Rīgas Krievu teātrī – par Latviju šeit un tagad 0
Rīt M. Čehova Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvos Ingas Ābeles lugas iestudējums “Jūras vējš” Māras Ķimeles režijā.
No “Jūrnieka sievas” līdz “Jūras vējam”
Sākumā, kad luga tapa, tās nosaukums bija “Jūrnieka sieva, kas bija greizsirdīga uz jūru”. Jaunajā Rīgas teātrī (JRT), kur Māra Ķimele 2011. gadā darbu iestudēja pirmoreiz, nosaukums mainījās uz lakonisko “Sala”. Bet iestudējumam Rīgas Krievu teātrī luga vēlreiz mainījusi nosaukumu un kļuvusi par “Jūras vēju”.
Māra Ķimele stāsta, ka, uzaicināta veidot latviešu lugas iestudējumu M. Čehova Rīgas Krievu teātrī, piedāvājusi šo Ingas Ābeles lugu, uzrunājusi scenogrāfiju veidot Reini Suhanovu un izvēlējusies aktierus.
Rakstniece Inga Ābele teic, ka nav īsti taisnība JRT 2011. gadā pirms pirmizrādes rakstītais, ka luga tapusi, domājot par konkrētiem šī teātra aktieriem: “Izrāde tiešām tika iestudēta Jaunajā Rīgas teātrī, bet es to rakstīju, vairāk domājot par Māru Ķimeli.”
Savukārt par nosaukumu Māra Ķimele teic – latviešu un krievu valodā priekšstati, ko uzbur apzīmējums “sala”, ļoti atšķiras: “Mums Latvijā jau nevienas īstas salas nav, ir Rīgas vidū un vēl tikai mazās, mīlīgās Mīlestības saliņas ezeros. Nav nekas traģisks, ja uz tādas nokļūsti.
Ingai Ābelei lugā sala drīzāk ir simbolisks tēls, atklājot cilvēka norobežošanos un vēlmi satikties.
Krievu valodā vārdam “sala” – “ostrov” – ir pavisam cita noskaņa. Tā saistās ar daudzām salām, tādām kā Sahalīna un citas, uz kurām dzīvoja katordznieki, šim vārdam līdzi nāk traģiska, baismīga, mokpilna noskaņa. Tādēļ negribēju šo nosaukumu izrādei. Turklāt luga nav īsti par norobežošanos, bet gan to, kā cilvēki laika gaitā mainās, kā viņus maina dzīve, kā viņi pakļauti dažādiem pārbaudījumiem.”
Ingas Ābeles varoņi arī nedzīvo uz salas, bet gan jūras malā, Kurzemē. Jahtu kapteiņa Aigara (lugā – Ude) laulība ar Vilmu tiek satricināta, kad viņam piederošajā pansijā ierodas Aigara bijusī sieva Magda.
Atklājas arvien jaunas nianses Aigara attiecībās ar abām sievietēm, kurās nozīmīgu lomu spēlē ne vien cilvēki, bet arī jūra, jahta un sala, kurai katra lugas varoņa dzīvē ir īpaša nozīme.
Māra Ķimele lugu izvēlējusies arī tādēļ, ka tajā ir tikai astoņi tēli un visi – aptuveni līdzvērtīgi, nav viena galvenā, ap kuru centrētos darbība. “Var teikt, ka pagūstam izsekot viņu dzīvei – viņi runā gan par pagātni, gan nākotni, līdz ar to skatītājam paveras diezgan ilgs dzīves posms, taču darbība notiek divās dienās, kurās visi personāži satikušies,” teic režisore.
Pietrūka meiteņu
“Man šķita ka šī luga Rīgas Krievu teātrim piemērota tieši ar savu cilvēciskumu un dzīvīgumu, tās personāži varētu būt ļoti atpazīstami arī krievu publikai. Lugā notiekošais atklāj, kā astoņi ļoti atšķirīgi cilvēki tiek galā ar savu dzīvi, kā viņi risina ikdienas jautājumus – lielus un mazus, psiholoģiskus un sadzīviskus,” stāsta Māra Ķimele.
Jautāta, vai tad ar dzīves lielo un mazo jautājumu šķetināšanu nenodarbojas visas lugas, Māra Ķimele atteic – daļa tomēr balstās filozofiskos konceptos, risina lielās dzīves mīklas. “Protams, skatoties “Hamletu”, arī varam identificēties ar prinčiem un karaļiem, taču “Jūras vējš” ir par reāliem notikumiem, kas notiek tieši šeit un tagad, Latvijā, cilvēki un situācijas atpazīstamas ļoti tieši,” stāsta režisore.
Savukārt Rīgas Krievu teātra valdes priekšsēdētāja un aktrise Dana Bjorka, kura izrādē iejutusies faktiski drāmas atslēgas – Aigara pirmās sievas Magdas – lomā, apgalvo, ka šī Ingas Ābeles luga uzrunā ikvienu mentalitāti: “Krievu auditorijai izrāde varētu būt interesanta ar to, ka tajā piedalās jaukts sastāvs, trīs latviešu un seši krievu aktieri, un mēs tiešām esam ļoti, ļoti atšķirīgi. Ne tikai valodas ziņā – uz skatuves var skaidri redzēt mentalitāšu, aktierskolu atšķirību, un es kā skatītāja interesantāko saskatu tieši šajā sintēzē. Ja pati nepiedalītos izrādē, man būtu ļoti interesanti atnākt un paskatīties.”
