Par LMT un “Lattelecom” privatizāciju atbildīgie ministri lems par tikšanos ar “TeliaSonera” 0
Par SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) un SIA “Lattelecom” privatizāciju atbildīgie ministri tuvākajā laikā lems par nepieciešamību organizēt tikšanos ar zviedru telekomunikāciju koncerna “TeliaSonera” pārstāvjiem, atzina Ekonomikas ministrijā (EM).
“TeliaSonera” direktors un par mobilo sakaru biznesu Baltijā atbildīgai Kenets Rodne iepriekš teica, ka “TeliaSonera” cer uz augstāka līmeņa sarunām ar Latvijas pusi, visticamāk, ar trīs ministriju darba grupu par “Lattelecom” un LMT privatizāciju. Rodne sacīja, ka līdz šim privatizācijas jautājumā bijuši regulāri kontakti, taču pārsvarā ar Privatizācijas aģentūru, kas “TeliaSonera” viedokli esot nodevusi tālāk. Rodne vēl nezināja nosaukt konkrētu datumu, kad šāda tikšanās ar ministru darba grupu varētu notikt, vien esot sapratis, ka Latvijas puse būtu ar mieru.
EM atgādināja, ka atbilstoši labai pārvaldības praksei ikdienas komunikācija ar “TeliaSonera” pārstāvjiem par aktuālajiem jautājumiem notiek caur “Lattelecom” valsts kapitāla daļu turētāju – Privatizācijas aģentūru.
Tajā pašā laikā ministrijā informēja, ka par LMT un “Lattelecom” privatizāciju atbildīgie ministri – ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, satiksmes ministrs Anrijs Matīss un finanšu ministrs Andris Vilks (V) – tuvākajā plāno tikties, lai diskutētu par iespējamajiem risinājumiem turpmākajā valsts kapitāla daļu pārvaldībā LMT un “Lattelcom”.
Plānots, ka darba grupa vienosies arī par ziņojuma sagatavošanu Ministru kabinetam, lai informētu par pagājušā gada laikā darba grupas ietvaros paveikto un iespējamajiem risinājumiem LMT un “Lattelcom” valsts kapitāla daļu turpmākā pārvaldībā.
Kā ziņots, Latvijas valdība jau 90.gadu beigās izteica apņemšanos privatizēt abus telekomunikāciju uzņēmumus.
Nopietnas sarunas ar “TeliaSonera” par privatizāciju atsākās 2004.gadā, neilgi pēc mierizlīguma parakstīšanas strīdā par “Lattelecom” monopolstatusa īsināšanu, kad Latvijā atvērās brīvais telekomunikāciju tirgus.
Tā saukto vadības un darbinieku izpirkšanas modeli 2007.gadā piedāvāja toreizējais “Lattelecom” vadītājs Nils Melngailis, taču to valdība noraidīja 2008.gada sākumā.
Valdība noraidīja arī “TeliaSonera” agrāk izteikto piedāvājumu maksāt 500 miljonus latu par “Lattelecom” un LMT atlikušajām kapitāla daļām.
2011.gada sākumā “TeliaSonera” kārtējo reizi apstiprinājis, ka vēlas privatizēt “Lattelecom” un LMT valsts daļas.
Elektronisko sakaru operatora “Lattelecom” kapitāldaļas pieder Latvijas valstij – 51% – un “TeliaSonera” – 49%. Savukārt mobilo sakaru operatorā LMT 49% kapitāldaļu pieder “TeliaSonera”, 23% – “Lattelecom”, 23% – Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, 5% – Latvijas valstij caur Privatizācijas aģentūru.
