Liāna Langa: “Spēja uzvesties pūlī” 28
Liāna Langa, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu “Kopā augšup” devāmies no Mangaļu puses. Rāmi plūda cilvēku upe – latvieši tautastērpos, dienišķās un svētku drānās ar vainagiem galvā, mazi un lieli, cienījamos gados un jauni.
Laikapstākļi bija ideāli, dziesmu un deju kopu (no sovetiskā vārda “kolektīvs” vajadzētu atteikties) dalībniekus un skatītājus saudzējoši. Cilvēku plūsmā neviens negrūstījās, neskrēja otram priekšā un nestumdījās – ievēroja fiziskās distances kultūru. Tāpat bija pie estrādes “Sidraba birzs” vārtiem, kur cilvēku sablīvējums bija ievērojams. Savstarpēji neartikulēta, bet pieklājīga sadarbība, drošības kontroles un iekšā laidēju laipnība kļuva par svētku kultūras daļu, un tāpat bijis arī iepriekšējos Dziesmu svētkos. Padomāju, kur meklējama sākotne šīm unikālajām latviešu spējām labi un kulturāli uzvesties lielā ļaužu pūlī.
1864. gada trešajā Vasaras svētku dienā Dikļu draudzes luterāņu mācītājs Juris Neikens kopā ar Rūjienas draudzes skolotāju un ērģelnieku Ernestu Švehu sarīkoja pirmo latviešu dziesmu dienu, no kuras aizsākās Dziesmu svētku tradīcija. Pieļauju, ka tieši viņi ir vieni no mūsu uzvedības kultūras pūlī pamatu licējiem. Dikļu svētkos no apkārtējiem pagastiem piedalījās seši vīru kori no Lielsalacas, Limbažiem, Mazsalacas, Rūjienas, Dikļiem un Straupes, un arī bērnu koris ar 120 dziedātājiem. Te jau bija vajadzīga nopietna organizēšana, dziedātāju uzņemšana un pabarošana. Atgādinu, ka telefoniskas saziņas tolaik vēl nebija, bet latviešiem izdevās sapulcēties un svinēt! Esam iemācījušies to darīt ar unikālu vērienu, ko apbrīno daudzviet pasaulē.
Pēc Dziesmu svētku koncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” ģenerālmēģinājuma (manuprāt, tā bija viena no konceptuāli un muzikāli augstvērtīgākajām virsotnēm šajos Dziesmu svētkos) kāds tviterī apbrīnoja mūsu kultūru – daudzi tūkstoši klausītāju neesot atstājuši starp soliem ne dzēriena, ne ēdiena traukus! Pēc masu pasākumu pieredzes ASV varu piekrist, ka tas patiešām ir kulturāls sasniegums. Atceros agru rītu Manhetenā pēc Helovīna svētkiem – buldozeri šķūrēja atkritumu tonnas uz vietu, no kuras tie tika sastūķēti atkritumu savākšanas mašīnās.
29. maijā apmēram 30 000 cilvēku bija pulcējušies ap Brīvības pieminekli, lai nāciju saviļņojošā un vienojošā pasākumā sveiktu mūsu hokeja izlases uzvarētājus ar pasaules hokeja čempionātā iegūto bronzas medaļu. Milzīgs, priecīgs pūlis pašā pilsētas centrā! Netikām dzirdējuši par incidentiem vai par piemēslotu Brīvības pieminekļa apkārtni. Pieļauju, ka kulturālu, ar augstu atbildības sajūtu vainagotu uzvedību, lielam ļaužu skaitam atrodoties vienuviet, esam mācījušies no saviem Dziesmu svētkiem. To demonstrējām arī tautas manifestācijās Trešās atmodas laikā 11. novembra krastmalā, Mežaparka estrādē un pie Saeimas nama. To pieredzējām arī gājienā pret okupekli pagājušā gada 20. maijā.
Pēc noslēguma koncerta “Sidraba birzī” devāmies uz tramvaja pieturu pie Zoodārza. Paldies “Rīgas satiksmei” par īpaši norīkotajiem darbiniekiem, kuri regulēja ļaužu iekāpšanu tramvajos. Kāds ar milzu atbildības sajūtu apveltīts vīrs procesu priecīgi koordinēja ar asprātīgām replikām – viņš bija mūsējais! Pārpildītajā tramvajā sākumā bija klusums, līdz kungs ar ozollapu vainagu galvā uzsauca: “Vai tad nu klusēsim?” un uzsāka dziesmu, kurai mēs visi piebiedrojāmies. Dziedāšana tramvajā arī viena no mūsu svētku tradīcijām.
Patiesi ir tā, kā šogad Dziesmu svētkus raksturoja Egils Levits: “Pasaulē nav citas tādas tautas, kur valsts un nācija būtu tik cieši savijusies ar dziesmu. Dziesmu svētki jeb toreiz saukti par Dziedāšanas svētkiem izauga no tautas dziedāšanas, kur pagastos, ciemos cilvēki sanāca kopā un izdziedāja savas sāpes un priekus. 1873. gadā – pirmajos Latviešu Dziesmu svētkos – izskanēja Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju”, kas vēlāk kļuva par Latvijas valsts himnu. Tāpēc varam teikt, ka Latvijas valsts himna, bez kuras nav iedomājama Latvijas valsts, ir radusies Dziesmu svētkos.” Tāpat arī mūsu inteliģentā uzvedība un sadarbības prasmes, atrodoties skaitliski lielā kopībā.