Arī dramaturģe Inga Ābele, kurai šis būs jau trešais iestudējums uz Rīgas Krievu teātra skatuves, teic, ka ar lielu interesi gaida pirmizrādi.
Dana Bjorka izrādē nokļuvusi gandrīz nejauši: “Rīgas Krievu teātrī patlaban tiek gatavota izrāde “Grāfs Monte Kristo”, kurā būs nodarbināta lielākā daļa štata, un iznāca, ka pietrūkst meiteņu. Kad Māra Ķimele mani uzrunāja Magdas lomai, sākumā šaubījos – direktores pienākumu dēļ šosezon nevēlējos uzņemties pārāk lielu aktierslodzi, taču nācās piekrist un būt komandā.
Bet nu man prieks, ka esmu izrādē, strādāju kopā ar Māru un ar labiem aktieriem.
Laikam jau viņa manī saskatīja kaut ko no šīs lomas, no Magdalēnas, un, iespējams, kāda līdzība tiešām ir, jo loma nāca samērā viegli, tāpat samērot mēģinājumus ar darbu nebija grūti – no rīta mēģināju, bet otru dienas pusi veltīju teātra vadīšanai.”
Tieši piedaloties šajā izrādē, viņa atklājusi, ka arī teātra vadītājas pienākumus pildīt vieglāk, esot iekšā kādas lugas aktualitātēs un problēmās – tad arī kā direktors labāk izproti grūtības, ar kurām saskaras izrādes veidotāji, un labāk saskati arī atrisinājumu.
Teātra vadītāja saka – arī iepriekš novērojusi, ka administrācijas pārstāvji palaikam jāaizved uz mēģinājumu, lai labāk izjustu radošās komandas vajadzības un saprastu, kā tās risināt.
Līdzās M. Čehova Rīgas Krievu teātra aktieriem uz skatuves būs arī Mārtiņš Vilsons un Andris Bulis, kuriem krievu valoda nesagādā grūtības, kā arī jaunā aktrise Anna Nele Āboliņa, kuru skatītāji jau paguvuši iepazīt seriālā “Viss pa jaunam”. Māra Ķimele uzslavē – tā kā jaunā aktrise ir čakla un apveltīta ar labu muzikālo dzirdi, nemākot krievu valodu, lugas tekstu viņa apguvusi ļoti īsā laikā un ļoti labi.
Laba sadarbība
Danai Bjorkai izrādes iestudēšanas process gan uzvēdījis patīkamu studiju laika nostalģiju, gan arī sniedzis jaunu profesionālo pieredzi, jo iepriekš ar Māru Ķimeli nebija sanācis strādāt.
“Mārai ir ļoti liela pieredze, viņa ir izcila pedagoģe, man vienmēr bija gribējies strādāt ar viņu kopā, un nu šī izdevība ir pienākusi,” priecājas Dana Bjorka, piebilstot – ar Māru Ķimeli darbs ievērojami atšķiras no darba ar krievu tautības režisoriem.
“Viņa ir ļoti mierīga, un viņas iekšējais miers un pārliecība, ka viss būs labi, gan iedvesmo, gan arī liek saspringt.
Neesmu pie šāda darba stila īsti pieradusi, jo mūsu režisori parasti ir satraukti, bet Māra visu risina mierā un labsirdībā.
Tas man atgādina studiju laiku, kad mācījos pie Mihaila Gruzdova un Indras Rogas.”
Savukārt Māra Ķimele, kura šajā sezonā vairs nav Jaunā Rīgas teātra režisore, teic: nav viegli palikt bez sava teātra, jo neatkarīgs režisors vienmēr vairāk rēķinās ar tā teātra vajadzībām, teātra aktieru sastāvu un specifiku, kas viņu uzaicinājis, kamēr, ilgāku laiku strādājot vienā teātrī, kur izveidojas dziļš savstarpējās saprašanās līmenis, var atļauties būt personiskāks. Tomēr režisore atzīst, ka Rīgas Krievu teātra aktieri ir atsaucīgi un profesionāli varoši, tādēļ strādāt pie izrādes esot patīkami.
Izrāde “Jūras vējš” M. Čehova Rīgas Krievu teātrī
* Veidota pēc Ingas Ābeles lugas “Sala”, ko krievu valodā tulkojis Roalds Dobrovenskis.
* Režisore Māra Ķimele, scenogrāfs – Reinis Suhanovs, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa. Izrādē skan grupas “Instrumenti” mūzika.
* Lomās: Andris Bulis, Dana Bjorka, Jana Herbsta, Mārtiņš Vilsons, Anatolijs Fečins, Jeļena Sigova, Aleksandrs Maļikovs, Nataļja Smirnova / Anna Nele Āboliņa.
