Par mani balsoja kā par personību. Saruna ar Vladimiru Reskāju 11
Redakcijā viesojās nesen “Saskaņas centra” rindas pametušais un par jaundibinātās partijas “Latvijas attīstībai” biedru un valdes locekli kļuvušais Saeimas ārpusfrakciju deputāts VLADIMIRS RESKĀJS. Kas pamudināja vienu no gados jaunākajiem deputātiem nomainīt stabilu vietu “Saskaņā” ar labām izredzēm tikt pārvēlētam pret daudz riskantāko Einara Repšes partiju? Par to un citiem jautājumiem ar viņu sarunājās “LA” žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ģirts Zvirbulis.
V. Krustiņš: – Saeimā tagad skaitāties tā sauktais neatkarīgais deputāts. Bet reizēm tomēr šķiet, ka turpat vien esat iespiests starp saviem nesenajiem “Saskaņas centra” cīņu biedriem. Vai esat licis kaut kā manīt savu pašreizējo faktisko politisko piederību ar savu rīcību Saeimā?
V. Reskājs: – Kā es smejos – šobrīd esmu neatkarīgākais no neatkarīgajiem. Saeimā jau ir seši neatkarīgie deputāti, kuri izveidojuši savu neatkarīgo deputātu grupu, bet faktiski ietilpst valdošajā koalīcijā un ir sasaistīti ar koalīcijas līgumu.
Kopš izstājos no “SC” frakcijas, vairākkārt esmu Saeimas debatēs paudis viedokli, ko pirms tam esam noformulējuši diskusijās ar citiem “Latvijas attīstībai” pārstāvjiem.
– Cik “Latvijas attīstībai” ir biedru? Šķiet, dibināšanas kongresā knapi sanāca oficiāli nepieciešamie 200 dibinātāji. Tagad nākuši klāt jauni?
– Par partijas dibināšanu nobalsoja 201 cilvēks, un tur savu lomu nospēlēja subjektīvie faktori.
Mums nav mērķis maksimāli palielināt biedru skaitu. Galvenokārt pievēršam uzmanību un liekam akcentu uz biedru kvalitāti. Lai to nodrošinātu, cilvēki, kuriem ir interese par darbību mūsu partijā, vispirms tiks iesaistīti kā viesi mūsu diskusijās. Tikai pēc tam, kad būsim iepazinušies un pārliecinājušies, ka mūsu redzējums sakrīt, mēs varēsim runāt par pievienošanos partijai.
– Nevar nepamanīt, ka “Latvijas attīstībai” kodolu veido nevis kādi mazpieredzējuši politiķi, bet gan cilvēki, kas ieņēmuši augstus amatus citās partijās. Līdz pat ģenerālsekretāriem. Tas gan liek domāt, kas viņus mudinājis nomainīt partijas. Kas jums lika izšķirties par šādu soli?
– Kad sāku darboties politikā, mana izpratne par politiskajiem procesiem un partiju organizāciju bija diezgan vispārīga. Laikam ejot, sapratu, cik ļoti atšķiras oficiālā informācija medijos no tā, kā patiesībā tiek kārtotas lietas partiju iekšienē un parlamentā starp politiķiem. Tādēļ nolēmu – ja gribu palikt politikā, tad kaut kas ir jāmaina. Ja nespēju neko mainīt, tad šādā sistēmā turpināt darboties politikā nav produktīvi un labāk veltīt savu enerģiju citās jomās. Tādēļ izstājos no “SC” frakcijas, bet ar esošo politisko sistēmu vienatnē panākt kādas izmaiņas ir nereāli. Taču nevienā no parlamentā pārstāvētajām partijām es sevi neredzēju dažādu iemeslu dēļ. Ap to pašu laiku manu uzmanību bija pievērsuši biedrībā “Latvijas attīstībai” notiekošie procesi. Jau gada sākumā biju pirmoreiz aizgājis uz viņu rīkoto diskusiju un sapratu, ka mans redzējums par valsts attīstību ļoti sakrīt ar to, kas tur tiek diskutēts. Turklāt, tā kā šī partija atrodas veidošanās procesā, tā man ir lieliska iespēja ietekmēt to.
