Kā bērnudārziem klājas, strādājot pēc jaunās sistēmas, kad vairāk jārunā un jāmācās latviski? 0
No šā mācību gada sākuma bērnudārzi sākuši īstenot jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kas cita starpā paredz arī vairāk izmantot valsts valodu mazākumtautību bērnudārzos. Kā bērnudārziem klājas, strādājot pēc jaunās sistēmas, kad vairāk jārunā un jāmācās latviski?
“LA” viesojās Rīgas 14. pirmsskolas izglītības iestādē, kur 178 bērni sadalīti 10 grupās, no kurām trīs ir latviešu, bet pārējās ir mazākumtautību – krievu – grupas. Pirms dažiem gadiem te bija tikai krievu grupas. Tagad te arī personāls savā saziņā cenšas pāriet uz latviešu valodu. Tāpat valsts svētku pasākumi notiekot latviski, bet māmiņdienās izmantojot abas valodas vai runājot gandrīz latviski.
“Mums ir viena grupa, kas ļoti slikti runā latviski, bet māmiņdienā viņi nospēlēja tik labi teātri, pilnībā latviski,” priecājas iestādes vadītāja Gunita Grīnberga.
Viena no jauno pirmsskolas vadlīniju prasībām ir vienots audzināšanas un mācību process, kurā bērns praktiskā darbībā integrēti apgūst zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādās mācību jomās, attīsta caurviju prasmes un veido vērtībās balstītus ieradumus. Tātad arī latviešu valoda jālieto visas dienas garumā, ne tikai latviešu valodas nodarbībās.
Bieži dzirdētas bažas, ka, ieviešot skolās un bērnudārzos vairāk latviešu valodu, vēl vairāk trūks pedagogu, jo daļai strādājošo, neraugoties uz to, ka ir apliecība, kas apliecina augstākā līmeņa latviešu valodas prasmi, reālās zināšanas nav tik labas, lai bērnus mācītu latviski.
Rīgas 14. bērnudārzā šo problēmu risina tā, ka pedagogi, kas nav tik droši par savām valsts valodas zināšanām, var strādāt jaunākajās grupās, kur mācības notiek bilingvāli, kā arī kopā ar kolēģi, kam latviešu valoda ir dzimtā. Taču vienlaikus latviešu valodas zināšanas ir jāuzlabo.
“Skolotāji cenšas, taču ir bail kļūdīties, bail, ka kāds pārmetīs,” stāsta G. Grīnberga.
Piecgadniekiem un sešgadniekiem, kuri jau tiek gatavoti skolai, ikdienā grupā pārsvarā skan latviešu valoda. Visi bērni, kam drīz jādodas uz skolu, apvienoti vienā grupā, kurā strādā skolotāja, kura perfekti pārvalda gan latviešu, gan krievu valodu un spēj strādāt atbilstoši vadlīnijām, kurām pievienotā mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma paredz: “Visā pirmsskolas izglītības posmā sekmē latviešu valodas apguvi integrētā mācību procesā, izmantojot bilingvālo pieeju, ko atbilstoši bērna attīstībai īsteno pedagogu, speciālistu un citu izglītības iestādes darbinieku sadarbībā, kā arī lieto latviešu valodu ikdienas saziņā. Bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu valoda, izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei.”
“Bērni skatījās lielām acīm”
Divās mazākumtautību grupās kā pedagoga palīgs, tautā sauktā auklīte, strādā darbinieces, kam arī ir augstākā pedagoģiskā izglītība un kuras palīdz grupiņā ienest vairāk latviešu valodas.
Piemēram, pedagoga palīgs Inga Piliksere savulaik apguvusi arī prasmes, kā mācīt latviešu valodu mazākumtautību bērniem, līdz ar to var pilnvērtīgi piedalīties izglītošanā. “Viņa ir latviešu valodas nesējs, kas ar bērniem runā latviski,” saka G. Grīnberga.
I. Piliksere strādā no pagājušā gada un redzams, ka bērnu latviešu valodas prasmes šajā laikā strauji uzlabojušās. “Agrāk, protams, arī bija latviešu valodas skolotāja, bet viņa vadīja tikai konkrētas nodarbības, ārpus kurām latviešu valodas nebija. Tagad latviešu valoda skan visu dienu un ne tikai mācoties, bet sarunājoties arī par sadzīves lietām,” teic G. Grīnberga.
Tomēr, ja bērns nesen sācis bērnudārza gaitas un neko nesaprot latviski, tad arī auklīte nepieciešamības gadījumā parunās ar viņu krieviski.
