Par Latvijas koka arhitektūras galvaspilsētu taisās kļūt Jelgava 0
Jau divdesmit pirmo reizi būvniecības nozares profesionāļi organizē skati “Gada labākā būve Latvijā 2018” . Otrajai kārtai žūrija, kuras sastāvā ir 49 eksperti, izvirzīja 79 būves. Skates ģeogrāfija ir ļoti plaša. 32 būves atrodas Vidzemē, 18 – Rīgā, 11 – Kurzemē, astoņas – Latgalē un deviņas – Zemgalē, bet viena pat Zviedrijā.
Lai būves novērtētu klātienē, žūrija dodas astoņos braucienos. Tieši pirms nedēļas vērtētāji pabija Zemgalē.
“Žūrijas komandai ceļojot pa Latviju, tajā skaitā pa Zemgali, pamanījām, ka pilsētu ārtelpu arhitektūra kļūst arvien pilnasinīgāka,” uzsver Normunds Grīnbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents. “Ar katru gadu arī provincē izremontētām ēkām pievienojas atjaunoti skvēri, izveidotas svinību un tiek labiekārtotas rekreācijas vietas. Tā veidojās vide, kurā cilvēkam patīk atrasties, kur viņš jūtas kā mājās un no kurienes nevēlas braukt prom. Patīkami arī redzēt, ka vietējais būvmateriāls – koks – tiek plaši un efektīvi izmantots,” piebilst žūrijas priekšsēdētājs.
Vides uzlabojumus visspilgtāk var novērot skvēra pārbūvē Tukumā, Lielajā ielā 6 un Jaunajā ielā 5, ko pēc novada domes pasūtījuma veica SIA “Telms”. Īpašu koka akcentu Lielplatones muižas ansamblī tagad liek restaurētais “Vešūzis” un Saldus novadā – Cieceres ezera krastā uzslietais skatu tornis, ko pēc pašvaldību pasūtījuma veicis SIA “Warss+”.
Par Latvijas koka arhitektūras galvaspilsētu taisās kļūt Jelgava.
Tas notiek, gan pateicoties modernām koka konstrukciju ražošanas jaudām, gan labai teorētiskajai bāzei, gan Jelgavas pilsētas pašvaldības pasūtījumiem. Kategorijā “Ainava” konkursam izvirzīta koka skatu torņa izbūve un piegulošās teritorijas labiekārtošana Jelgavas Pilssalā. Lielākā apjomā līmētās koka konstrukcijas tika izmantotas atklātās publiskās slidotavas segtā jumta Pasta salā izbūvē, kas konkursam tika virzītas kategorijā “Koka būve”. (Pasūtītājs: galvenais būvuzņēmējs SIA “Igate būve”.)
“Šogad uz skati virzījām vienu projektu, nākamgad būs otrs, kurā tiks izmantotas viengabala līmētās koka konstrukcijas, pašas garākās Latvijā,” stāsta žūrijas loceklis Andrejs Domkins, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta direktors.
“Domāju, atsevišķa konkursa kategorija “Koka ēkas” izdalīšana ir pārejoša lieta. Koka ēkas sen jau var līdzvērtīgi sacensties ar citām un, kā to pierādīja nesenais konkurss Austrijā, pat apsteigt citu materiālu ēkas, un iegūt pirmās vietas. Savādi. Praktiski vienlaikus Eiropā tika pieņemtas divas svarīgas regulas: viena par datu aizsardzību un otra par klimata izmaiņām. Pie datu aizsardzības Latvijā ķērās klāt ātri un enerģiski, bet klimatu izmaiņu bremzēšana rit stipri lēnāk. Kokmateriāla izmantošana būvniecībā ir veids, kā izmešus samazināt, un šobrīd pasaules tirgū Latvijas līmētie kokmateriāli ir pieprasīti. Laiks tos sistemātiski lietot arī pašu mājās,” stāsta Domkins.
Tukuma novada dome bija pasūtītājs Tukuma 3. pamatskolas sporta zāles un stadiona izbūvei (galvenais būvuzņēmējs: SIA “Selva Būve”) un skvēra pārbūvei Tukumā. (Galvenais būvuzņēmējs: SIA “Telms”.) Trešā objekta – valsts galvenā autoceļa A10 segas pārbūve Tukuma un Engures novadā – pasūtītājs bija VAS “Latvijas valsts ceļi” un galvenais būvuzņēmējs: PA “Strabag & ACB”.
“2018. gadā ir pabeigti divi objekti – Zigfrīda Annas Meierovica piemineklis un laukums, kā arī Tukuma Sporta halle, kas ir pieteikti skatei. Zigfrīda Annas Meierovica laukums kategorijā “Ainava”, savukārt Tukuma Sporta halle un stadions sacentīsies ar citiem objektiem kategorijā “Publiskā jaunbūve” jau otrajā kārtā,” atzīmēja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans. “Kā nākamie nozīmīgākie ES fondu projekti būs Tukuma 2. vidusskolas rekonstrukcija, pirmsskolas iestādes “Pasaciņa” rekonstrukcija un paplašināšana, lauku ceļu pārbūves otrās kārtas realizācija vismaz 10 km kopgarumā. Savukārt galvenais pašvaldības budžeta finansētais projekts būs maģistrālās Kurzemes ielas otrās kārtas būvdarbi. Domāju, Tukuma novada pašvaldības galvenais uzdevums ir veidot iedzīvotājiem pieejamu, ērtu un kvalitatīvu vidi. Tas atspoguļojas iedzīvotāju skaita dinamikā, salīdzinot ar situāciju Latvijā,” piebilst Lukmans.
