Par Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju daudz neskaidrību 0
Ekonomikas ministrija (EM) ir sākusi pētīt Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas iespējas, taču par to ir vēl ļoti daudz neskaidrību.
Kā 14.oktobrī vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”, EM sākusi pētīt “Latvijas gāzes” (LG) privatizācijas līgumu un konstatējusi, ka nav skaidri noteikts, kam pieder Inčukalna gāzes krātuve. Valsts domā, ka krātuve “Gazprom” izīrēta uz laiku, bet Krievijas kompānija to uzskatot par savu. Dokumentus analizē vairāku iestāžu juristi, un cer līdz novembrim rast risinājumu sarežģītajai situācijai.
“Tas, ko mēs darām, ir – juridiski vērtējam, ar kādu likumisku risinājumu Latvija varētu šo gāzes liberalizāciju veikt. Tas, ka gāzes tirgus liberalizācija Latvijā tiks veikta, tas ir absolūti skaidrs visām pusēm, arī LG un “Gazprom”. Tā ir nenovēršama notikumu virzība. Par konkrēto risinājumu mēs valdībā tuvākajos mēnešos runāsim,” sacījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Tikmēr “Gazprom” un LG plānojot ievērojamu Inčukalna gāzes krātuves rekonstrukciju. Tā paredzot investīcijas no 191 līdz pat 380 miljoniem eiro. Ja pēc rekonstrukcijas valsts gribēs Inčukalnu atgūt, “Gazprom” šos līdzekļus valstij prasītu atmaksāt.
Lai arī Eiropas Komisija prasa jau tuvākajos gados liberalizēt gāzes tirgu, Latvijā problēmas rada 1997.gadā noslēgtais LG privatizācijas līgums.
“Saskaņā ar starptautisko likumdošanu lēmumu par komerckompānijas struktūras izmainīšanu pieņem akcionāri. Jebkura cita veida darbība var kalpot par priekšmetu tiesvedībai. Līdz 2017.gadam spēkā esošā starptautiska līmeņa vienošanās neparedz LG sadalīšanu. Kā man ir zināms, starp LG un Latvijas valsti ir vienošanās par to, ka tiks veidota darba grupa, kas rīkos konsultācijas, lai šo jautājumu risinātu. Tas ir atlikts uz ilgāku laiku, tāpēc runāt, kā tas varētu notikt, vēl ir pāragri,” sacījis “Gazprom” biroja vadītājs Latvijā Jevgēņijs Roldugins.
Cita LG akcionāra “Itera Latvija” vadītājs Juris Savickis uzsvēris, – ja Latvija nolems tiesāties ar “Gazprom”, tad pretī saņems augstākas gāzes cenas.
“”Gazprom” jau par to neizsakās, jo notiek sarunas, bet es varu to pateikt brīvi – tas ir tīrākais politiskais pasūtījums. Lai kaut kā citas lietas risinātu. Es kā gāzes patērētājs varu jums pateikt skaidri un gaiši – ja “Gazprom” uzliek sodus, noteikti būs tā, ka palielināsies gāzes cena. To ko jūs atņemsiet vienā vietā, to jūs atdosit citā vietā,” sacīja Savickis.
Atšķirībā no Lietuvas, kas sūdzējusies Eiropas Komisijā un vērsusies ar prasību Zviedrijas tiesā, Latvija ar “Gazprom”, visticamāk, netiesāsies. “Man ļoti gribētos cerēt, ka visu varēs atrisināt bez tiesas starpniecības. Ja puses nevarēs vienoties, tad neapšaubāmi, ka ir iespējams tāds scenārijs, ka var notikt arī tiesvedība. Taču pirms sarunas nav tā kārtīgi notikušas, pirms nav notikušas konsultācijas starp dažādām Latvijas valsts institūcijām, nav prātīgi zīmēt scenārijus, kas būtu, ja būtu,” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).
Neoficiāli izskanot, ka “Gazprom” varētu apsteigt Baltijas valstu valdības un pati veikt formālu gāzes tirgus atvēršanu, lai piemērotos Eiropas regulējumam, piemēram, gāzes cauruļvadus pārdodot kādam citam uzņēmumam. Pat ja jaunais cauruļvadu īpašnieks būtu netieši saistīts ar “Gazprom”, formāli Eiropas prasības tiktu ievērotas.
