Par Lībijas parlamenta vadītāju ievēlēts islāmistu piekritējs 0
Jaunais Lībijas pagaidu parlaments Vispārējais tautas kongress ceturtdienas vakarā ievēlēja par savu prezidentu Mohamedu al Megarjefu, kurš tiek uzskatīts par islāmistu piekritēju un ir bijis diktatora Muammara Kadafi režīma pretinieks.
Megarjefs, kurš bija vadījis Kadafi pretinieku trimdā izveidoto Lībijas Nacionālās glābšanas fronti, kas tagad pārdēvēta par Nacionālās frontes partiju, saņēma 113 Vispārējā tautas kongresa locekļu balsis. Neatkarīgā liberāļa Ali Zidana kandidatūru atbalstīja 85 pagaidu parlamenta locekļi.
Vispārējā tautas kongresa vadītāja ievēlēšana tika tiešraidē demonstrēta Lībijas televīzijā. Sākumā bija pieci kandidāti, bet balsošanas otrajā kārtā viņu skaits bija samazinājies līdz diviem.
Lībijas Nacionālās pārejas padome, kas tika izveidota pērn sacelšanās laikā pret Kadafi režīmu, trešdienas vakarā nodeva varu Vispārējam tautas kongresam un izbeidza savu darbību.
Megarjefs, kurš dzimis 1940.gadā Lībijas austrumdaļas lielākajā pilsētā Bengazi, ir ievēlēts Vispārējā tautas kongresā no Nacionālās frontes partijas. Viņš ir ekonomists ar Lielbritānijā iegūtu finanšu doktora grādu.
Megarjefs septiņdesmitajos gados ieņēma vadošus amatus Kadafi režīmā, bet 1980.gadā atkāpās no vēstnieka Indijā amata, pievienojās Lībijas opozīcijai trimdā un piedalījās Nacionālās glābšanas frontes dibināšanā.
Tā kā Megarjefu meklēja Kadafi režīma izlūkdienests, viņš 20 gadus pavadīja ASV kā politiskais bēglis un atgriezās Lībijā pēc pērn notikušās revolūcijas, kurā tika gāzts Kadafi.
Vispārējais tautas kongress izveidos valdību un vadīs valsti, līdz saskaņā ar jaunu konstitūciju tiks sarīkotas jaunas vēlēšanas un ievēlēts pastāvīgs parlaments.
Lībijā 7.jūlijā notika Vispārējā tautas kongresa vēlēšanas, kas bija pirmās brīvās vēlēšanas kopš pērn notikušās tautas sacelšanās, kas pārauga pilsoņu karā, kura laikā ar ārvalstu militārās intervences palīdzību tika gāzts Kadafi režīms. Tajās uzvarēja nemieru laika premjerministra Mahmuda Džibrila vadītā liberālā Nacionālo spēku alianse, iegūstot 39 vietas.
Vispārējā tautas kongresā ir 200 locekļu, no kuriem 120 ievēlēti vienmandāta apgabalos, bet 80 – pēc partiju sarakstiem.
Sākumā bija plānots, ka Vispārējais tautas kongress izveidos konstitucionālo komiteju, kas izstrādās jaunu valsts konstitūciju, taču Nacionālā pārejas padome pēdējā brīdī nolēma, ka konstitucionālās komitejas 60 locekļi tiks ievēlēti vispārējās vēlēšanās. Par konstitūciju tiks rīkots referendums, un, kad tā būs pieņemta, notiks prezidenta un parlamenta vēlēšanas.
