Anda Līce: Tieši tehnoloģijas daudziem jau ir ļāvušas pārlaist Covid-19 izraisīto jezgu 1
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šodien pasaule cilvēka dzīvē ienāk pa dažādiem ceļiem: pa durvīm un logiem, televizora, radio, planšetdatora vai telefona lodziņiem. Un tieši tāpat pasaulē ieejam arī mēs. Nekad agrāk nav bijis tik daudz visu varošu tehnoloģiju, to lietošanas iespējas vēl nav pat novērtētas un apgūtas.
Tieši tehnoloģijas daudziem jau ir ļāvušas pārlaist Covid-19 izraisīto jezgu ar lokdauniem un valdības nepārdomātiem lēmumiem.
Mēs, neizejot no savām mājām, esam izceļojušies pa pasaules eksotiskākajām vietām, neko tām nenodarot pāri, klausījušies slavenus māksliniekus un zinātniekus, redzējuši par viņiem gan dokumentālās, gan mākslas filmas. Ir ārkārtīgi svarīgi, kādas durvis un logus uz pasauli veram un kur vēlamies nokļūt, jo var gadīties, ka cilvēks nonāk nevis brīnumzemē, bet nekurienē.
Kāds psihofizisko īpatnību un apstākļu kopums nosaka tā vai cita informācijas avota izvēli, ir jājautā cilvēku psihes un gēnu pētniekiem.
Manuprāt, šīs lietas par maz tiek skaidrotas sabiedrībai, un tas iedrošina visu veidu smadzeņu skalotājus. Atšķirībā no zelta skalotājiem, kuri no zemes nekad neizskalo visu zeltu, šie apziņu izskalo pamatīgi. Un tad cilvēki pieķeras dažādām dīvainām teorijām un praksēm, pasaules gala versijām, sevis un senu vēstures personāžu inkarnācijai.
Šķiet neticami, ka politiķim dzīves laikā var iekārtot altāri. Internetā ir materiāli par to, kā tiek veidots Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu personības kults. Šo politiķi jau pielūdz kā Čingizhana galvenā karavadoņa Subedeja inkarnāciju – jo viņa izcelsme ir Tuva. Diezgan neomulīga kļūst dzīve, kad valsts politika ir atkarīga no šādām “atklāsmēm”.
Cilvēka smadzenes sastāvot no astoņdesmit sešiem miljardiem šūnu. Ar šādu arsenālu mums vajadzētu būt ļoti gudriem un tālredzīgiem.
Diemžēl tieši kovidlaikā mēs sākām piekopt tādu dzīvesveidu, kas pastiprināti beidz nost šūnas.
Pētnieki ir atklājuši, ka uz smadzenēm vispostošāk iedarbojas četri faktori. Kaut arī mēs to it kā nejūtam, tās pamatīgi cieš no mazkustīguma un bezdarbības.
Iespējams, veciem cilvēkiem atmiņa pasliktinās tieši proporcionāli kustību sarukumam. Nākamais, agrāk nepazītais drauds ir pārmēru lielais informācijas daudzums. No tā galva reizēm tiešām plīst vai pušu. Daudziem vairāki darbi ir jāveic vienlaikus, tāda “Figaro – turp, Figaro – šurp” situācija, kas atkārtojas no dienas dienā, smadzenēm izrādās graujoša.
Tomēr uz tām vispostošāk iedarbojas pārlieku lielais cukura patēriņš.
Ar to mēs mānīgi cīnāmies pret iepriekš minētajiem apdraudējumiem. Logi uz pasauli ir laba lieta, tomēr pašsaglabāšanās nolūkā tos ik pa laikam der pievērt.