“Katrs bērns ir individualitāte un jāpielāgojas. Tomēr vienmēr sarunu uzsāku latviski, tad skatos pēc bērna reakcijas, vai saprot. Ja nesaprot, šo pašu frāzi pārtulkoju krieviski un tad vēlreiz saku latviski. Nākas saprast. Pirmajā mēnesī bērni skatījās uz mani lielām acīm un nesaprata latviski neko, bet nu jau ir daudz labāk. Pat, ja latviski paši to nepateiks, teiktā jēgu sapratīs,” saka I. Piliksere.
Bērni nāk no krievvalodīgām ģimenēm, kur latviski nerunā nemaz, tāpēc vecāki priecājoties par katru vārdu, ko bērni izrunā latviski.
Salīdzina alfabētus
Grupās, kurās ir bērni līdz piecu gadu vecumam, saskaņā ar vadlīnijām ikdiena ir bilingvāla: mācību materiāli un uzraksti ir divās valodās, arī personāls ar mazuļiem runā abās valodās, bērnam ir iespēja salīdzināt latviešu un krievu valodu, piemēram, burtus abās rakstībās.
“Bērni pēta abus alfabētus un spriež: šie burti ir tādi paši, šie līdzīgi, bet šie pavisam atšķirīgi,” stāsta vadītājas vietniece Inese Eglīte. Lasīt bērni gan vispirms iemācās krieviski. Taču pēc tam lasīšana latviešu valodā tiek apgūta ļoti ātri, jo lasīšanas tehniku mazie jau iemācījušies.
Latviešu valodas apguvei lieti noder Latviešu valodas aģentūras saņemtais jaunais didaktisko materiālu komplekts, kur I. Eglīte bija viena no līdzautorēm. Tas ietver 12 dažādu materiālu veidus – latviešu valodas alfabēta trafaretu, signālkartītes un jautājumu kartītes, galda spēli “Cirks”, figūras dialogu veidošanai, plakātus, sižetisko attēlu sērijas, attēlu un vārdu bingo, vārdu puzles, darbības vārdu kartītes u. c. materiālus.
Vai bērnudārzā latviešu valodu labi apguvušie krievvalodīgie bērni varētu tālāk mācīties latviešu skolās?
Bērnudārza darbinieces atbild, ka varētu, tomēr zināms, ka lielākā daļa bērnu no mazākumtautību grupām ies uz mazākumtautību skolām.
Ģimenes, kas vēlas sūtīt bērnu latviešu skolā, parasti arī bērnudārzā cenšas tikt grupās, kur izglītības programmu īsteno valsts valodā. “Mūsu bērnudārzā valsts valodas grupās ir ļoti daudz bērnu no mazākumtautību vai jauktajām ģimenēm,” atklāj G. Grīnberga.
Diemžēl Rīgā latviešu plūsmā parasti nav brīvu vietu, tāpēc, ja bērns iestājies mazākumtautību grupā, nav iespējams pāriet uz latviešu grupu. Dažkārt vecāki vēlas, lai bērns vismaz pēdējos gadus pirms skolas mācās latviešu grupā. Tad no bērnudārza jāizstājas un jāstājas par jaunu rindā nu jau uz grupu ar latviešu mācību valodu.
Ja bērns jau sasniedzis piecu gadu vecumu, ir lielas izredzes, ka plāns izdosies, jo pirmsskolas vecuma bērniem ir priekšroka – iestājoties bērnudārzā, viņi aizvirzās uz rindas priekšgalu.
“Mūsu bērnudārzā katru gadu tā rīkojas vairākas ģimenes. Tas nozīmē, ka mazākumtautību cilvēki grib, lai viņu bērni apgūtu valsts valodu, tikai ne vienmēr ir iespējams šo vēlmi piepildīt, jo trūkst pedagogu, kas labi runātu latviski,” secinājusi G. Grīnberga.
Mācās no vecākajiem
Vēl viena šī bērnudārza īpatnība ir tā, ka jauktajās grupās ar dažāda vecuma bērniem kopā var palikt brāļi un māsas, kas mazajiem rada drošības sajūtu. Kad ciemojamies bērnudārzā, katra vecuma bērniem ir savs galds, katram jāpilda savi uzdevumi.
Tomēr mazākie ik pa laikam piestaigā pie lielo bariņa, lai paskatītos, ko viņi dara un tādējādi mācītos no citiem bērniem. “Lielie ir skolotāji, mazajiem ir ļoti svarīgi atdarināt lielos,” teic vadītāja.
Vai šādā grupā nav grūtāk ieviest jaunās vadlīnijas? “Nē, tieši vieglāk, jo esam jau pieraduši, ka jādod bērniem dažāda līmeņa uzdevumi. Nav vilinājuma strādāt pa vecam un visiem dot vienādus uzdevumus,” atbild G. Grīnberga. Agrāk bērnudārzu grupiņās bieži varēja redzēt, ka bērni aplicējuši 20 teju vienādus kokus vai sniegavīrus. Jaunās vadlīnijas liek ļaut brīvāku vaļu bērnu fantāzijai, ļaut izmantot dažādus materiālus un tehniku. Tāpēc nu šī vienādība iešot mazumā.
