Jūs šajā amatā aicināja “Vienotība” kā bezpartijisku kandidāti, bet kādā brīdī bija redzams, ka šīs partijas atbalstu esat zaudējusi. 13
Ja jāpieņem sarežģīti lēmumi, bez savas partijas un tālāk arī koalīcijas atbalsta ministrs nevar izdarīt neko. Ministra darbs ir īpašs ar to, ka viņam ne tikai jāpārzina sava darba saturs, bet jāzina arī lēmumu pieņemšanas process. Es nerunāju tikai par šī procesa tehnisko pusi, bet arī par attiecību mehānismu. Ir ļoti svarīgi ne tikai izdomāt, ko tu darīsi un kā tu darīsi, bet arī saprast, kurš ir īstais lēmumu pieņēmējs. Saprotu, ka nekur reālajā dzīvē nav tik vienkārši, ka eksistē tikai pareizais risinājums, visur ir svarīgi, kā nonāc līdz risinājumam, cik lielā mērā ievēro cilvēku saiknes un hierarhijas. Taču politiskajā vidē tam ir daudz lielāka loma nekā citur.
Esmu studējusi matemātiku. Un tā ir ļoti vienkārša – katrai problēmai ir tikai viens atrisinājums. Politiskajā vidē ir pavisam citādi. Tur pareizās atbildes (tās, ko apstiprina) var būt dažādas atkarībā no situācijas. Un pareizās atbildes var būt pilnīgi pretējas; tām var arī nebūt nekāda sakara ar objektīvi labāko risinājumu. Pareizā atbilde ļoti lielā mērā atkarīga no konteksta, kurā šis lēmums tiek pieņemts: kas ir tā brīža lēmuma pieņēmējs, kādas ir viņa intereses. Ar interesēm šeit nedomāju personīgu mantkārību, bet gan, piemēram, konkrētu pašvaldību vai kādas idejiskas intereses. Man tas bija ļoti sarežģīti. Bija nepieciešama milzīga izpratne par to, kāda tad politikā ir nerakstītā hierarhija. Tā bija ļoti īpatnēja pieredze…
Man patīk skaidrāki spēles noteikumi. Man patīk atklāti runāt par problēmām, brīdināt par sekām un to es arī darīju. Piemēram, skolotāju atalgojuma modeļa kontekstā bija skaidrs, ka ar tik mazu finansējuma pieaugumu nevar ieviest jaunu modeli tā, lai neviens skolotājs nebūtu zaudētājs. Man bija svarīgi par to runāt, to skaidri pateikt. Vai tā bija efektīvākā stratēģija, lai nonāktu līdz politiskam lēmumam? Tagad neesmu par to pārliecināta. Tomēr, ja vēlreiz būtu tādā amatā un situācijā, es tik un tā nenoklusētu kādus nepatīkamus faktus, nemēģinātu rādīt rožaināku, taču nepatiesu bildi.
Man nav skaidrs, ko vēlamies mēs kā sabiedrība, vai esam gatavi uzklausīt patiesību, pat ja tā ir nepatīkama, cik lielā mērā esam gatavi iedziļināties procesos. Tas ir mans lielais jautājums, jo skaidrs, ka politika un politiskā vide nerodas pati no sevis. Mēs katrs ievēlam politiķus un acīmredzot ļaujam mūs…
