Par ģimenes noslēpumiem 1
Vecāki, kuri ved bērnus uz terapiju, bieži slēpj to, kas īsti notiek ģimenē. Nerunā par alkoholismu, narkomāniju, pašnāvībām. Nestāsta to ne tikai terapeitam, bet arī bērnam. Ir grūti reāli palīdzēt, ja vecāki nevēlas sadarboties.
Tas, par ko paši nezinām
Uzsākot terapiju, mēs gribam kaut ko mainīt savā dzīvē, sevī…un tieši tam pretojamies. Zigmunds Freids bija pirmais, kurš aprakstīja šo pretestību. Tā rodas brīdi, kad mūsu vārdi un rīcība tuvina svarīgākajiem (bieži sāpīgākajiem) momentiem pieredzē vai atmiņās. Mēs varam neapzināties pretestību, un tā izpaužas, piemēram, nokavējot tikšanos ar terapeitu vai izlaižot sesiju.
Cilvēkam, kurš nāk pēc palīdzības, ir divi pretrunīgi motīvi – saka Marina Arutjunjana – Pirmais – vēlme atveseļoties, tas ir, mainīt sevi, mainīt savu skatu uz dzīvi. Un otrais – vēlme saglabāt visu, kā ir, jo jaunais, nezināmais izraisa trauksmi.
Avots: psychologies.ru
