Par kredītu – ne vairāk par 6% gadā 1
Kredītu devējiem būs stingrāk jānovērtē klientu maksātspēja, noslēdzot dažāda veida kreditēšanas līgumus, kā arī iegādājoties preces vai pasūtot pakalpojumus internetā.
To paredz vakar Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ietvertās prasības tā sauktajiem distances līgumiem jeb pasūtījumiem internetā ir saskaņotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra direktīvu par patērētāju tiesībām. Tādējādi šādu līgumu slēgšanai ikvienā Eiropas Savienības dalībvalstī būs vienoti noteikumi.
Pienākums vērtēt aizņēmēju maksātspēju gan bija noteikts arī pašlaik spēkā esošajā likumā. Bet nebija precīzi izskaidrots, kā tas darāms. Līdz šim kredītu devēji bieži novērtēja tikai kredītu ņēmēju ienākumus, neņemot vērā viņu izdevumus. Tāpēc no šā gada 1. jūlija kredīta devējiem, noslēdzot kreditēšanas līgumus, būs jāpieprasa un jāiegūst ziņas ne tikai par iespējamo klientu ienākumiem, bet arī par izdevumiem. Iekams kādam aizdot naudu, kredītu devēja pienākums būs pārliecināties par viņa spēju to atdot līgumā noteiktajā laikā. Turklāt klienta maksātspēja būs jānovērtē, aizdodot kaut vai vienu eiro.
Savukārt par preču un pakalpojumu iegādi internetā, kā arī noslēdzot līgumus ārpus komersanta pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas, stingrāki noteikumi būs spēkā jau šā gada 13. jūnijā.
Ja kredīta devējs tomēr nebūs pietiekami novērtē jis maksātspēju un būs aizdevis naudu, viņš nevarēs vēlāk pieprasīt, lai patērētājs maksātu vairāk par likumā noteiktajiem sešiem procentiem gadā.
Likuma grozījumi paredz arī obligātu pirmo iemaksu, iegādājoties jaunu preci, kuras cena pārsniedz 1400 eiro (983,93 latus). Aizdevums šādas preces iegādei nevarēs pārsniegt 90 procentus no konkrētās preces cenas. Likumā tāpat noteiktas gan pircēja, gan pārdevēja tiesības un pienākumi, ja pircējs atsakās no internetā nopirktās preces vai pasūtītā pakalpojuma. Kā skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane, tāpat kā līdz šim patērētājam ir tiesības atteikties no iegādātās preces 14 dienu laikā, skaitot no dienas, kad bijis noslēgts tā sauktais distances līgums. Taču turpmāk precīzāk būs noteikts, kurš segs piegādes izdevumus. Ja pircējam internetā iegādātā prece nepatīk, tad naudu par tās piegādi pārdevējs neatmaksā. Savukārt, ja pārdevējs viņam atvedis bojātu mantu, tad piegādes izdevumi jāsedz viņam pašam.
Citstarp likumā noteikts, ka pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst noteikt augstāku maksu sarunām ar klientiem pa tā sauktajiem klientu apkalpošanas tālruņiem. Ja norēķinos tiek izmantota maksājuma karte, no klienta drīkst pieprasīt tikai to maksu, kas rodas pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam par maksājuma kartes izmantošanu. Ekonomikas ministrijā, kas gatavoja šos likuma grozījumus, cer, ka turpmāk iedzīvotāji tiks vairāk aizsargāti pret aizdevēju patvaļu un dažādām blēdībām, piemēram, ierakstot līgumos pārmērīgus soda procentus, ja klients nokavē maksājumu termiņu, ja pēc internetā veiktā pasūtījuma piegādājis viņam brāķi vai slepus noteicis citus viņam nelabvēlīgus noteikumus. Tāpat ir cerības, ka mazināsies kādas iedzīvotāju daļas tieksme vieglprātīgi aizņemties naudu, nepadomājot, vai pēc tam būs iespējams to atdot.
Šis gan ir tikai pirmais solis iedzīvotāju aizsardzībā pret aizdevēju patvaļu un blēdībām. Šā gada janvārī Ekonomikas ministrija iesniegusi Saeimā citus Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus, kas paredz ieviest stingrāku kārtību tā sauktajās ātro kredītu firmās, kurās ikviens cilvēks var aizņemties no dažiem simtiem līdz pāris tūkstošiem latu ar mobilā tālrunī sūtītās īsziņas vai interneta palīdzību jebkurā diennakts stundā, arī brīvdienās vai svētku dienās. Lai aizņemtos, nevajag neko – ne izziņu par ienākumiem, ne galvotājus, ne ķīlā kādu nekustamo vai kustamu mantu. Taču kopš janvāra šie likuma grozījumi nekust ne no vietas, tāpēc ka tiem nikni pretojas šo kredītu devēji.
