Juris Lorencs: Pasaulē sākusies šķirošana ne tikai pēc principa “vakcinētie”-“nevakcinētie” 198
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Interesants dokuments parādījies Krievijas prezidenta Vladimira Putina mājas lapā 24. oktobrī: “Uzdevumu uzskaitījums pēc apspriedes ar valdības locekļiem”.
Tajā minēti prezidenta ieteikumi cīņai ar Covid-19 pandēmiju. Cita starpā šajā dokumentā teikts: “Krievijas Federācijas subjektu (tātad apgabalu un republiku – J. L.) augstākajām amatpersonām (gubernatoriem – J. L.) tiek rekomendēts nodrošināt visu to pilsoņu pašizolāciju, kuri nav potējušies pret Covid-19 un ir vecāki par 60 gadiem.”
Faktiski tas nozīmē, ka Krievijas gubernatoriem dotas tiesības visus nevakcinētos seniorus ievietot mājas arestā.
Kā tas tiks nodrošināts? Vai ar vakcinācijas sertifikāta uzrādīšanu pie dzīvokļa durvīm dežurējošam policistam? Ar speciālām aprocēm, kuras izmanto noziedznieku kontrolei? Ar tehnoloģiskām finesēm lai tiek galā paši krievi.
Bet kas ir simptomātiski – pasaulē sākusies šķirošana ne tikai pēc principa “vakcinētie”–”nevakcinētie”, bet nu jau arī “vecie”–”jaunie”.
Tēma, ko pagaidām vēl kautrējas iztirzāt mediji. Tomēr par to runā virtuvēs un izsakās sociālajos tīklos. Kopš 21. oktobra Latvijā atkal ieviesti stingri ierobežojumi, mājsēde visiem – potētiem un nepotētiem, jauniešiem un senioriem.
Viens no mājsēdes mērķiem ir pasargāt nevakcinētos seniorus. Tos, kuri sava nespēka, neziņas, pārliecības vai, piedodiet, muļķības dēļ vēl nebija vakcinējušies.
Ja mēs vērojam vakcinācijas tendenci Latvijā, tad labā ziņa ir tā, ka aktīvi potējas jaunieši.
Lūk, kāds bija vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars dažādās vecuma grupās laikā līdz 25. oktobrim: no 80 līdz 84 gadiem – 56%, no 85 līdz 89 gadiem – 46%, no 90 un vairāk – 33%.
Cita aina paveras, uzlūkojot jaunatni: no 15 līdz 19 gadiem – 62%, no 20 līdz 24 gadiem – 72%, no 25 līdz 29 gadiem – 69% vakcinēto.
Tātad tie, kurus Covid-19 apdraud visvairāk, vakcinējas vismazāk. Un otrādi – jaunieši, kuri Covid-19 izslimo viegli vai pat bez simptomiem, paši meklē iespēju vakcinēties.
Tāpēc nav brīnums, ka aizvien biežāk dzirdam jautājumu – cik ilgi turpināsies to cilvēku sargāšana, kuri kategoriski atsakās vakcinēties? Solidaritātes un empātijas vietā līdzcilvēkos vērojama vilšanās, “antivakseros”, “nogaidītājos” un “bailīgajos”.
Arī valdībā, kas atņem iespēju daudzmaz normāli dzīvot un strādāt. Atskan runas par aizbraukšanu. Pamest valsti, prom no “antivakseriem”! Prom no stresa, uzraudzības, aizliegumiem, testiem, no aizvērtajiem veikaliem, slēgtajām sporta zālēm un aizklapētajām dabas takām. Lai viņi te sapūst!
Protams, pagaidām tās ir tikai emocijas. Vienā dienā sataisīties aizbraukšanai nav iespējams. Tomēr nav patīkami dzirdēt šādas domas no cilvēkiem, kuri agrāk nekad nav ieminējušies par Latvijas pamešanu. Vārās arī sociālie tīkli.
Lūk, daži pēdējo dienu ieraksti tviterī. Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (NA) 18. oktobrī tviterī raksta: “Latviešu bērni tagad nevarēs mācīties un sportot tāpēc, ka padomju laikos iebraukušie kolonisti nevīžo vakcinēties un tagad pārslogo slimnīcas. Tieši tik netaisnīgi.”
Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns (18. oktobris): “Tik ļoti gribas prom no šejienes, kā reti kad. Nē, man nav un es negribu neko kopīgu ar tiem, kuri šajā vājprātā turpina lietot argumentus “es” formātā. Nē, šis nav nekāds “es pats” vai “man pienākas” trakonams. Mēs diemžēl vispār nesaprotam, ko tas nozīmē – dzīvot sabiedrībā.”
Liepājnieks Aigars Prūsis (27. oktobris): “Latvijas lielākā nelaime padomju laikā iedzītais riebums uz jebkuru kolektīvismu, kas mūsdienās vislabāk jūtams nespējā vienoties kopējā labuma gūšanai.”
Paradoksālā kārtā sabiedrībā patlaban izveidojusies situācija, kurā solidaritātes stiprināšana nozīmē īpašu privilēģiju došanu vieniem un ierobežojumu saglabāšanu citiem. Izskatās, ka to beidzot saprot arī politiķi.
Prezidents Egils Levits: “Valdība nedrīkst atkāpties no sava stingrā kursa. Ir jādod perspektīva cilvēkiem, kuri ir bijuši atbildīgi. 15. novembrī, kā bija solīts, vakcinētajiem mājsēde ir jāatceļ, visiem bērniem jāatgriežas skolā. Stingri ierobežojumi nevakcinētajiem – jāturpina.”
Premjers Krišjānis Kariņš: “Valsts šādus ierobežojumus ilgstoši nevar atļauties ne no emocionālā, ne sociālā, ne finansiālā aspekta.”
Starp citu, par finansēm un tātad arī par pensijām. Krievijas impēriski nacionālistiskajos interneta medijos sāk cirkulēt sazvērestības teorijas – lai gan Krievija esot pirmā izgatavojusi vakcīnu pret Covid-19, Kremlis speciāli kavējot potēšanās kampaņu. Iemesls – lai mērķtiecīgi samazinātu pensionāru skaitu un uzlabotu valsts pensiju fonda finanšu stāvokli.
Atklāti sakot, grūti iedomāties, ka uz kaut ko tādu būtu spējīgi pat pašreizējie Kremļa saimnieki. Tomēr šādu baumu parādīšanās uzskatāmi ilustrē aizdomu un neuzticības gaisotni, kādā patlaban atrodas pasaule.
