Par ko vēlas kļūt topošie studenti? Zināmas, kuras populārākās studiju programmas šogad 6
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Psiholoģija Latvijas Universitātē šogad bijusi populārākā studiju programma to studētgribētāju vidū, kas pieteicās pamatstudijām vienotajā uzņemšanas sistēmā portālā “Latvija.lv”, kurā var izvēlēties studijas 12 Latvijas augstskolās. Kā pirmā studiju prioritāte tā bija 475 studētgribētājiem.
Pirmā studiju prioritāte nozīmē to, ka šajā studiju programmā potenciālais students vēlas studēt visvairāk, taču, piesakoties studijām, drīkst norādīt arī citas vēlamās studiju programmas, tāpēc pieteikumu allaž ir daudz vairāk nekā reālo studētgribētāju.
Jauniešu kārotajā Psiholoģijas studiju programmā valsts apmaksātās studiju vietas ir tikai 17, tā ka skaidrs – uzņemšanas konkurss bijis ļoti liels. Dati liecina, ka šajā studiju programmā jau aizpildītas arī visas maksas studiju vietas.
Arī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kam ir sava uzņemšanas sistēma, psiholoģija bijusi starp pieprasītām studiju programmām – tai pieteicās 440 reflektantu.
Portālā “Latvija.lv” psiholoģija par pieprasītāko studiju programmu kļuva trīs gadu laikā – pērn tā bija otrā populārākā, bet vēl gadu iepriekš tā bija trešajā vietā. 2021. gada uzņemšanā saskaņā ar “Latvija.lv” datiem, populārākās bija Ārstniecības studijas Latvijas Universitātē (LU).
Šogad tās palikušas otrajā vietā ar 434 pirmās prioritātes pieteikumiem, daudz neatpaliekot no psiholoģijas studijām. Savukārt RSU arī šogad ar 1297 pieteikumiem vispopulārākās bijušas Medicīnas studijas. Kā pirmo prioritāti gan to norādīja 579 studētgribētāji.
Jāpiebilst, ka RSU uzņemšanas sistēmā starp trīs populārākajām studiju programmām ir arī Māszinības un Fizioterapija.
Tiesības un komunikācija zaudē pozīcijas
Kā trešā populārākā studētgribētāju izvēle vienotajā uzņemšanas sistēmā šogad ir datorzinātnes LU, uz ko saņemti 375 pirmās prioritātes pieteikumi. Agrāk allaž starp populārākajām bijušas Tiesību zinātnes un Komunikācijas studijas. LU pamazām zaudē savas pozīcijas un pieprasītāko studiju topā nu ieņem tikai attiecīgi 5. un 7. vietu.
Tikmēr RSU, tā kā tā beidzot tikusi pie valsts budžeta vietām arī sociālo zinātņu jomā, studiju programmās Multimediju komunikācija un Tiesību zinātne, kā arī citās ļoti pieaudzis pieteikumu skaits.
Grūtības reģioniem un skolotāju programmās
Kā allaž, ir arī nepopulārās studiju programmas, kurās pirmajās uzņemšanas kārtās neizdodas aizpildīt pat valsts budžeta vietas. Kā liecina “Latvija.lv” dati, vairāk šādu problēmu ir reģionālajās augstskolās. Tā Liepājas Universitātē (LiepU) lielā daļā studiju programmu bija brīvas vietas. Piemēram, studiju programmā Informācijas tehnoloģijas, kas Rīgā ir starp TOP programmām, tur uz 40 valsts apmaksātajām studiju vietām ar pirmo prioritāti bija saņemti vien 22 pieteikumi. Savukārt Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolā (RTA) uz 15 valsts budžeta vietām Ekonomikas studiju programmā bija tikai deviņi pieteikumi ar pirmo prioritāti.
