Par Krievijas aktuālo ekonomikas stāvokli jeb “naivi cerējāt, ka tā sabruks?” 0
Aizvadītajā nedēļā tika analizēts CASE ekspertu centra ziņojums, kurā novērtētas Krievijas ekonomikas attīstības tendences vidējā termiņā.
Ziņojuma galvenais secinājums bija tāds, ka liela krīze nenotiks; ekonomika pilnībā izturēs kara pārbaudījumus nākamgad un arī pēc tam; ekonomikas pieauguma temps gan samazināsies, bet turpināsies tendence uz mērenu dzīves līmeņa pieaugumu (visām pilsoņu kategorijām, izņemot pensionārus).
Vai jāatzīst, ka Krievijas ekonomikā pieaug problēmas? Protams, ka tā ir, norāda izdevuma Moscow Times analītiķi.
“Lai gan budžeta ieņēmumi tiek pārvaldīti arvien labāk (un iespējamība, ka budžets 2025. gadam būs gandrīz bez deficīta, joprojām ir augsta), militārie izdevumi, no vienas puses, palielina spiedienu uz uzņēmējdarbību, bet, no otras puses, palielina ieņēmumus, paātrinot pieprasījumu un inflāciju.
Krievijas Bankas pamatlikme patiešām izskatās ļoti augsta, un uzņēmumu un organizāciju sabalansētie finanšu rezultāti kopš gada vidus nesasniedz 2023. gada rādītājus. Rubļa kurss samazinās, un ir manāmas problēmas ar ārvalstu valūtas pieejamību importam, lai gan pats imports pieaug kopš 2. ceturkšņa.
Citiem vārdiem sakot, palēnināšanās pierādījumi ir acīmredzami. Tajā pašā laikā uzmanību piesaista divas trauksmes cēlēju kategorijas, norāda MT.
Pirmā kategorija
Pirmajā grupā ietilpst tie, kuri ir nepārprotami opozīcijā režīmam un jau sen prognozējuši lejupslīdi un krīzi Krievijas ekonomikai. Pareizi norādot uz iekšējās ekonomiskās sistēmas trūkumiem, viņi tomēr par zemu novērtēja tās stabilitāti un spēju pretoties sankcijām un pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Ļoti daudzi ir apdedzinājušies Krievijas ekonomikas dinamikas prognozēšanā un pēdējā laikā kļuvuši ievērojami piesardzīgāks.
Otrā kategorija
Otrajā kategorijā ir pilnīgi sistēmiskas figūras, kas nesen pievienojušās “trauksmes cēlāju” rindām. Par nākotnes problēmām izteicās pat Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības vadītāji, sprieda arī superlojālo varas iestāžu pārstāvji. Kā raksta izdevums, šķiet, ka visi šie brīdinājumi būtu jāuzskata par ārkārtīgi nopietniem, ja ne tikai viens apstāklis: tie visi nāk no tiem, kuri ilgus gadus specializējās Krievijas Bankas kritizēšanā par tās monetāro politiku, kas kavēja rūpniecības izaugsmi.
Šobrīd pārliecinošs vairākums ekspertu un politiķu kritisko vērtējumu ir vērsti tieši uz Krievijas Banku, kas pēdējā laikā cenšas cīnīties ar inflāciju, paātrinot procentu likmju kāpumu. Šī cīņa nevar būt pilnībā veiksmīga tāpēc, ka inflācija Krievijā nav pilnībā monetāra. Bet vienlaikus ir grūti piekrist, ka tieši Krievijas Banka ir atbildīga par pieaugošajām problēmām.
Pašreizējā Kremļa ekonomiskā politika, visticamāk, neapdraudēs ekonomisko stabilitāti 2025. un 2026. gadā. Stagflācija nenotiks: nākamgad inflācija sāks lēnām samazināties, un ekonomikas izaugsme neapstāsies. Nav arī pamata gaidīt budžeta krīzi: strādā pat rubļa kursa kritums.
