Par kūlīti jumta niedru ārzemnieki gatavi maksāt vairāk nekā latu 0
Tā kā niedres var pļaut tikai tad, kad ūdens sasalis, niedru pļāvēji pagaidām uz ezeriem netiek, taču ziema vēl tikai priekšā, un arī pērn esot bijis tā, ka niedru sezona sākusies tikai februāra vidū. Rucavas novada uzņēmējs Aldis Preiss: “Pagājušajā gadā uz ezera tikām tikai 16. februārī, jo divas dienas lija lietutiņš, kas saplicināja biezo sniega kārtu. Tagad sola, ka sākšoties sals.”
Niedres Rucavā pļauj ar kombainiem, ko sagādājuši tie Holandes uzņēmēji, kuri niedres pasūtījuši. “Taču nekādus noteiktus piegādes apjomus negarantējam – šajā biznesā viss atkarīgs no tā, vai ir vai nav niedru pļaušanai labvēlīgs laiks. Agrāk ārzemnieki par kūlīti jumta niedru maksāja EUR 1,20, tagad gatavi maksāt EUR 1,60, taču tehnikas noma arī maksā krietnu naudu,” atklāj uzņēmējs.
Aldis Preiss savā saimniecībā nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, niedru pļaušana viņam ir tikai papildu bizness. Viņš uzskata, ka pašam niedru pļāvēju pirkt būtu ļoti riskanti – ja nu uznāk silta ziema, tad nebūšot par ko samaksāt kredītu.
Niedru jumtu meistars Nīcas novada iedzīvotājs Andris Maisiņš stāsta, ka Latvijā šobrīd niedru jumti neesot pieprasīti, taču Vācijā, Polijā, arī Lietuvā, bet īpaši Dānijā un Holandē tie kļūstot aizvien populārāki. Tā kā dāņiem savu niedru praktiski neesot, viņi tās meklējot arī Latvijā.
A. Maisiņš: “Dānijā ir 50 000 māju ar niedru jumtiem un ar to uzlikšanu nodarbojas ap 500 mazo uzņēmēju. Tur cilvēki aizvien vairāk saprot, ko nozīmē elpojoša māja. Turklāt, salīdzinot ar metāla jumtiem, kam vajadzīga gan siltināšana, gan izolācija, tas nemaz tik dārgi neizmaksā.”
Arī Vācijā niedru jumtu licējiem esot daudz darba, taču tur šādiem jumtiem esot īpaši stingra būvuzraudzība un, ja arī kāds uzņēmējs no Latvijas esot ticis šajā tirgū, tad tikai kā apakšuzņēmējs.
Valsts SIA “Vides projekti” veikuši pētījumu par niedru izmantošanas iespējām Rucavas novadā. Projekta vadītāja Aija Žučika: “Jumtiem der tikai pašas labākās niedres. Līdz šim pārpalikums tika sadedzināts. Taču uzņēmums, kas pļauj niedres jumtiem, nākotnē varētu veidot granulu un brikešu ražotni. Ir vēl kāda perspektīva lieta – niedru pļāvēji vajadzīgi arī Somijā, viņiem ezeru piekrastes ļoti aizaug ar niedrēm, jo jūra ir piesārņota. Tāpēc niedru pļaušanai paredzētas subsīdijas. Somiem pašiem tas nav interesanti, jo viņiem šīs subsīdijas nešķiet lielas, bet latviešu uzņēmējiem šī cena varētu būt pietiekami garšīga. Somi ezeru pļāvējiem gatavi maksāt par vienu hektāru no 300 eiro.”
Igaunijā niedres tiek izmantotas arī izolācijas plātņu ražošanā. A. Žučika: “Mēs esam bijuši viņu rūpnīcā. Tur nav sarežģītu tehnoloģiju un liela darbaspēka. Igauņi no niedrēm ražo divu veidu izolācijas plātnes, lielus blokus un mazākus – siltināšanai, tos pēc tam apmet. Ražotne atrodas Tallinā.
Pusotra gada laikā, kopš nodarbojos ar šo projektu, interesi par niedru izmantošanu izrādījuši divi cilvēki – viens, kurš meklēja iespējas, kā niedres efektīvāk izmantot, bet otram cilvēkam interesēja, kā niedres iznīcināt, jo meliorācijas sistēmas ir sabojātas un ezeri aizaug. Regulāra niedru pļaušana palielina iespēju attīrīt ūdeņus.”
Veikts arī pētījums par niedru izmantošanu biogāzes ražošanā. Vai Aldis Preiss savā liellopu fermā vēlētos attīstīt biogāzes ražošanu, izmantojot niedres? Aldis saka, ka to visu varētu darīt, ja vien Dieviņš garantētu katru gadu niedru pļaušanai labvēlīgu laiku.
