Latvijas Universitātei krietns kritums pasaules augstskolu reitingā 1
Šonedēļ publiskotajā vienā no prestižākajiem augstskolu reitingiem pasaulē – “The Times Higher Educations” pasaules universitāšu reitingā Latvijas Universitāte (LU) nu ir krietni zemāk nekā pērn. Iepriekš LU bija iekļauta universitāšu grupā, kas ieņem 651. līdz 700. vietu, bet nu nokritusi līdz 898. vietai. Pirms tam LU turējās grupā 701 līdz 800.
Tāpat kā pērn arī šogad reitingā iekļuvušas tikai divas pašmāju augstskolas. Vēl zemāk nekā LU tajā ir Rīgas Tehniskā universitāte, kas ierindojusies 941. vietā. Pērn šī universitāte bija grupā 800+. RTU gan lepojas, ka reitinga veidotāji toties augstu novērtējuši RTU sadarbību ar industriju. Šajā ziņā RTU ierindojusies 500 labāko vidū.
LU rektors Indriķis Muižnieks universitātes kritumu reitingā saista ar “datu interpretācijas problēmām”. Proti, LU pievienoti vairāki institūti, tāpēc pieaudzis akadēmiskais personāls, bet institūta pētnieku pēdējo gadu citējamās publikācijas LU nav pieskaitītas. Sanāk, ka darbinieku vairāk, bet publikāciju skaits nav audzis. Tuvākajos gados LU pozīcijai reitingā vajadzētu kāpt, kaut reitingošanās dēļ par labu neesot nākusi arī Rīgas Pedagoğijas un izglītības vadības augstskolas pievienošana.
Arī augstākās izglītības eksperts profesors Andrejs Rauhvargers uzskata, ka par LU kritumu nebūtu jāraizējas. “Pirmās 200 līdz 300 šī reitinga augstskolas ir pati, pati spice. Tie simti, kas ir zemāk, ir citā līmenī, bet arī cienījamas,” stāsta profesors. Tomēr ir valstis, kuru augstskolas ļoti cenšas tikt prestižajā reitingā, kurā iekļautas 1102 universitātes, kas ir tikai 5 līdz 7 procenti no visām pasaules augstskolām. Austrumāzijā pat esot valstis, kuras piešķir finansējumu augstskolām, ņemot vērā to pozīciju šajā reitingā. Tāpēc ir augstskolas, kas strauji ielaužas reitingā un varētu būt apsteigušas LU, taču tas nebūt nenozīmējot, ka kritusies LU studiju kvalitāte. A. Rauhvargers uzskata, ka par Latvijas augstskolu pozīcijām reitingā jāpriecājas.
Salīdzinot, kā reitinga veidotāji vērtējuši abas minētās Latvijas augstskolas, var redzēt, ka, viņu ieskatā, LU ir spēcīgāka “starptautiskā perspektīva” un vairāk citēto publikāciju, savukārt RTU to pārspēj izpētē un vairāk ieņēmumu gūst no sadarbības ar uzņēmumiem. Studiju līmenis abām augstskolām novērtēts līdzvērtīgi.
A. Rauhvargers teic – lai iekļūtu reitingā, ļoti svarīgs ir arī universitāšu lielums, tāpēc no Latvijas augstskolām izredzes tuvākajā laikā iekļūt tajā varētu būt tikai Rīgas Stradiņa universitātei. “Citas augstskolas, lai cik labas būtu, šajā reitingā neiekļūtu sava izmēra dēļ,” skaidro profesors. Viens no galvenajiem indikatoriem, kas nosaka augstskolas kvalitāti, šī reitinga veidotāju ieskatā, ir universitātē tapušo citējamo zinātnisko publikāciju skaits, un šajā ziņā mazas augstskolas vienmēr atpaliks no lielām. Izņēmums ir medicīnas augstskolas, jo šajā nozarē zinātniskās publikācijas top biežāk. Tā varot izskaidrot to, ka reitingā gana augstajā 38. vietā ir Zviedrijas medicīnas augstskola “Karolinska”, kas nebūt nav liela.
Tāpat kā citus gadus arī šogad 1. vietu reitingā saglabājusi Oksfordas universitāte Lielbritānijā. Otrajā vietā ir vēl viena britu augstskola – Kembridžas universitāte, kas pakāpusies no pērnā gada 4. vietas. 3. un 4. vietu šāgada reitingā dala amerikāņu labākās augstskolas: Kalifornijas Tehnoloģiju institūts un Stenfordas universitāte, kas pērn reitingā ieņēma attiecīgi 2. un 3. pozīciju. Kopumā TOP 10 ir trīs britu augstskolas un septiņas amerikāņu universitātes. Labāko desmitniekā ielauzies Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē, kas pērn bija 13. vietā. Labākā no Baltijas valstu augstskolām, kā ierasts, ir Tartu universitāte, kas iekļauta augstskolu grupā, kas ieņem 300. līdz 350. vietu.
Skatiet labāko pasaules augstskolu reitingu ŠEIT
