“Par maz noteikti!” Freimanis min iemeslus, kāpēc vairums Ukrainas bēgļu vēl nav nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu 0
TV24 raidījumā “Uz līnijas” tika apspriesta latviešu valodas mācīšana kara bēgļiem no Ukrainas. Pēdējo gadu laikā nepilni 10 tūkstoši ukraiņu ir pabeiguši latviešu valodas kursus A1 un A2 līmenī. Pēc šiem kursiem viņiem ir iespēja kārot Latvijas valsts valodas – latviešu valodas – eksāmenu, taču ne visi steidz to kārtot. Piemēram, šogad valsts valodas eksāmenu kārtojuši vien aptuveni 2450 ukraiņi. Vai tas ir par maz?
“Par maz noteikti!” tā uz TV24 raidījuma vadītāja jautājumu uzreiz atbildēja biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes loceklis Ingmārs Freimanis.
“Saistībā ar šiem valsts valodas kursiem ir daudz izaicinājumu. Kā pirmo varu nosaukt to, ka iepriekš un arī diemžēl arī šogad ir bijuši pārtraukumi kursu pieejamībā. Mēs saskaitījām, ka bija 7 mēnešu pārtraukums kursu pieejamībā. Kā teica mūsu biedrības ukraiņu kolēģis: mēs parunāsimies, tiksimies vēl pēc septiņiem mēnešiem, jūs neatcerēsieties manu vārdu… Un skaidrs, ka valodu nevar mācīties šādā veidā ar tādiem pārtraukumiem,” komentēja Freimanis.
Bet esot arī citas problēmas, kāpēc kara bēgļi no Ukrainas nesteidz kārtot Latvijas valsts valodas eksāmenu, un tas esot saistīts ar aizņemtību darbā.
“Tie ukraiņi, kuri ir vēlējušies atrast darbu, to ir atraduši. Un viņi kopumā ir diezgan aizņemti. Un bieži vien ir diezgan grūti atrast laiku latviešu valodas apmācībām. Diemžēl ir novērojams arī tas, ka daudzi uzsāk kursus, bet ir spiesti pārtraukt, jo viņiem vienkārši nav laika un enerģijas. Viņi visu dienu ir darbā, pēc tam atnāk mājās, tur ir bērni,” sīkāk skaidroja biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” pārstāvis TV24 raidījumā “Uz līnijas”.
Turklāt ukraiņi var iztikt darbā arī bez latviešu valodas zināšanām. “Lielā daļā profesiju šobrīd nodrošinām atlaides [valsts] valodas zināšanu prasībām. Ir nozares un profesijas, kurās ir jāprot latviešu valoda, bet likums nosaka, ka Ukrainas civiliedzīvotāji var strādāt bez šīm valodas prasībām, kas normāli attiecas uz citiem. Ir jāņem vērā, ka daudzi Ukrainas civiliedzīvotāji šeit ir arī ar bērniem, attiecīgi viņiem ir jāvelta laiks bērniem,” turpināja teikt Freimanis, kāpēc samērā maz ukraiņu kārto latviešu valodas eksāmenu.
Daudzi ukraiņi ir spiesti izvēlēties mācīties latviešu valodu arī attālināti, taču tas “nav tik efektīvs” valodas apguves veids, piebilda biedrības pārstāvis. Šādai iespējai ir jābūt – mācīties attālināti, jo īpaši tas esot svarīgi reģionos, tomēr raugoties no efektivitātes viedokļa, tas nav vienkārši, piebilda biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes loceklis Freimanis TV24 raidījuma intervijā.
Pilnu TV24 raidījumu “Uz līnijas” variet skatīties video šeit:
