Nesen tika prezentēts jaunākais starptautiskais skolēnu sasniegumu mērījums PISA. Latvijas skolēni joprojām ir viduvējā līmenī, kamēr mūsu kaimiņi igauņi strauji virzījušies uz augšu. Kāpēc tā? 13
Es neesmu pārliecināta, vai mēs maz gribam kaut kur virzīties, vai sabiedrība tiecas pēc izcilības. Klausoties diskusijas pēc pētījuma prezentācijas, tik daudz dzirdēju frāzes, ka ir jau labi, esam pa vidu, varēja būt sliktāk, Lietuvai ir vēl sliktāk. Būt pa vidu – tā ir ērta pozīcija. Tu neesi tik slikts, lai tevi kritizētu, un arī nepiesaisti sev pārāk lielu uzmanību, jo esi kļuvis izcils.
Neesmu sajutusi, ka sabiedrībā patiesi būtu vērojams pieprasījums pēc augstākas izglītības kvalitātes. Retorikā un virtuves sarunās – jā, vajag, bet darīšanas līmenī mums ir izdevīgāk iebāzt galvu smiltīs un teikt, ka PISA nemaz nav tas īstais mērītājs, ka tā jau visu neizmēra, ka nevar jau ticēt rezultātiem. Patiesībā mēs esam konfrontēti ne ar vienīgo un ne ar perfektāko mērījumu pasaulē, taču ar ļoti svarīgu indikatoru. Tā vietā, lai to izmantotu, lai saprastu, ko mainīt, mēs sakām, ka ir jau labi un varēja būt vēl sliktāk.
Nesen žurnāls “The Economist” PISA mērījumu salīdzināja ar rentgenuzņēmumu. Tas arī neparāda visu veselības stāvokli, tomēr ir svarīgs indikators, kuru ignorēt būtu muļķīgi.
Ja salīdzinām sevi ar Igauniju, jāsaka, ka tur ir arī labāka skolotāju sagatavošanas sistēma, kamēr mūsējā lielā mērā ir atrauta no prakses, ir ļoti teorētiska. Trūkst arī gan jauno, gan pieredzējušo skolotāju atbalsta sistēmas. Toties Igaunijā ir efektīva skolotāju mentoru sistēma, bet pedagoģijas studijās ir vairāk prakses. Neapšaubāmi, igauņi bijuši veiksmīgāki arī skolu tīkla sakārtošanā.
Vai izglītības kvalitāti cels uz kompetencēm balstītais jaunais izglītības standarts? Izskatās, ka tas būs jāizstrādā un jāievieš lielā steigā, jo termiņš ir ļoti tuvu.
Ja šo standartu izdosies izstrādāt un ieviest veiksmīgi, tas ļoti būtiski ietekmēs procesus skolā. Ir ļoti svarīgi saprast, ka runa nav tikai par jaunu mācību saturu, bet jaunu veidu, kā strādās skolotāji un mācīsies skolēni. Žēl, ka projekta uzsākšana ievilkusies. Saspringtie termiņi ir liels risks. Projektu vadīs spēcīga komanda, bet daudz kas atkarīgs no skolu atsaucības un aktīvas iesaistes. Bez tās to nebūs iespējams ieviest.
