Motivācijas jautājums 7
Mēs visi zinām – ja ne visās, tad ļoti daudzās valsts un pašvaldību iestādēs pastāv korupcija. Vai VVD ir izņēmums? Diez vai.
Uz to norāda vairāki, parasti netieši signāli. Piemēram, kāds inspektors gadiem neatklāj nopietnus pārkāpumus, bet sociālo tīklu draugu lokā publiski draudzējas ar vairākkārt par tīšiem zvejas pārkāpumiem sodītiem zvejniekiem. To būtu vērts papētīt tuvāk, bet VVD to nedara.
Inspektoru algas ir nelielas un darbā trūkst motivācijas atklāt pārkāpumus. Atklāja pārkāpumus vai neatklāja, alga no tā nemainās. Algas apmērs ir piesaistīts ikgadējam novērtējumam, kas ir atkarīgs ne tik daudz no darba rezultātiem, kā no attiecībām ar priekšnieku.
Prēmijas inspektoriem no Zivju fonda līdzekļiem maksāja līdz pat brīdim, kad tika atklāts, ka kāds uzņēmums ir pārsniedzis pieļaujamo plekstu piezvejas limitu. Uzņēmumam tika piestādīta pretenzija ar lūgumu atlīdzināt zivju resursiem nodarītos zaudējumus 4134 latu apmērā. Tā vadītājs, ņemot vērā savu sabiedrisko stāvokli, šķiet, uzskatīja sevi par neaizskaramu līdz pat brīdim, kad zaudēja visās tiesu instancēs un bija spiests zaudējumu summu atlīdzināt. Taču kreņķis bija palicis, tāpēc viņš publiski draudēja atriebties, apstaigāja vajadzīgo cilvēku kabinetus abās ministrijās un panāca grozījumus Zivju fonda nolikumā, lai no tā inspektoriem prēmijas vairs nemaksātu. Tiem, kas dzīvo Latvijā ne pirmo gadu, šāds problēmu risināšanas variants nebūs pārsteigums. Gandrīz vai ikdiena.
Varbūt noteikumu pārkāpumu nav?
Apskatot 2016. gada VVD darba rezultātus, rodas šaubas par to, vai nopietni pārkāpumi vispār notiek. Daudzās ailēs ir nulle vai tai tuvi cipari. Piemēram: policijai vai prokuratūrai nodotās lietas – 1; iesniegtas prasības tiesā – 0; atņemtas zvejas tiesības – 0.
Ja zvejas kontroles kuģis jūrā ir pavadījis 231 stundu, pārbaudījis 80 zvejas kuģus un nav konstatējis pārkāpumus, tad tas liecina vai nu par nepareizu plānošanu, vai informācijas noplūdi par kontroles plāniem. Kā ar kuģa ekspluatācijas izdevumu lietderību?
Salīdzinājumam varu pateikt, ka iepriekšējā kontroles kuģa “Brēmene” ekspluatācijas laikā katrs otrais reids beidzās ar vērā ņemamu rezultātu. Diemžēl “Brēmene”, šogad atstāta bez pienācīgas uzraudzības, nogrima turpat pie Voleru piestātnes. Varētu teikt, ka tas simboliski ataino pašreizējo situāciju zvejas kontrolē.
Taču atskaitē ir arī samērā lieli cipari. Piemēram, makšķerēšanas noteikumu pārkāpumi – 734. Makšķerniekus kontrolēt ir nepieciešams, bet makšķernieks ir stāvošs mērķis, ko atšķirībā no zvejnieka viegli atrast un pārbaudīt. Neērtības var sagādāt iereibušu makšķernieku kompānijas, bet tās mēdz nodarīt vairāk zaudējumu, piegružojot vidi nekā noķerot zivis, jo kustību koordinācija krietni pieklibo.
Lielākos draudus rada zvejnieki, kas zvejo komercnolūkos, neievērojot tiem piešķirtos limitus, un uzpircēji, kas šos lomus pērk. Ar zvejniekiem ir sarežģītāk – inspektoram ir krietni jāpastrādā, lai savāktu informāciju par zvejnieku veikto pārkāpumu vietu un laiku. Bieži vien zvejnieki tehniski ir labāk aprīkoti par inspektoriem. Lielo zvejas uzņēmumu budžets ir mērāms miljonos, un tie nevilcinās naudu likt lietā sev vēlamo rezultātu nodrošināšanai.
Diez vai 2,5 atklātie zvejas noteikumu pārkāpumi uz vienu VVD zvejas kontroles inspektoru 2016. gadā liecina par to, ka pārkāpumi ir izskausti. Tāpēc, ka ir daudz izņemto zvejas rīku – 7022, to skaitā “bezsaimnieka” – 3748.
Noteikumi, kas nedarbojas
Te nu ir vērts aizdomāties, kurš ir zvejojis ar šiem 3748 “bezsaimnieka” zvejas rīkiem un kā pie tiem ticis. Vai nu tie ir licencēto zvejnieku nemarķētie tīkli, vai arī brīva tīklu tirdzniecība pilnā sparā norisinās, neskatoties uz MK noteikumos noteiktajiem ierobežojumiem. Viens atklātais pārkāpums gada laikā par zvejas tīklu tirdzniecības un aprites kārtības pārkāpšanu neliecina par VVD centieniem uzlabot situāciju šajā jomā.
Ir izstrādātas dažādas koncepcijas un kontroles programmas, iegādātas satelītnovērošanas sistēmas un lidroboti, notērēti visi seši VVD budžeta miljoni katru gadu, bet tas nedos rezultātu, ko no vides aizsardzības iestādes gaida sabiedrība: pārliecību par efektīvu vides un zivju resursu saglabāšanu labā līmeni.
Katram jaunieceltam vadītājam ir tiesības veikt drosmīgas un sāpīgas reformas, ko viņš uzskata par nepieciešamām, bet pēc kāda laika vajag parādīt drosmi, godīgi izanalizēt savas darbības rezultātus un atzīt, ja kaut kas nav izdevies, jo citādi nevar izlabot kļūdas.
Zivīm jāpieder nevis tiem, kas veiklāk prot “zvejot duļķainā ūdenī”, bet gan valstij – mūsu kopējai organizācijai. Domāju, ka ir pienācis laiks, kad makšķernieku organizācijām būtu jāatliek malā diskusijas par to, kāda izmēra forele būtu uzskatāma par zemmēra, un jāpaskatās uz zivju resursu saglabāšanu plašāk – jāpieprasa valdībai nodrošināt atbilstošu uzraudzību pār zivju resursu izsaimniekošanu.
