Negribat apgāzt Satversmi, kur runa ir par laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti? 8
Runa ir par kopdzīves likumprojektu. Jautājums ir, ka cilvēki dzīvo kopā, ģimenē ir bērni un kā noregulēt civiltiesiskās attiecības.
Viena dzimuma pārim?
Labi zinām, ka Latvijā ir daudzas nereģistrētas partnerattiecības, kurām daudzreiz nav atbilstoša tiesiska risinājuma. Tās varētu reģistrēt nevis kā laulību, bet pēc civiltiesisko attiecību regulējuma, un tur ir arī stāsts viendzimuma pāru gadījumā. Tā ir mantošanas un tamlīdzīgu lietu sakārtošana.
“Kultūrzīmēs” Liepājas inteliģences pārstāve Sandra Vensko kustības uzsaukumu dēvē par “Viltīgo manifestu”. Rakstāt – “mēs esam par tautu, kas sastāv no daudziem”. Izklausās pēc prezidentu pūliņiem sakausēt vienotu nāciju un uzrunās principiāli nelietot “latviešu tautu”, bet “Latvijas tautu”. Lūdzu, atšifrējiet saukli, vai vienosieties rokasspiedienā ar ušakoviešiem, impērisku uzskatu ļaudīm, kādu nav mazums?
Tie gan ir pieņēmumi, bet jautājumi ir vietā, jo partijas programmas atšifrējums vēl top. Piedalījos diskusijā, kur virzījāmies uz kopējo platformu – pilsonisko patriotismu. Varētu saukt arī par Satversmes patriotismu. Satversme ir bāze, pilsoņiem pieņemtais kopsaucējs, pie kura turēties. Mums nebūs pa ceļam ar tiem, kas iebilst šim konsensam. Taču ir uzsvars, ka gribam iet prom no etniskā dalījuma, jo ir pietiekami daudz nelatviskas izcelsmes pilsoņu, kuri ir vienlīdz lieli Latvijas patrioti kā paši latvieši. Viņus nevajag atgrūst, bet iesaistīt. Un arī latviešu tauta ir jāsauc vārdā uzņemties atbildību par valsti.
Vai tad profesors nav ievērojis, ka ir latvieši, kuri nemaz negrib būt latvieši, bet pasaules pilsoņi, ka ir latvieši, kas ņirdzīgi izturējās pret Satversmes preambulas pieņemšanu. Vai nevarētu būt, ka šie ļaudis meklē pajumti “Mēs par!” kustībā?
Viedokļi var būt individuāli, bet mēs identificējamies ar platformā pausto. Otrs, ka politisku domubiedru kopai jābūt ar rīcībspēju vārdus pārvērst darbos, racionāli panākt iespējamo. Tas ir ceļš pēc varas – nevis kā pašmērķis, bet lai spētu nodomus īstenot. Pavļuta kungs šajā sakarā trāpīgi paudis, ka ar katru, kas vēlas pievienoties, notiek individuālas sarunas, lai izveidotu tiešām rīcībspējīgu partiju. Lai nav tā, kā bija Valdim Zatleram ar viņa partiju, kur bija uzrāviens, liels pieplūdums un īsā laikā atplūdi, jo cilvēki īsti neaptvēra, uz ko atnākuši. Būtiskajos jautājumos tomēr jābūt dzelzs vienprātībai.
Man šķiet, tas bija Aivars Lembergs, kurš tieši, atklāti novērtēja, ka Viņķeles piecnieks veido sorosītu partiju. To apstrīdat? Avīzē “NRA” norādīts, vaimandieniņ, arī Dimants ir Sorosa stipendiāts!
Netaisos attaisnoties. Krādams zināšanas, esmu bijis Adenauera, Zeidela, Eberta fondu, Fulbraita un Sorosa stipendiāts. Labi zinu, ka Lemberga lietotā terminoloģija nāk no Maskavas. Sorosītu mitoloģiju, piedošanu, bet izpūš no Lubjankas laukuma. Tā te atsūtīta, un nevajag Lemberga kungam uz viltus uzķerties!
Atstājuši parakstus zem manifesta, zinātņu vīri, mācītājs Cālītis – hop! – nolēca nost no tālākā. Jūs būsiet partijas biedrs?
Mani uzrunāja manifesta punkts, ka esam par neatkarīgiem, stipriem sabiedriskajiem plašsaziņas medijiem. Tur pirmkārt redzu savu pienesumu un pieredzes ieguldījumu. Kā teicu, jābūt pārstāvībai politikā, varā, lai pieņemtu lēmumus. Vēl neesmu līdz galam izšķīries par līdzdalību partijā – pašlaik piedalos eksperta atbalstītāja kapacitātē. Otrs piesaistošais punkts, ka esam par stipru Latviju aizvien ciešākā Eiropas valstu apvienībā. To absolūti atbalstu un politiskajā spektrā neredzu otru tik proeiropeisku spēku. Partijas attīstībā droši vien radīsies sabiedrotie, un ir loģiski, ka demokrātiskā centra spārnā jāsaliedējas, lai gūtu lielāku svaru Latvijas politikā.
Radīsies partiju apvienības, tālākā nākotnē – saplūšana?
Neizslēdzu. Pašreizējie uzdevumi ir meklēt risinājumus iepretī oligarhiskiem un promaskaviskiem spēkiem, bet nākotnes vīzijā valstī varētu pastāvēt konservatīvi un liberāli novirzieni ar vienas vai vairāku partiju pārstāvjiem. Tur zināmās lietās iespējama kopdarbība, bet pastāvēs arī viedokļu atšķirības, vērtību konflikti. Liberālisms nozīmē tiklab indivīda brīvību, kā likuma varu, un tas piemirsies, ka šīs lietas darbojas tandēmā. Konservatīvā puse vairāk uzmanības vērš kolektīvismam, bet vienā vai otrā gadījumā man simpatizē, ja ir strikta, konsekventa ideoloģija. Bez ideoloģijas nevar un tas vēlētājiem skaidri jāparāda. Kur radās “Vienotības” problēmas? No absolūtas idejisko pamatu izskalošanās. Kapu svētkos Saldus pusē cilvēki teicās lasījuši “Par” manifestu. Jā, par to viņi varētu balsot. Un tie ir provinces cilvēki, no vienas puses nacionāli noskaņoti, bet reizē liberāli, kam šīs vērtības šķiet pieņemamas kā demokrātiskas, tiesiskas un sociālas valsts pamats.
Lauku cilvēki vienkārši ir pieklājīgi…
Jūs bijāt tautas sapulcē laukumā pie pils, bet to rīkoja Jaunā konservatīvā partija.
Godīgi pateikšu – Rīgas domes vēlēšanās mana balss bija par JKP. Kas man pietrūka pie pils – piedāvājuma! Mītiņš aizgāja uz pret! Pie Pavļuta, Viņķeles ir “par” un ir piedāvājums. Nesaku, ka Bordānam nekā nav, ko celt priekšā, bet tas nav tik akcentēti. Un Saeimas deputāti ar Pavļutu ir 3% ar politisko pieredzi no pašreizējā kopskaita, jo pārējie 97% kustībā nav bijuši politikā. Tikām varā ilgāku laiku valda stagnācija. NEPLP vadītāja amatā daudzreiz sastapu politiķus, kuri lietas negrib novest ne līdz kādam iznākumam, bet tikai sēdēt Saeimā. Domāju, sēdētājus vēlētāji nākamreiz stipri pasijās.