Dati liecina arī, ka nav pieprasītas daļa studiju programmu, kurās māca pedagogus. Jau pieminētajā RTA bija septiņas budžeta vietas topošajiem dabaszinātņu un ģeogrāfijas skolotājiem, bet jūlija beigās šajā programmā bija uzņemts tikai viens studētgribētājs. Vēl nepatīkamāka situācija bija studiju programmā, kur apmāca sociālās un pilsoniskās jomas skolotājus: nebija aizpildīta neviena budžeta vieta. Matemātikas skolotāju studiju programmā no septiņām budžeta vietām bija aizpildītas trīs. Toties uz pirmsskolas pedagogu studiju programmu šajā pašā augstskolā pieteikumu ar pirmo prioritāti bija divreiz vairāk valsts apmaksāto studiju vietu.
Liepājas Universitātē ar skolotāja studiju programmām līdzīgi: pirmsskolas pedagoģiju grib studēt salīdzinoši daudzi, bet aizpildīt valsts apmaksātās vietas studiju programmās, kur kļūst par latviešu valodas, bioloģijas, dabaszinību vai datorikas skolotāju, nebija izdevies.
Attiecībā uz skolotāju apmācību LU ir labākā situācijā, tomēr arī tur dati uzrāda brīvas budžeta vietas teju visās skolotāju studiju programmās. Vismazākā interese par iespēju kļūt par krievu valodas un literatūras skolotāju – uz 11 budžeta vietām bija tikai trīs pretendenti ar pirmo prioritāti.
Atkal brauc uz ārzemēm?
Tiesa, cik daudz augstskolās būs jauno studentu un vai kāda valsts apmaksātā studiju vieta paliks pavisam tukša, tas būs zināms tikai septembrī, kad pilnībā būs noslēgusies uzņemšana, tā saka augstākās izglītības jomā strādājošie.
Kad noslēdzās pirmā uzņemšanas kārta pamatstudijās, izskanēja ziņa, ka šogad pieteikumu skaits samazinājies un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) steidza komentēt, kas tas saistīts ar demogrāfisko situāciju, tuvākajos gados Latvijā studējošo atkal būs vairāk.
Portālā “Latvija.lv”, kurā var pieteikties pamatstudijām 12 Latvijas augstskolās, redzams, ka pieteikumu šogad bijis mazāk nekā iepriekšējos divos gados. Jūlija beigās bija saņemti pieteikumi no 10 147 studētgribētājiem. Pērn bija 10 182, bet 2020. gadā – 10 296. Taču jāņem vērā, ka RSU un vēl dažas augstskolas vienotajā sistēmā nepiedalās, turklāt RSU tieši šogad pieteikumu skaits kļuva lielāks.
Salīdzinājumam: centralizēto matemātikas eksāmenu šogad kārtoja gandrīz 14 000 jauniešu. Sanāk, ka skolu absolventu, kas pabeidza vidusskolu, bet nepretendēja uz studijām Latvijā, ir pāris tūkstoši.
Gan Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts, gan Latvijas Universitātes studentu servisa vadītājs Jānis Saulītis pieļauj, ka studētgribētāju skaita kritums nav saistāms ar demogrāfiskām tendencēm, bet gan ar to, ka, mazinoties Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, jaunieši atsākuši doties studēt uz ārzemēm. Jautāts, vai tas nav drauds Latvijas augstskolām, J. Saulītis atbildēja: “Sabiedrībā vajadzētu veidot izpratni par to, ka ir vērts braukt studēt uz ārzemēm tad, ja kvalitāte attiecīgajai studiju programmai tiešām ir augstāka nekā Latvijā. Proti, ja izdodas iestāties kādā no pasaules TOP 200 augstskolām, tad ir vērts braukt, bet studēt kādā, piemēram, mazzināmā Dānijas augstskolā tikai tāpēc, ka tur var studēt par brīvu, diez vai ir vērts. Turklāt tās bezmaksas studijas, ja parēķina visas citas izmaksas, beigās nemaz nav bezmaksas.”
