Atis Klimovičs: Vai pozitīvi Krieviju novērtējušie mūsu valsts iedzīvotāji ir aizmirsuši vairākus beidzamo gadu notikumus, kas pārvilkuši svītru pāri iepriekšējai dzīvei? 15
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja veseli piecdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju aptaujā spējīgi atzīt, ka pozitīvi raugās uz lielo kaimiņvalsti Krieviju, tad šādam dvēseles un prāta stāvoklim labākajā gadījumā piemērojams raksturojums – labklājībā dzīvojošu ļaužu vieglprātība un totāla nevēlēšanās kaut ko saskatīt vēl arī ārpus paša sētas. Šādi rezultāti publicēti tikai kādu dienu vai pāris pirms kārtējā barbariskā uzbrukuma redzamākajam Krievijas opozicionāram Aleksejam Navaļņijam.
Iespējams, rezultāti būtu nedaudz atšķirīgi, ja aptauja būtu veikta pēc šā – īsteni valsts mēroga – nozieguma pastrādāšanas, par kuru atbildība kārtējo reizi jāmeklē Kremlī. Taču jāšaubās, vai tie ilgi paliktu tādi.
Būtu vērtīgi uzzināt, vai pozitīvi Krieviju novērtējušie mūsu valsts iedzīvotāji ir aizmirsuši vairākus beidzamo gadu notikumus, kas pārvilkuši svītru pāri iepriekšējai dzīvei. Politikas speciālistiem tie likuši atzīt, ka atrodamies citā realitātē, kurā liela agresīva valsts atsakās respektēt citu valstu suverenitāti un tiesības uz savas teritorijas neaizskaramību.
Acīm redzami, ka pozitīvu vērtējumu devušie cilvēki neko sevišķu nesaskata nedz Krimas sagrābšanā, nedz Malaizijas ”Boeing” notriekšanā ar gandrīz 300 civilpersonām, nedz iebrukumā Donbasā, nedz noziedzīgajā ukraiņu karavīru apšaušanā Ilovaiskā, iepriekš garantējot drošu izeju pa zaļo koridoru, nedz Putina atklātā gatavība palīdzēt Baltkrievijas diktatoram apspiest šīs valsts iedzīvotājus.
Ir jābūt aklam, lai nesaprastu, ka necilvēcīgo izrēķināšanos ar miermīlīgajiem demonstrantiem Minskā pilnībā atbalsta Kremļa saimnieks, kas īpaši baidās no tā saucamās oranžās revolūcijas paša zemē. Šobrīd aizvien redzamāks top Putina gala mērķis, un tā ir pēc iespējas pilnīgāka Baltkrievijas pakļaušana.
Saprotams, kamēr tas nav noticis, Krievijas vienpersoniskais valdnieks presei uzsver, cik ļoti viņš ciena un respektē baltkrievu nāciju, tās vēsturi, kultūru un valodu. Taču īsto seju tas būs gatavs parādīt jau vēlāk, kā tas redzams Krimā un Donbasā, kur nekam ukrainiskam vairs nav vietas.
Piecdesmit procenti Latvijas sabiedrības pilnībā nesaprot, ar kādu mērķi Putins ir iebrucis Ukrainā. Nesaprot, ka tas nav karš par daļu no Donbasa. Neaptver, ka tas ir karš par impērijas atjaunošanu.
Ka mūsdienu Krievija, kuras lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta Kremļa šovinistisko politiku, arī pret Latviju īsteno agresīvu politiku. Un to mēs nevaram mainīt ar pozitīvām domām, ar labiem vārdiem.
Vietā citēt apdāvināto ukraiņu žurnālistu Vitāliju Portņikovu, kas raksta, ka Maskava nodarbojas ar impērijas atjaunošanu, jo tā neko citu arī nemākot darīt. Taču tam nepietiks spēka.
