Par latviešu valodas lietošanu un kopšanu Rīgā rūpēsies būvvalde 6
Rīgas domes sēdē otrdien apstiprināti grozījumi Rīgas pilsētas būvvaldes nolikumā, paredzot, ka būvvaldei tiks pievienots Rīgas domes Valsts valodas centrs.
Tādējādi par latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas, kopšanas un attīstības jautājumiem un pilsētas kultūrvides veidošanu atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām būs atbildīga būvvalde.
Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs otrdien domes sēdē norādīja, ka 80% Valsts valodas dienesta darba jau tagad ir saistīti ar reklāmas izkārtņu, afišu kontroli un tamlīdzīgiem jautājumiem, tomēr opozīcijas deputāti iebilda, ka ar šādu soli latviešu valodas loma tiek noniecināta.
Pievienojot Valsts valodas dienestu būvvaldei, iecerēts veicināt pilsētvides kvalitātes uzlabošanos, kā arī mazināt administratīvo slogu privātpersonām, jo reklāmu un izkārtņu saskaņošanu varētu paveikt vienā iestādē. Būvvalde esot gatava uzņemties arī pārējās Valsts valodas dienesta funkcijas līdzšinējā apjomā.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-TB/LNNK Rīgas domes deputātu frakcijas vadītāja Baiba Broka norādīja, ka no racionālā un loģikas viedokļa Valsts valodas dienesta reorganizācija un iekļaušana būvvaldē būtu saprotama, jo būvvalde kļūs pieejamāka un efektīvāka rīdziniekiem, kas vēlas kaut ko būvēt un saņemt nepieciešamos saskaņojumus, neskrienot pa neskaitāmām institūcijām. Tiktāl, optimizējot būvvaldes darbību, valsts valodas speciālistu iekļaušana būtu lietderīga, uzskata deputāte.
Broka uzsvēra, ka Valsts valodas dienesta kā patstāvīgas institūcijas likvidēšana Rīgā ir valsts valodas simboliska noniecināšana, un šāda attieksme, likvidējot dienestu un pielīdzinot valsts valodas kopšanas, attīstības un kultūrvides nozīmi būvvaldes līmenim, Nacionālajai apvienībai nav pieņemama.
“Tas ir tikai mūsu pašu attieksmes jautājums – ierādīt cienīgu vietu mūsu valodai, sniedzot atbalstu dažādām iestādēm un institūcijām. Ņemot vērā būtisko lomu un simbolisku cieņu, nav pieņemami, ka Valsts valodas dienests tiek likvidēts. Ir pietiekami līdzekļu un resursu, lai sasniegtu abus mērķus – lai pāris cilvēki būvvaldē varētu saskaņot reklāmas un valodas centrs turpinātu valodas attīstīšanas un nostiprināšanas funkciju,” uzsvēra Broka.
Domnieks Olafs Pulks (V) pauda viedokli, ka šie grozījumi būtībā nozīmē Rīgas izpilddirektora pakļautībā esošā Valsts valodas dienesta likvidēšanu un reorganizācijas rezultātā šī institūcija faktiski beigs pastāvēt.
“Šeit ir gan simboliska jēga tam, ka pusotru gadu pēc valodas referenduma, kur tauta ļoti pārliecinoši pateica, ka jābūt vienai valsts valodai, Rīgas dome ierāda latviešu valodai 77.prioritātes vietu būvvaldes sastāvā,” sacīja Pulks, paužot viedokli, ka būvvaldes paspārnē valodas speciālisti tālāk par afišu stabu analizēšanu tā arī nenonāks, jo ir skaidrs, ka politiskā līmenī Rīgas domei šis jautājums nav interesants.
Pulks uzsvēra, ka Valsts valodas dienesta mērķis ir latviešu valodas aizsardzība un kopšana Rīgas pašvaldības iestādēs, kultūrvides sakārtošana Rīgā. Tāpat šim dienestam ir tiesības izteikt aizrādījumus par valsts valodas likuma un normu neievērošanu un sniegt ieteikumus, kā tos novērst. Valodas centrs līdz šim ir varējis arī iesniegt priekšlikumus komitejām un iestādēm par latviešu valodas stiprināšanu, taču būvvaldes funkcijās šie punkti vairs neparādās.
“Tās ir pietiekami nopietnas lietas, kas bija Valsts valodas dienesta uzraudzībā. Reorganizācijas rezultātā tās pazudīs gan simboliski, gan juridiski un faktiski,” uzskata Pulks.
Neraugoties uz opozicionāru iebildumiem, ar koalīcijas domnieku balsu vairākumu šodien Rīgas domē lēmums par Valsts valodas dienesta pievienošanu Rīgas pilsētas būvvaldei tomēr tika akceptēts.
