Par Maskavas naudu rosās Strasbūrā 0
Senators Boriss Špīgels – Maskavas “galma ebrejs” (Hofjude) norakstījis zaudējumos savu “Vispasaules krievvalodīgo ebreju kongresu”, jo viņa mērķauditorija sapratusi, ka šis veidojums kalpo vienīgi Kremļa interesēm, un tās vietu uz politiskās skatuves ieņēmis “Vispasaules krievvalodīgo ebreju forums”, kura vadība atrodas Amerikā un rod labāku izpratni arī Izraēlā.
Tagad Borisam Špīgelam Kremlis uzticējis jaunu uzdevumu: par Maskavas naudu globālā mērogā izvērst t. s. cīņu pret nacismu, rībinot antifašisma bungas ES otrajā centrā – Strasbūrā, kur nupat notikusi kustības “Pasaule bez nacisma” pirmā ģenerālā asambleja.
153 delegāti no 24 valstīm – šāda kvoruma sasaukšanai Maskava līdzekļus nav taupījusi, bet tikai Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (nejaukt ar prestižo Eiropas Parlamentu) prezidents Žans Klods Miņons ir kaut cik vērā ņemams no tiem, kas šajā saietā piedalījās. Nu, un vēl komunists Voroņins – bijušais Moldovas prezidents – un Kravčuks – bijušais Ukrainas prezidents. Pārējie salasīti, sakasīti – Špīgela aģitprops rāvās vaiga sviedros. Tika pieņemta “Vispasaules antifašistiskā harta” un šīs “kustības” programma, kas satur prasību “nepārskatīt Otrā pasaules kara iznākumu” un rūpēties par minoritāšu tiesību un valodu (!) aizstāvību. Ik gadus tiks publicēta “Nacisma Baltā grāmata”.
Pats Špīgels savā (kā bija pieņemts PSKP kongresos) bezgalīgi garajā referātā neaizmirsa pienācīgi pieminēt arī pieminekli Bauskas aizstāvjiem, kam īpaši piekasās Kremlis.
Strasbūrā padižojās un pozēja fotogrāfiem bēdīgi slavenais “pareizās vēstures” profesors Djukovs, kam izdevās panākt, ka aizliegums viņam un kolēģim Simindejam iebraukt Latvijā neattiecas uz pārējām Šengenas zonas zemēm. Kopā ar Djukovu Strasbūrā pozēja arī Nikolajs Kabanovs, kurš “Vesti segodņa” pielikumā atskaitījās par saviem “desmit politikā pavadītiem gadiem”. Viņš, protams, nepieminēja epizodi ar deguna šņaukšanu LR karogā. Savu Saeimā atskanējušo bļāvienu “Nošaut!” viņš raksturoja kā asprātīgu repliku. Savas “politiskās desmitgades” apcerējumam Kabanovs devis virsrakstu “Dzintarjugend”, salīdzinādams Saeimā pārstāvētos Nacionālās apvienības puišus ar Lielvācijas fīrera jaungvardiem.
Vispār jau Kabanovs ir spilgts publicists, piemēram, nacistu garā “atmaskodams” brīvmūrniekus jeb masonus, bet šī viņa analoģija ir pagalam nodrāzta.