– Kuri no jaunās partijas principiem jums ir īpaši tuvi?
– Šo partiju no citām visvairāk atšķir tas, ka primāri tiek domāts nevis par to, kā pārdalīt budžeta līdzekļus, bet gan – kā nopelnīt papildus. Visi zinām, ka ik gadus saskaramies ar identisku situāciju – ir daudz pamatotu vajadzību, bet budžetā visam līdzekļu nepietiek. Kad jāizšķiras, tad līdzekļi tiek tām nozarēm, kur spēcīgāka politiskā aizmugure vai uzstājīgāks ministrs. Tā tas nevar turpināties! Mēs partijā pirmkārt domājam, kā naudu pelnīt, ar to saprotot uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, valsts konkurētspējas veicināšanu, darbu ar valsts tēlu un tā tālāk. Jāsaprot, ka tas ir veids, kā uzlabot visu iedzīvotāju labklājību. Protams, tas neizslēdz arī to, ka mums ir savs redzējums par sociāliem jautājumiem, kultūru, veselības nozari un izglītības sistēmu.
– Vai jūs varat minēt no savas jaunās partijas kādu ekonomistu vai valstsvīru vai vienkārši politiķi, uz kuru liekat cerības, ka viņš šīs lietas, tostarp arī valsts konkurētspējas celšanu, nodrošinās?
– Atbildēšu nedaudz citādi. Pirmkārt, es domāju, ka ekonomiskā izglītība nav vienīgais izšķirošais faktors, kas varētu cilvēkam dot tiesības un iespējas ietekmēt procesus un vest Latviju uz attīstību. Galvenais ir saprašana par procesiem, telpiska, stratēģiska domāšana un redzējums.
Ja runājam konkrētāk, tad, pirmkārt, es ticu pats sev un saviem spēkiem. Otrkārt, ticu, ka mēs visi kā “Latvijas attīstībai” komanda varam cits citu papildināt, kompensēt cits cita trūkumus un pastiprināt plusus.
– Vai jums partijas valdē iedalīti kādi konkrēti pienākumi vai atbildības sfēra?
– Mans pašreizējais deputāta statuss man liek nosegt parlamentāro dimensiju. Ar viena deputāta balsi un iespējām nav nemaz tik viegli kaut ko panākt un ietekmēt, bet šādas tādas iespējas izdodas izmantot.
Ja mēs runājam konkrēti par partijas valdi, tad jāteic, ka esmu uzņēmies iniciatīvu par partijas programmas veidošanu un faktiski vadīju pro-grammas tapšanas procesu. Šobrīd viens no maniem pienākumiem ir nākamās valdības deklarācijas projekta rakstīšana.
– Paralēli jūsu partijas tapšanai arī A. Šlesers atgriežas politikā un par savu karogu izvēlējies tēzi par nāciju izlīgumu. Kā jūs vērtējat viņa piedāvājumu?
– Man grūti komentēt, ko Šlesers domā ar nāciju izlīgumu. Es uzskatu, ka šobrīd primārais ir valsts ekonomiskā attīstība un visi pārējie jautājumi tam ir vairāk vai mazāk pakārtoti. Protams, ir pamatvērtības, kas stāv pāri visam. Toties šajā gadījumā mēs runājam, pirmkārt, par to, lai cilvēki, kuri vēl dzīvo Latvijā, justos laimīgi un apmierināti. Otrkārt, par to, lai atgrieztos kaut neliela daļa no aizbraucējiem. Un, treškārt, par to, lai Latvija nākotnē ekonomiskās attīstības ziņā apsteigtu ne tikai mūsu kaimiņus, bet izvirzītos līderos Eiropas Savienībā. Es tiešām ticu, ka tas ir iespējams!
PILNU INTERVIJAS TEKSTU LASIET ŠEIT!
