Būtu jāievieš papildu amata vieta darbiniekam ar medicīnisko izglītību: Par ko sūdzas skolu direktori? 3
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Trešdaļa izglītības iestāžu vadītāju jūtas pārpūlējušies, vairāk nekā puse – norūpējušies un pārsātināti ar visu. Par to liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku (LIZDA) veiktā aptauja, kurā uz jautājumiem atbildēja 575 skolu direktori un bērnudārzu vadītāji.
Konferencē, kurā tika apspriesti skolu vadītājiem aktuālie jautājumi, LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja: kaut saņemtas arī pozitīvas atbildes, lielākā daļa skolu vadītāju ir negatīvi noskaņoti. Tāpēc jādomā, kā viņus stiprināt, kā sniegt atbalstu.
Kovids vairo darba slodzi
Izglītības iestāžu vadītāju noskaņojumu, protams, ietekmē kovidpandēmija, jo tā ļoti mainījusi skolu ikdienu. 92 procentiem aptaujāto pandēmijas dēļ pieaugusi darba slodze. Visbiežāk – 35% gadījumu – tā palielinājusies par 6–10 darba stundām nedēļā, 26% tā pieaugusi līdz piecām stundām nedēļā. Pieci procenti apgalvojuši, ka slodze pieaugusi pat par 20 un vairāk darba stundām.
Liels papildu slogs esot nodrošināt ar pandēmiju saistīto epidemioloģisko prasību ievērošanu, vakcinēšanās problēmu risināšana un ar to saistītā darbinieku atstādināšana. Direktori uzskata: pandēmijas laikā skolās būtu jāievieš papildu amata vieta darbiniekam ar medicīnisko izglītību, kas tad palīdzētu ievērot epidemioloģiskās prasības.
Tomēr direktoru rūpju lokā ir ne jau tikai ar pandēmiju saistītās problēmas. Tā 92% aptaujāto atzinuši, ka jau trīs gadus pastāv pedagogu vakanču problēmas. Tiesa, to, ka jau trīs gadus pietrūkst pedagogu pašu vadītajā iestādē, atzinuši tikai 48% vadītāju. 63% atzinās, ka pedagogu trūkuma dēļ palielina darba slodzi esošajiem darbiniekiem.
Direktoru ieteiktie risinājumi skolotāju trūkuma pārvarēšanai jau agrāk dzirdētie – vakanču problēmas risināšana valsts līmenī, atalgojuma celšana.
Jautāti, no kā saņem atbalstu, skolu vadītāji visbiežāk – 92% gadījumu – minējuši savus kolēģus, 76% jūt atbalstu arī no skolēnu vecākiem, bet 69% – no pašvaldības. Tikmēr atbalstu no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) manot vien 35% aptaujāto.
67% uzskata, ka atbildīgās institūcijas skolas pārāk daudz kontrolē, kas vēl jo vairāk apgrūtina darbu, un tikai nedaudz vairāk nekā puse – 54% – atzīst, ka no valsts iestādēm laikus saņem visu nepieciešamo informāciju par izmaiņām tiesību aktos. Jautāti, no kā visbiežāk smeļas šādu informāciju, skolu vadītāji kā pirmo minējuši pašvaldības, seko “citi izglītības iestāžu vadītāji” un masu mediji. IZM kā informācijas avots minēts tikai ceturtajā vietā.
Direktori atzinuši, ka ikdienā viņiem bieži trūkst jurista padoma. Daudzviet to saņemt palīdz pašvaldības izglītības pārvaldes, bet acīmredzot ne visur tas pieejams. Darba atvieglošanai skolu vadītāji gribētu lielāku autonomiju un mazāku birokrātiju.
Kritika skolu direktoriem
Tikmēr Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktors Rolands Ozols, vērtējot aptaujas rezultātus, kritizēja arī pašu direktoru veikumu. Viņš norādīja, ka, lūk, šādās aptaujās skolu vadītāji sūdzas, savukārt, kad tiek vērtēta skolu kvalitāte, direktoriem gribas izlikties ļoti veiksmīgiem un tad tiek apgalvots, ka vadības līmenī viss esot izcili. “Tad, lūdzu, esam konsekventi savās atbildēs!” aicināja R. Ozols.
Tieši IKVD ir viena no tām institūcijām, kas veic pārbaudes skolās. “Kad veicam pārbaudes, ļoti redzam, ka netiek ievērotas epidemioloģiskās normas. Jā, ir jābūt savstarpējai uzticībai, bet tad, ja tā ir pamatota. Nav runa par ekstremālām, bet ļoti vienkāršām prasībām,” viņš sacīja.
Gadoties arī, ka skolu vadītāji paši prasa kādu padomu IKVD, kā risināt kādu situāciju, bet, kad padoms saņems, atbildot: “Nē, mēs tā nedarīsim, bet darīsim citādi.”
Vērtējot skolu darbu, IKVD eksperti arī secinājuši, ka 70% gadījumu iestādes vadītājs saprot, kas jādara darba pilnveidošanai, bet vienalga to nedara. Tikai 30% skolu direktoru mērķtiecīgi pilnveidojot pašu vadīto iestādi.
R. Ozols gan atzina, ka tomēr ir svarīgi atbalstīt skolu vadītājus viņu darbā, bet IKVD to arī darot, piemēram, nodrošinot regulāru konsultatīvu un informatīvu atbalstu. Tāpat tiek rīkoti kursi skolu vadībai, piemēram, pērn mācībās par demokrātisku pārvaldību piedalījās gandrīz 900 vadītāju. Šogad būs 12 stundu kursi par kvalitātes nodrošināšanu izglītības iestādēs.
Izglītības pārvaldes kļūšot spēcīgākas
IKVD ieskatā nozīmīgākais atbalsts skolām jāsniedz pašvaldībām, jo parasti tās ir izglītības iestāžu dibinātājas.
Kā zināms, pašvaldības parasti veido Izglītības pārvaldes. Saeimas Izglītības un kultūras komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena teiktais lika domāt, ka arī šīs pārvaldes ne vienmēr darbojušās gana labi: pašvaldības sākot saprast, ka vairs nepietiek tikai nodibināt izglītības pārvaldi un nodarbināt tajā labi ja, vismaz vienu darbinieku.
Liepājas izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre atzina, ka lielākām pašvaldībām ir vieglāk sniegt atbalstu skolām un to vadītājiem. Tā, piemēram, Liepājā izveidota izglītības iestāžu vadītāju padome un klubs. Plānots izveidot atbalsta grupu jauniem skolu vadītājiem.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure sacīja, ka nesenās pašvaldību reformas dēļ šobrīd izglītības pārvaldes faktiski tiek veidotas no jauna. Tā ka pašvaldības apvienotas, arī izglītības pārvaldes būs lielākas, līdz ar to arī paveikt tās varēšot vairāk. Tomēr, viņasprāt, svarīgi palielināt arī vecāku lomu skolās, tad arī viņu atbalsts direktoriem būs lielāks.
R. Ozols piekrita, ka vecāku iesaiste skolu darbā jāpalielina. Tomēr šobrīd vecāki mēdzot arī apgrūtināt skolu darbu, jo “redzams, ka vecākiem ļoti atšķirīgs viedoklis par valdības ieviestajiem epidemioloģiskajiem” ierobežojumiem.