Turklāt, tā kā pedagogi nevar visu laiku būt klāt visiem bērniem, viņi arī mācās darboties paši. Bērns mācās palīdzēt vispirms sev, tad citam, tā ir tā jaunajā saturā prasītā pašvadītā mācīšanās.
Mainās pedagoga attieksme
I. Eglīte pati darbojusies projektā “Skola 2030”, kas izstrādāja jauno mācību saturu, un šajā bērnudārzā kompetenču pieeju pamazām sākt ieviest jau no 2017. gada decembra, tāpēc pārmaiņas ir pakāpeniskas, nevis straujas. Kas tad ir mainījies?
“Ir mainījusies skolotāja attieksme.
Darbs vairs nav saraustīts. Katru nedēļu nav jādomā jauns temats, tagad tas ir uz mēnesi vai pat ilgāk, mēs ejam dziļumā, ļaujam bērniem pētīt.
Tēmas apguve sākas ar to, ka kopīgi ar bērniem noskaidrojam, ko mēs šajā tēmā jau protam, zinām, varam un arī, ko gribam uzzināt. Tā rodas plāns, kā un ko mācīsies, kādi būs uzdevumi,” skaidro I. Eglīte.
“Dažkārt bērni nāk ar pārsteidzošām idejām par to, ko viņi grib uzzināt vai kādus eksperimentus veikt. Piemēram, bērni vaicā, kāpēc lietus laikā mājas maina krāsu. Skolotājam jāgatavojas nodarbībām tā, lai atbildētu uz bērnu uzdotajiem jautājumiem.”
Pirms jauno pirmsskolas izglītības vadlīniju ieviešanas uz “Skola 2030” organizētiem kursiem devās bērnudārza vadība, pašvaldības organizētās apmācībās piedalījušies arī citi pedagogi. I. Eglīte piebilst, ka daudzviet, piemēram, tīmeklī, pieejama plaša informācija par pārmaiņām izglītībā, kā arī jauni mācību materiāli, taču apjoms ir tik liels, ka skolotājam fiziski nav iespējams to visu izlasīt.
Tāpēc vajadzīgas mācības, kur pedagogs nepieciešamās prasmes apgūst koncentrētā veidā.
Pedagogi gan ne vienmēr prot un grib lasīt dokumentus par prasībām izglītībā; izlasa pa diagonāli un sūdzas, ka neko nesaprot vai izdara nepamatotus secinājumus. “Par mītiem, kas saistībā ar kompetenču izglītību izplatījušies pedagogu vidū, varētu grāmatas sarakstīt,” saka I. Eglīte.
Kāpēc daļa izglītības iestāžu ir gatavas pārmaiņām, bet daļa neko nezinot? “Ir vietas, kur laikus gatavojās pārmaiņām, bet ir cilvēki, kas saka: kad tas stāsies spēkā, tad arī domāsim, ko darīt. Daudziem ir bail no jaunā, vieglāk ir darīt to, ko jau esi darījis.
Man arī bija pietiekams trauksmes līmenis par to, kā tad ieviesīsim pārmaiņas, tomēr bijām gatavi tam jau pat uz 2018. gada septembri.
Maksimāli paši meklējām kursus un saviem pedagogiem piedāvājām, bet tā ir arī pedagogu pašu atbildība: gādāt par savu tālākizglītību,” atbild G. Grīnberga.
Bērni kļūst patstāvīgāki
Līdzīga pieredze jauno vadlīniju ieviešanā ir Rīgas 273. pirmsskolas izglītības iestādei. Arī šis ir mazākumtautību bērnudārzs, kas tikai no nākamā mācību gada plāno izveidot vienu latviešu grupu. Iestādes vadītājas vietniece izglītības jautājumos Diāna Ružkovska “Latvijas Avīzei” saka: visvairāk jāmainās skolotājiem un viss atkarīgs no katra pedagoga rakstura: vienam grūtāk pieņemt pārmaiņas, citam vieglāk. Lai palīdzētu pedagogiem pielāgoties pārmaiņām, visi kopā izstrādājuši nodarbību plānus, meklējuši noderīgus mācību materiālus.
“Vairs nevar gadu no gada izmantot vecos materiālus, nodarbību plānus, jo ir jāpielāgojas bērnu interesēm. Piemēram, tēma ir “Ziema”, skolotāja gatavojusies vairāk stāstīt par norisēm dabā, bet bērni grib uzzināt, no kā gatavo slidas un slēpes,” stāsta vadītājas vietniece.
