Par līkiem gurķiem un labām riepām 0
Šomēnes Eiropas Savienībā stājušies spēkā jauni pārdodamo riepu marķēšanas noteikumi. Turpmāk (no 1. novembra obligāti) katrā ES veikalā vai autoservisā katru jaunu riepu rotās krāsaina lapiņa, līdzīga tām, kas jau sen uzlīmētas veļas mašīnām, ledusskapjiem, citai sadzīves tehnikai.
Kritēriji
Ieceres autori no visa plašā riepas kvalitāti raksturojošā datu spektra izvēlējušies trīs. Un pirmajā vietā likta rites pretestība. Īpašība, no kuras atkarīgs degvielas patēriņš un tātad arī dabā izmesto kaitīgo vielu daudzums. Dalījums septiņās kategorijās – no A līdz G. Pašā regulā gan nav dots skaitlisks, matemātisks kategoriju vērtējums, taču, labi pameklējuši, tādu varam atrast lielāko ražotāju interneta lapās. “Michelin”, piemēram, saka, ka distance starp šajā ziņā labākajām un sliktākajām riepām esot septiņi procenti. “Bridgestone” dod pat konkrētus degvielas ekonomijas skaitļus. Bet par tiem mazliet vēlāk.
Otrs kritērijs – bremzēšana “on wet”. Uz mitra ceļa tātad. Atkal – nav precīzi pateikts, uz cik “mitra”. Tajā pašā internetā atrodamie testu videoklipi vedina domāt, ka par mitru ceļu tajos uzskatīti krietni plūdi. Šeit to pašu septiņu kategoriju atšķirība ir prāva un neapšaubāmi būtiska – pa metriem 2,5 uz katru pakāpi, sliktāk apautajam auto galu galā apstājoties veselus 18 metrus tālāk nekā labākajam (starta ātrums 80 km/h).
Trešais vērtējums – rites troksnis. Trīs pakāpes ar pievienotu decibelu skaitli, kas akustikas zinātnē mazizglītotam lietotājam neizsaka, piedodiet, neko.
Reālais ieguvums
Pirmais kritērijs ir skaists, protams. Cik es būtu labs un gudrs, tērēdams mazāk un ķēzīdams ar mēru! Taču – nez kāpēc prātā nāk līkie gurķīši, savulaik ar regulu lineālu no tirgus padzītie? Tāpēc, ka rites pretestība ne tuvu nav lielākais enerģijas tērētājs manā braucienā. Ekoloģiski apriepotie auto tikai reklāmas klipos un demo šūpolēs (tādas “eko” riepu pionieris “Michelin” pirms dažiem gadiem bija uzbūvējis Krasta ielā pie “Mola”) ripo daudz tālāk par citiem. Jo ātrumi šajos demonstrējumos ir mazi. Braucot ar 90 km/h, tikai 5 – 15% no patēriņa veido rites pretestība. Ko dod septiņas simtdaļas (atšķirība starp A un G kategorijām) no piecām simtdaļām? Gramus, nevis tonnas. Kā jau teicu, “Bridgestone” dod skaitļus (sk. grafiku). Ja auto vidējais patēriņš ir 6,5 l uz 100 km, ieguvums uz katriem šiem simt km var būt ne lielāks par 0,15 l. Tātad 22,5 litri (jeb lati) uz 15 000 km, kas ir vidējs Latvijas auto gada nobraukums. Tātad nez vai pirmais kritērijs var būt izvēlē izšķirošs, ja vien runa nav par komercauto ar daudzkārt lielāku ekspluatācijas intensitāti.
Otrais kritērijs ir labs. Taču, arī to lietojot, nekaitēs zināma piesardzība. Tie ir vasaras testi (zemākās temperatūras, pēc dažādiem avotiem, 3 – 7 grādi) un nestāsta neko par riepas uzvedību mūsu drēgnajos rudeņos un pavasaros. Ziemas jeb M+S riepām šī vērtēšana vispār ir bezjēdzīga. Gribam zināt par sniegu un ledu, mums stāsta par peļķēm…
Arī peļķēs – vai šādi netiek pievērsta pārlieka uzmanība jaunas riepas izcilām īpašībām? Kur paliek atgādinājums, ka nodilusi (atļautā līmenī) A kategorijas riepa peļķē vienalga apstāsies lēnāk nekā, teiksim, D, bet ar pilna dziļuma protektoru? Kur paliek brīdinājums, ka pat ar jaunām A, bet, asfaltam pludojot, 90 km/h nav drošs ātrums?
Troksnis? Kur nu mums tādus smalkumus…
Secinājumi
Tā vien šķiet, ka košā birka, bez kuras riepas pārdot drīz vien vairs nevarēs, reāli mums dos visai maz. Tā drīzāk ir riepu lielražotāju līdzeklis cīņā ar agresīvajiem austrumniekiem, kuri nu būs spiesti veikt diezgan dārgos un darbietilpīgos testus. Lietotājam joprojām būs jāmeklē citi ne tik pamanāmi kritēriji, uzraksti uz pašas riepas. Ražošanas laika šifrs – noteikti, lai nenopirktu jaunu birku pie šķūnī piecus gadus kaltušas tupeles. “Treadwear” (nodiluma izturība), piemēram, arī ir praktiskam cilvēkam ļoti svarīgs lielums. Ja aiz šī vārdiņa redzamais skaitlis ir 300 – 400, ceriet uz ilgu un laimīgu kopdzīvi. Ļoti iespējams, ka dārgai slavenas markas riepai ar jauno A kategorijas marķējumu šis skaitlis būs mazāks – te diluma izturības daļa upurēta labākas saķeres vārdā. Varat ieraudzīt skaitli 600 uz grūti nosakāmas izcelsmes riepas kādā universālā lielveikalā. Ņemt? Kā esmu teicis daudzreiz – lemiet paši. Manuprāt, te upuris ir otrāds, un izcilas stabilitātes īpašības gaidīt ir mazliet slimīgs optimisms.
Degvielas patēriņa izmaiņas dažādu kategoriju rites pretestībai
