Par liegumu cirst atlīdzinās dāsnāk 2
ompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās mazliet lielāka, bet vēl nav atkarīga no aprobežojuma smaguma.
Meža zemes īpašnieki, kuriem vienā zemes vienībā “Natura 2000” teritorijās vai mikroliegumos ir viena veida saimnieciskās darbības ierobežojumi, var pieteikties uz ikgadējas kompensācijas izmaksu 160 eiro/ha apmērā, ja aizliegta jebkura saimnieciskā darbība, un 120 eiro/ha apmērā, ja aizliegta galvenā cirte, un 45 eiro apmērā, ja aizliegta kailcirte.
Īpašumos, kuros ir dažādi lieguma veidi, saimnieciskās darbības ierobežojums tiek kompensēts ar 112 eiro/ha, taču Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks sola, ka biedrība rosinās likumdevējus arī šādos gadījumos piemērot diferencētu likmi. A. Muižnieks: “Šogad pirmo reizi meža īpašnieki varēs saņemt kompensācijas, kuru lielums būs atkarīgs no aprobežojuma smaguma. Tas ir taisnīgāk, jo līdz šim visi saņēma vienādi – 80 eiro par hektāru.”
Šos maksājumus administrēs Lauku atbalsta dienests. Lai tos saņemtu, meža īpašniekiem jāreģistrējas Lauku atbalsta dienestā (LAD). To var izdarīt gan LAD sistēmā tiešsaistē, gan rakstot iesniegumu papīra formātā. Pieteikties ikgadējām kompensācijām LAD var līdz 22. maijam. Ja par īpašumu saņemta vienreizēja atlīdzība, ikgadējais maksājums nepienākas.
Kompensāciju izmaksas par dabas liegumiem, kas atrodas ārpus “Natura 2000” teritorijām, adimistrēs Dabas aizsardzības pārvalde. Tām jāpiesakās līdz 15. maijam.
Meža īpašnieks Inga Krieviņš, kurš saimnieko Krāslavas pusē, izmaiņas kompensāciju izmaksās vērtē pozitīvi. I. Krieviņš: “Tā vismaz ir reāla nauda! Arī tiem, kuriem aizliegta galvenā cirte. Protams, tie meža īpašnieki, kuriem dabas liegumi ir skuju koku mežos, naudas ziņā tik un tā paliek zaudētājos, taču tie, kuriem ir lapu koki, var būt ļoti apmierināti, jo lapu koku mežam reālais pieaugums gadā 120 eiro uz hektāra – tas ir ļoti labi.”
Meža īpašnieks Edgars Dupužs, kurš saimnieko Ventspils pusē, tomēr uzskata, ka 45 eiro par hektāru skuju koku mežu, kurā aizliegta kailcirte, nav praktiski nekas. E. Dupužs: “Turklāt naudai, kuru vari saņemt šodien, uzreiz, ir lielāka vērtība nekā ikgadējam maksājumam simts gadu garumā.” Viņš uzskata, ka bēdīgākais šajā gadījumā ir tas, ka priežu meži pēc izlases cirtes neatjaunojas, jo priedītēm vajag daudz saules.
Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis, uzstājoties diskusijā “Meža nozare un Latvijas neatkarība” Ventspils Augstskolā, iespēju meža īpašniekiem saņemt kompensāciju 120 – 160 eiro par hektāru pielīdzināja veiksmīgam biznesam. Jo vidējais ikgadējais meža hektāra vērtības pieaugums valstī gadā ir krietni mazāks – 20 – 30 eiro.
Te gan jāsaprot, ka rēķinos iekļauti pilnīgi visi meži, ne tikai ciršanas vecumu sasniegušās audzes.
Īpaši aizsargājamās teritorijas Latvijā aizņem 12% un būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi attiecas uz 65 000 ha.