Saskaņā ar jaunajām vadlīnijām jāļauj bērniem pašiem darīt vairāk. Tāpēc tagad mazie paši sev uzliek ēdienu, paši aiznes tukšo šķīvi, sakopj galdus gan pēc ēšanas, gan, piemēram, pēc darbošanās ar krāsām. “Un mēs jau redzam, ka bērni kļūst patstāvīgāki, labāk iemācījušies pašaprūpes prasmes,” stāsta bērnudārza pārstāve.
“Skolotāju palīgiem gan ir grūtāk, jo viņu pienākums ir nodrošināt grupiņās tīrību un kārtību un it kā vieglāk būtu izdarīt pašiem, nekā ļaut, lai bērni paši liek ēdienu, tomēr saprotam, ka ir svarīgi mācīt patstāvību.”
Šajā bērnudārzā visām skolotājām dzimtā valoda ir krievu, tāpēc viņām nenākas viegli ievērot jaunās prasības par latviešu valodas lietojumu, atzīst D. Ružkovska.
Tomēr skolotājas cenšoties. Nesen visas bijušas uz simts stundu latviešu valodas kursiem.
“Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu grupā, kur jārunā tikai latviski, ir tāda problēma, ka bērni ne vienmēr saprot, ko skolotāja viņiem saka. Pirmkārt, tāpēc, ka ar grupas audzinātāju viņi līdz šim runājuši krieviski un bērni nesaprot, kāpēc tagad latviešu valodā; kaut bilingvālā pieeja bija arī agrāk, tomēr tad skolotāja latviski teica pa atsevišķam vārdam, nevis visa sarunvaloda bija latviešu. Agrāk bērni bija pieraduši latviski sarunāties tikai ar latviešu valodas skolotāju. Otrkārt, tāpēc, ka skolotāju latviešu valoda nav perfekta.
Nezinu, cik tas ir labi, ja latviešu valodas nesējs ir cilvēks, kam tā nav dzimtā valoda un ir tomēr tā savādi, ja skolotāja un bērns, kam abiem dzimtā valoda ir mazākumtautību, sarunājas latviski.
Taču mums jāstrādā ar tiem kadriem, kas mums ir…” teic D. Ružkovska. “Tagad domājam, ko darīt ar latviešu grupu: vai meklēt pedagogu latvieti, ko var nebūt viegli atrast, vai uzticēt darbu šajā grupā skolotājai, kurai, runājot latviski, ir akcents. Vai vecākiem nebūs iebildumu?” Viņa piebilst, ka audzinātāju trūkums mazākumtautību bērnudārzos nav tik akūts, jo skolotājas, kuru dzimtā valoda nav latviešu, turoties pie tās darba vietas, kas viņām ir.
Arī šajā bērnudārzā ienest latviešu valodu palīdz audzinātāju palīgi. No 11 grupām septiņās auklītes ir latvietes. Viņas sarunājas ar bērniem latviski, tādējādi nodrošinot, ka arī jaunākajās grupās visu dienu skan latviešu valoda. Arī bērnudārza vadība no šī mācību gada ar kolēģēm sarunājas tikai latviski. “Īstenot pārmaiņas nav viegli, tomēr tas nav neiespējami. Maziem soļiem ejam uz priekšu,” secina D. Ružkovska.
Pēta latviešu valodas lietojumu
Valsts pētījumu programmas “Latviešu valoda” ietvaros pētnieki cenšas noskaidrot, kā veicas ar latviešu valodas apguvi, tostarp bērnudārzos. Liepājas Universitātes rektore Dace Markus Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā februāra sākumā cita starpā atklāja, ka vismaz pagaidām pētījuma rezultāti parāda, ka bērnudārziem nav viegli nodrošināt bilingvālo apmācību. Kaut to vadītāji un pedagogi cenšas strādāt atbilstoši prasībām, ne vienmēr tas izdodas.
“Latvijas Avīzei” D. Markus sacīja, ka pagaidām pētnieki bijuši tikai Rīgas un Liepājas bērnudārzos, taču plānots doties arī uz Latgali. Pētījums noslēgsies 2021. gada decembrī.
Ko prasa pirmsskolas izglītības vadlīnijas?
Pirmsskolas izglītības saturā un procesā iekļaujamās vērtības ir dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, darbs, daba, latviešu valoda un Latvijas valsts, kā arī citas vērtības, kas minētas Satversmē un Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.
Bērns, kurš apguvis mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, latviešu valodā atbild uz jautājumiem par redzēto un dzirdēto, jautā, lai iegūtu informāciju, izsaka savas vajadzības, iesaistās sarunā par tematiem, kuri saistīti ar ikdienu un mācību procesu; mācās pareizi izrunāt skaņas, pazīst iespiestos burtus, lasa īsus ikdienas situācijās un mācību procesā biežāk lietojamus vārdus.
