Par ko visbiežāk zvana cilvēki uz tālruni noziegumos cietušajiem 0
Pērnā gada laikā 2391 reižu atskanējis zvans uz bezmaksas atbalsta tālruni noziegumos cietušajiem 116006, kas atrodas krīžu un konsultāciju centra SKALBES paspārnē un nupat nosvinējis apaļo viena gada jubileju. Vairums palīgā saucienu zvanu centrā saņemti saistībā ar piedzīvotu vardarbību ģimenē.
Lielākoties cietušās ir sievietes
Vienotais bezmaksas atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116006 darbojas visā Eiropā, un Latvijā ieviests 2016.gada 1.janvārī. Viena no aktuālākajām tēmām, kas satrauc zvanītājus, ir vardarbība un sadzīves strīdi. Daļa cilvēku ko tādu piedzīvojuši paši, bet daļa bijuši nozieguma aculiecinieki un lūguši speciālistiem padomu, kā rīkoties gadījumos, kad par vardarbības upuriem kļuvuši viņu paziņas, radi, draugi vai pat nejauši uz ielas sastapti cilvēki.
Jāteic, ka lielākā daļa cietušo ir sievietes, kas piedzīvojušas fizisku, emocionālu un seksuālu vardarbību gan ģimenē, gan ārpus tās.
“Zvanītāji interesējas, kā un kur var saņemt palīdzību – kam un kādā veidā jāraksta iesniegums par tiesisko aizsardzību, kā un kur var saņemt psiholoģisko palīdzību,” stāsta krīžu un konsultāciju centra SKALBES klīniskā psiholoģe, 116006 tālruņa konsultante Santa Ozoliņa. Viņa piebilst, ka saņemti zvani arī no vecākiem, kuri cietuši no savu pieaugušo bērnu fiziskās, ekonomiskās un emocionālās vardarbības. Tālruņa konsultante arī atklāj, ka daļa zvanītāju palīdzību meklē atkārtoti: “Senākā vai ne tik senā pagātnē viņi ir cietuši no vardarbības, bet tikai tagad šie cilvēki pamazām uzdrošinās runāt par to, un viņiem nepieciešams atbalsts.”
Tāpat noziegumos cietušo atbalsta tālruņa speciālisti novērojuši, ka cilvēki pensijas vecumā zvana, lai izrunātu savus pārdzīvojumus, savukārt gados jaunāki zvanītāji biežāk vēlas saņemt praktisku informāciju. Lai gan ikviens speciālists, kurš atbild uz zvaniem, ir apmācīts un zinošs dažādās jomās, tomēr gadās, ka informācija ir jāprecizē. Īpaši juridiski sarežģītākos gadījumos. Tādās reizēs cilvēkam tiek lūgts uzgaidīt vai pārzvanīt vēlāk, kad nepieciešamā informācija noskaidrota. “Visi zvani ir anonīmi, tamdēļ mēs nedrīkstam vaicāt cilvēkam viņa vārdu, telefona numuru vai kādus citus datus, kurus viņš pats mums neatklāj. Līdz ar to nevaram viņam arī pārzvanīt. Tas jādara cilvēkam pašam,” stāsta Santa Ozoliņa.
Ir vēl kāds svarīgs nosacījums, ko speciālisti strikti ievēro – lai kāda būtu zvanītāja aprakstītā situācija, cilvēks tiks uzklausīts bez nosodījuma. “Mēs neteiksim – ārprāts, kā jūs varējāt tā, rīkoties vai reaģēt?! Tā vietā empātiski uzklausīsim un kompetences robežās sniegsim nepieciešamo informāciju. Mēs varam atbildēt uz jautājumiem par tiesu sistēmu Latvijā, par iespējām saņemt kompensācijas un dažādām citām specifiskām lietām – gan praktiskām, gan juridiski risināmām, taču mēs nekad nevienu nenosodām, nekratām viņam ar pirkstu un arī nepieņemam iesniegumus par nodarījumiem, netiekamies klātienē ar cilvēkiem, neveicam izmeklētāja funkcijas un nepiedāvājam jurista pakalpojumus. Mūsu uzdevums ir palīdzēt cilvēkam tikt galā ar šoku, ja viņš piezvana uzreiz pēc saskarsmes ar noziegumu, mēs palīdzam saprast, kur meklēt jurista palīdzību vai cita veida atbalstu un iedrošinām cilvēku,” uzsver speciāliste.
