Sandra Vensko: Sakāpināta varas apziņa nogalina cilvēkā cilvēcisko 0
Sandra Vensko, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts, kura baudījusi uzvaras augļus, vēsturi ar vieglu roku ir pārrakstījusi. Cilvēku iebiedēšana, ieroču pielietošana pret mierīgajiem iedzīvotājiem, ciešanas, sāpes, viss ir reāli, atbaidoši un pretīgi.
Fiziskais pret garīgo, māksla, kultūra un sports, izrādās, ir vaļi, kas tur plakano pasauli, bet nespēj iedarbināt cilvēcisko. Ignorējot emocijas un nepiesaucot terminu “nāve”, kara tehnika, masu iznīcināšanas ieroči ir visbaisākais pasaules piesārņojums. Izkropļotais lepnums joprojām darbojas kā uzvaras apziņa, kas daudzus gadus kultivēta, ieaudzināta, iekodēta ģimenē, simboliskos kara mundieros ietērpti pat bērni. Patriotiskā audzināšana visos līmeņos – līdz brīdim, kad pasaulei jāatslēdz televīzijas kanāli, jāizolē šī milzīgā valsts Krievija, kas zaudējusi jebkādu mēra sajūtu pret kaimiņu valsti Ukrainu.
Karš ir visbrutālākā vardarbības izpausme, ko nekādi vairs neizdzēst no vēstures kartes. Prātam neaptverami, ka no Krievijas politiķu puses šķiet normāli neredzēt bēgļus, karā nogalinātos cilvēkus. Vēl nesaprotamāka ir nevēlēšanās atzīt visvienkāršāko patiesību – iebrukums svešā valstī ir agresija.
Tiešām naivi izklausās argumenti par valodas aizstāvību. Valodu nevar aizstāvēt ar tankiem un raķetēm, sagrautām mājām un nāvē sūtītiem jauniešiem. Valoda ir saziņas instruments, kas nekādi nevar izraisīt karu. Valoda ir tikai un vienīgi emociju kopums, zīmes.
Kara fonā valodas jautājums izgaismo upura un upurējamā lomu, valoda kā saitē piesiets jēriņš tiek vazāta līdzi it visur. Sarunvaloda, kas plūst un plūst, pilna lamuvārdiem, tik daudz negāciju un dusmu. Nē, tā nav sarunvaloda, tālu no grāmatās lasītā, filmās redzētā un dzirdētā, kur starp teikumiem iemaldās pa dusmās izkliegtam bļeģ.
Aizturēts naida vilnis nogalina pa īstam, nodedzina ne tikai attiecības, iededzina kauna zīmi. Šajā karā neskaitāmās intonācijās lietots sauciens “nahuj” jau folklorizējas, kļuvis par vienojošu kara bezjēdzības un vardarbības apzīmējumu. Sauciens, kas raksturo kara mentālo krāsu.
Vai cilvēki vēlas karot? Nez. Mākslas darbā meistarīgi iekrāsotas ciešanas un bēdas prāts nodzēš brīdī, kad aizveras priekškars, zālē iededzas gaisma vai arī grāmata izlasīta un aizvērta. Vardarbības atspoguļojums mākslas darbā krasi atšķiras no realitātes, par ko ziņo masu saziņas līdzekļos. Video, kuros redzams, kā vīri atvadās no sievām un bērniem, lai aizstāvētu savu zemi, savu Ukrainu, emocionāli trāpa līdz kaulam.
Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” pasniegšanas ceremonijas laikā vārds “karš” izskanēja daudzkārt. Filmas “Gads pirms kara” komanda saņēma astoņas balvas – arī kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma, kas atgādina, cik trausls ir mākslas jēdziens un cik trausla ir robeža starp varu un sabiedrību. Arī labākā daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” uzspiež un apzīmogo ar baiso kara zīmi. Uz mirkli aktrises Gunas Zariņas drebošie pirksti tuvplānā izsaka vairāk nekā nemitīgais atgādinājums par Ukrainā notiekošo.
Degoša kara tehnika, ēkas, tas viss atgādina uzņemšanas laukumu. Vardarbības vairošanās akts, ļaunuma izpausme, kas jāaptur. Vēsturi var kult kā tukšus salmus un var sakrāt pieredzi, mācoties no kļūdām un iztiekot bez vardarbības. Agresijai nav valodas, ir tikai ieroči. Pasaule nenogrims atkritumu kalnos, pasaule noslīks naidā un ļaunumā pret brīvu cilvēku uzskatiem.
Redzot, kas reāli notiek netālu no Latvijas, kā bēgļu rindas plūst uz Eiropu un kā Krievijas iedzīvotāji turpina gānīt kaimiņus, prātā maļas viena vienīga doma – sakāpināta varas apziņa nogalina cilvēkā cilvēcisko.
Kļūt pasaules acīs nīstam un apsmietam ir baisi. Var melot un izlikties, ka valsts ir teritorija, žogs, bet mentālais kāps pāri jebkuram ierobežojumam. Karot un kultivēt naidu nudien nepiestāv Krievijas prezidentam. Necieņa pret sievietēm, agresija pret bērniem, kas var būt vēl ļaunāks? Tāpēc jautājums, par ko turpmāk gulsies ziedi 9. maijā un kā notiks karā kritušo Ukrainā godināšana? Kara glorificēšana notiks? Jautājums, kā ar šo kauna zīmi sadzīvos tie, kuriem jau šobrīd ir kauns.
