadiem pieļautās kļūdas.
Ministrijās mērniekus nedzird
“Diemžēl līdz šim no valsts puses vajadzīgā atbalsta nozarei nav, nav arī vienotas politikas un kompleksa problēmu risinājuma,” turpina viņa, “kopš 2011. gada Latvijas Mērnieku biedrība un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija vairākkārt norādījusi uz tiesiskā regulējuma trūkumiem un nepieciešamību tos uzlabot. Bet ministrijās mūs nedzird. Atliek cerēt, ka pēc Valsts kontroles ziņojuma beidzot ledus sakustēsies.”
Baiba Ziemele noliedz, ka valstī trūktu prasmīgu mērnieku un ka sertifikātus saņēmuši tie, kuriem trūkst zināšanu un prasmes.
“Sertifikātus neizsniedzam tiem, kuriem nav attiecīgās kvalifikācijas,” viņa apgalvo, “mērnieki ir pietiekami prasmīgi, labi izglītoti un strādā godprātīgi. Protams, kā jebkurā profesijā ir arī tādi, kuri savus darba pienākumus veikuši pavirši. Tomēr tādu nav daudz un tā nav tendence nozarē.”
Jautāta, vai LMB Sertifikācijas centrs, kas izsniedz sertifikātus, vai vēl kāds pēc tam pārbauda konkrētā mērnieka izpildīto pasūtījumu, Baiba Ziemele atbild, ka mērniecībā parasti mērnieka darbu pārbaudot “divās rokās” – tie var būt mērnieku kolēģi, kvalitātes inženieris vai cits speciālists. Bet katram mērniekam vai mērnieku uzņēmumam varot būt izveidota sava pārbaudes sistēma. Par datu pareizību gan atbild tikai mērnieks. LMB Sertifikācijas centrs mērnieku paveikto pārbauda izlases veidā, kā arī skata sūdzības. Aizvadītajos 10 gados centrā pavisam izskatītas 55 sūdzības. Bet tikai daļa no tām esot bijušas pamatotas vai tādas, kurās atklājies kāds pārkāpums.
Tieslietu ministrs sola ziņot
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzīst, ka sertificēto mērnieku sniegto pakalpojumu kvalitāte nav pietiekama un ka jāpastiprina valsts loma tās uzlabošanā. Tā kā ir bijušas sūdzības gan par mērnieku darbu, gan par viņu sertificēšanas institūciju uzraudzības efektivitāti, VK revīzija, viņaprāt, bijusi vietā.
Uz jautājumu, vai ir pareizi, ka mērnieki paši sev izsniedz sertifikātus un paši pārbauda savu darbu, ministrs atbild, ka ar valdības lēmumu zemes uzmērīšana nodota privātās rokās jau kopš 2007. gada. Vienlaikus noteikts, ka mērniekiem sertifikātus izsniedz sertificēšanas institūcijas, kas akreditētas Latvijas Nacionālās akreditācijas birojā. Bet šī valsts aģentūra esot ekonomikas ministra pārraudzībā.
Tieslietu ministrs sola sagatavot ziņojumu valdībai par to, kā pastiprināt atbildību par zemes uzmērīšanu. Šai nolūkā būšot nepieciešami grozījumi vairākos tiesību dokumentos, tostarp Ministru kabineta noteikumos “Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā”.
