Finanšu palīdzības sadalījums Krievijas embargo skartajām ES dalībvalstīm būs zināms pirmdien 0
Priekšlikumi par 500 miljonu eiro atbalsta sadali visām Eiropas Savienības dalībvalstīm Eiropas Komisijai (EK) jāizstrādā līdz 14. septembrim, kad tie būs jāceļ galdā ES Lauksaimniecības ministru padomei.
Pirmdien plašas zemnieku protestu akcijas ēnā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēdē Eiropas Komisija jau nāca klajā ar vairāku pasākumu kopumu piena un cūkgaļas tirgus krīzes risināšanai. Priekšlikumā paredzēti vairāki pasākumi, lai risinātu naudas plūsmas problēmas lauksaimniekiem un stabilizētu tirgu.
Sagaidāms, ka no 500 miljoniem eiro nozīmīgākā daļa būs paredzēta atbalstam piena nozarē un jo īpaši tām valstīm, kuras visvairāk skāris notiekošais tirgū. Lai palīdzētu lauksaimniekiem īstermiņa naudas grūtībās, paredzēts īstenot plašus atbalsta pasākumus.
Viens no priekšlikumiem paredz paaugstināt tiešo maksājumu priekšfinansēšanu līdz 70% līdzšinējo 50% vietā un atbalstu varētu izmaksāt no 16. oktobra, nevis 1. decembra. Tāpat paredzēts palielināt lauku attīstības maksājumus, tostarp maksājumus par dzīvniekiem līdz 85 esošo 75% vietā, izmaksājot tos no 16. oktobra. Paredzēts pilnveidot privātās uzglabāšanas shēmas piena pulverim un sieram, kā arī izveidot jaunu privātās uzglabāšanas shēmu cūkgaļai.
No EK priekšlikumiem redzams, ka plānots palielināt kopējo tirgus veicināšanas programmu finansējuma apjomu, kā arī noteikt lielāku līdzfinansējuma likmi, palielinot to no esošajiem 50 līdz 70 – 80%. Turklāt papildu finansējums tiks īpaši attiecināts piena un cūkgaļas programmām. Kopējais veicināšanas programmu finansējums līdz 2019. gadam varētu pieaugt līdz 200 miljoniem eiro līdzšinējā 81 miljona vietā, liecina EK publiskotais piedāvājums.
Tāpat pastāv iespēja papildu finansējumam, lai palīdzētu ES dalībvalstīm apkarot Āfrikas cūku mēri (ĀCM) – tieši šī bīstamā cūku infekcijas slimība būtiski ietekmējusi pašmāju tirgu un vietējie cūkaudzētāji nozarei nodarītos zaudējumus lēš ap 8,1 miljonu eiro, jo iepirkuma cenas gada laikā sarukušas par 15%. Latvija jau lūgusi EK paredzēt finansiālu atbalstu 23,5 miljonu eiro apjomā, lai varētu izveidot cūkaudzētājiem pieejamu drošības fondu, jo šobrīd ĀCM dēļ būtiski audzis saimniecību skaits, kam noteikti ierobežojumi. Brisele ir gatava mazināt šķēršļus, kas apgrūtina ES eksportu uz trešajām valstīm.
EK piedāvājumā jāmin arī tālāki centieni veicināt labāku pārtikas tirgus funkcionēšanu jeb godīgas attiecības starp lauksaimniekiem un mazumtirgotājiem. Šis jautājums īpaši kļuvis aktuāls pašreiz, kad piena iepirkuma cenas būtiski samazinājušās, bet ražotāji ir neapmierināti ar to, ka uzcenojums veikalos praktiski nav mainījies. Tas uzjundījis diskusijas par katra ražošanas un tirdzniecības ķēdes posma atbildību un iespējamo regulējumu. Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja jau aicinājusi Briseli pieņemt politisku lēmumu par regulējumu, cik apjomīgu uzcenojumu tirgotāji drīkst piemērot piena produktiem. Tā gan būtu iejaukšanās brīvajā tirgū, bet acīmredzot citu risinājumu nebūs viegli atrast.
Jau ziņots, ka kopš pagājušā gada novembra Latvijas piena ražotāju kopējie zaudējumi strauji palielinās un šobrīd ir sasnieguši 44,3 miljonus eiro. Neraugoties uz visiem līdzšinējiem nacionālajiem un ES atbalsta pasākumiem, situācija nav normalizējusies, tāpēc ir nepieciešami tālāki EK īstenoti atbalsta pasākumi. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs jau izteicies, ka šobrīd svarīgi, lai EK izstrādātu tādus kritērijus finansējuma sadalē starp dalībvalstīm, kas īpaši izvērtētu tās dalībvalstis, kuras tirgus krīzē ir visvairāk cietušas. Latvija noteikti ir viena no tām un mūsu lauksaimniekiem no Eiropas Savienības budžeta ir jāsaņem adekvāts atbalsts.
