Par “mazo brāli” radiofonu 0
Man patīk, kā darbojas nesen sariktētā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ar birokrātu bruņām neapkaltiem un nesasmērētiem jauniešiem, kuri raujas kā triecienmaiņa Sprukts, Rēdlihs, Karsums.
Viņi iztiek pat bez Bucenieces, vecās iestādes vārtsardzes! Kleckina padome vilka gumiju, apātiski strīdējās, vai padomē pietiks ar septiņiem locekļiem, vai nederētu piestīpot klāt vēl divus kungus, kuru cienījamo pensijas vecumu neapstrīdētu pat Rungainis. Gadiem ilgi to vien dzirdēja kā gaušanos – TV un radio ir vāji, ar naudu apdalīti, zaudē konkurentiem. Ne pāra mēneši nav apkārt, kā darbīgie jaunieši meklē pretlīdzekļus drūmajai pašplūsmas veģetēšanai, apspriež televīzijas un radio apvienošanu (kas nav nekāds “jauninājums”), iespēju būvēt modernu kompleksu. Viņi grib nedēļā paveikt to, kas būtu gadiem kustināms! Cauru dienu NEPLP telpas apmeklē spečuki sabristos zābakos, jaunieceltais priekšnieks Dimants runā, runā, vietnieks Grūbe atbalso, un tikai tad, kad no guļas modies aiz spāres snaudošais naktsdzīvnieks sikspārnis, sēdes slēdz. Tas ir bez asarām grūti izturams skats visādiem stagnātiem, politiskiem muldoņām, arī TV un radio direktori “neslēpj neizpratni”. It sevišķi pa “tumbām” ārā laužas izmisuma kliedzieni – rādžiņš, rāducītis būs pagalam! Apklusīs uz visiem laikiem! Pazudīs kā lielais mēmais! To dzirdēs vairs tikai “VEF – 201” tranzistoros! Radio darbaļaudis rakstīja atklātu vēstuli. To novadīja uz miskasti.
Kāds diktors aiz satraukuma gandrīz nokodis mēli, laika ziņu lasītājs sācis stomīties, un ir liecinieki, kuri savām ausīm dzirdējuši, kā Eduards Liniņš, radio lakstīgala, kas pogoja basā, pārgājis uz ņaudēšanu! Pretojoties kultūrvides izpostīšanai, ētera ļaužu delegāts Aidis Tomsons plašsaziņas LR iznīcinātājiem tieši sejā metis apsūdzības – mēs iesim bojā! Mēs visi nogāzīsimies!
Bet par atbildi Dimanta kungs licis nolaist nelaimīgo Tomsonu lejā pa trepēm, un pēc brīža dzirdējuši, kā šis “intelektuālais pienesums” ar rīboņu atsitas pret Doma bruģakmeņiem. Vēl vairāk no reformām bēgošais radio sastinga, kad izdzirda baumas, cik ļoti kāds metis aci uz viņu augstvērtīgo nekustamo īpašumu. Iekārotājs ir zināms! Tas ir pats pekles lielskungs, kurš pagrabstāva vēsumā iekārtos numuriņus vampīriem, torņa stāvā būs pacelšanās un nolaišanās laukums vellatām, bet lielajā foajē – zāle mošķu un velnēnu ballītēm.
Cilvēkiem pie mikrofona prasa – ko jūs gribat mainīt? Vai, ka nedzen ārā no vēsturiskām sienām, kas atceras, kā mūsu dāmām gadījās pirmie kavalieri un nopietni lūkātāji. Nujā, ar televīziju mums varētu būt kopīga garāža un atpūtas vakari, bet nekas vairāk. TV ļaudis jau piedzīvojuši briesmīgo postu, kad viņus patrieca no “vecā, mīļā Āģīša” uz nemājīgo Zaķusalu, – tie stāv klusu. Ka tik nenožņaugtu “redakcionālo brīvību” un nepiedzīvotu “politisko uzkundzēšanos”! Nav ko baidīties, TV un radio direkciju vadīs ne jau kāds ņerga, bet krietnā Sarmīte Ēlerte!