Visi – pieredzējuši speciālisti
Lai kāds būtu zvanītāja stāsts, speciālisti vienmēr to uzklausa un sniedz palīdzīgu roku, turklāt nereti situācija ir itin viegli atrisināma, tikai cilvēks, esot šoka stāvoklī, nav varējis paskatīties uz lietām bez emocijām, lietišķi. “Ir situācijas, kad iespējami ātrāk jāzvana policijai, bet cilvēks pēc piedzīvotā ir apjucis un piezvana mums. Vai arī, piemēram, kaimiņš sācis novietot savu auto pret zvanītāja vārtiem, un cilvēks mums jautā – ko darīt? Pavaicāju, vai viņš ir runājis ar savu kaimiņu? Izrādās, nav vis, bet viņš ir gatavs zvanīt policijai, lai evakuē kaimiņa mašīnu. Cilvēki neiedomājas par vienkāršām lietām –, ka vispirms būtu vērts ar šo kaimiņu aprunāties. Varbūt viņam pat prātā nav ienācis, ka šādi kādam traucē,” stāsta Santa Ozoliņa.
Bijuši arī zvanītāji, kuriem pēc piedzīvota nozieguma bijis nepieciešams atbalsts ilgāku laiku. “Piemēram, visu izmeklēšanas laiku cilvēks jūtas izmisis, apjucis, dzīvo bailēs, un mums zvana vairākkārtīgi, līdz kriminālprocesam ir rezultāts. Zvana arī cilvēki, kuri cietuši no krāpniecības internetā, vai viņiem nepieciešams patvērums nakts laikā. Piemēram, sieviete var jautāt, kur viņai doties, jo beidzot saņēmusies un aizbēgusi no mājām vīra vardarbības dēļ,” teic psiholoģe un piebilst: “Mēs esam šeit, lai tādos gadījumos palīdzētu tikt galā ar zvanītāja akūtajām emocijām. Pie tālruņa strādā pieredzējuši konsultanti, kuri jau agrāk snieguši atbalstu cilvēkiem krīzes situācijās. Lai arī pamatā visiem konsultantiem ir psihologa vai psihoterapeita izglītība, ir cilvēki, kas izglītojušies arī jurisprudences jomā, tāpēc mums ir iespēja neskaidros jautājumus pārrunāt savstarpēji.”
Statistika
Zvanu statistika liecina, ka visbiežāk cilvēki izjūt tādas emocijas kā izmisumu, bezspēcību, apjukumu, dusmas, trauksmi, bailes un šoku.
2016.gadā atbalsta tālruni noziegumos cietušajiem 116006 saņēmis:
• …gandrīz 2400 zvanu, no kuriem aptuveni 300 gadījumos noziegumā cietušais zvanījis atkārtoti, jo pirmajās reizēs piedzīvotā šoka dēļ nav spējis uztvert informāciju;
• …aptuveni 142 gadījumos uzsākts kriminālprocess un personas atzītas par cietušajām;
• …1151 zvanītājs izjutis bailes no varmākas vai arī kādu citu iemeslu dēļ nav vērsies pēc palīdzības tiesībsargājošās institūcijās. Dažkārt zvanītāji neuzticas policijai un viņiem ir nepieciešams iedrošinājums vērsties pēc palīdzības. Tāpat cilvēkiem trūkst informācijas par savām tiesībām un procedūru, kādā jānotiek kriminālprocesam;
• …387 gadījumos zvanītāji saskārušies ar ekonomiska veida krāpšanu, smagiem miesas bojājumiem, zādzībām, huligānismu, kā arī ar ceļu satiksmes negadījumiem;
• …vairākums – 1151 – no visiem zvaniem saistīti ar dažāda veida vardarbību (ģimenē, darbā, uz ielas, internetā u.c.);
• …475 gadījumos cilvēki sazvanījuši atbalsta tālruni akūtas krīzes stāvoklī, savukārt 372 zvanītāji uzrādīja hroniskas krīzes pazīmes – traumatiskais notikums atstājis dziļas sekas cilvēka ikdienas dzīvē.
• Zvani uz cietušo atbalsta tālruni ir saņemti no visiem Latvijas novadiem (gan lielākajām Latvijas pilsētām, gan mazpilsētām), tomēr pārsvarā palīdzību meklējuši Rīgas iedzīvotāji.
